Cena atkarīga no nedēļas dienām un diennakts stundām! Kā ikviens no mums var samazināt savu elektrības rēķinu 41
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāpums par 40%
Elektrības cenu kāpums ir turpinājums no 1. jūlija par 25% līdz 43% jau palielinātajiem dabasgāzes rēķiniem, kā arī degvielas sadārdzinājumam. Dabasgāzes, degvielas un elektrības cenu krass kāpums neizbēgami sadārdzinās pilnīgi visas pārtikas preces un pakalpojumus. Tādējādi pandēmijas laikā valsts maksātos pabalstus ģimenes ar bērniem un pensionāri ar uzviju būs spiesti atdot par mājokļu elektrību un dabasgāzi.
Piemēram, uzņēmuma “Latvenergo” tirdzniecības zīmola “Elektrum” tarifu plānā “Elektrum ekonomiskais”, kuru līdz šim izmantojusi iedzīvotāju lielākā daļa, fiksētā elektrības cena pieaugs par 42,9% – līdz 0,09595 eiro par kilovatstundu (Kwh). Uzņēmumā “Latvenergo” to izskaidro ar iepirkuma cenu krasu pieaugumu elektroenerģijas biržā. Iedzīvotājiem, kuri pašlaik noslēdz jaunus fiksētās cenas līgumus, rēķini palielināsies par 10 līdz 40% – atkarībā no izvēlētā elektrības tirgotāja.
Atgriežas pie 2019. gada cenas
Uzņēmuma “Tet” elektrības biznesa vadītāja Viktorija Ķirsone stāsta, ka pēc ļoti straujā elektroenerģijas cenu krituma biržā 2020. gadā pašlaik tās atgriežas tajā tirgus līmenī, kāds tas bija 2019. gadā, pēdējos aizvadītajos mēnešos to pat krietni pārsniedzot.
Biržas cenu kāpumu galvenokārt ietekmē tas, ka pieaug elektroenerģijas patēriņš, tautsaimniecībai atdzīvojoties pēc krīzes, ko izraisīja vīrusa straujā izplatība. Tāpat pieaug resursu cenas – gāzei un CO2 izmešu kvotām.
Biržas cenu ietekmējuši arī laika apstākļi un ūdens līmenis ūdenskrātuvēs – pagājušajā gadā bija silta ziema un daudz hidroresursu, kas vēl vairāk sekmēja elektroenerģijas cenas kritumu. Šogad ziema bija aukstāka un sausa vasara, kas savukārt arī veicināja cenu kāpumu.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Reinis Āboltiņš atzīst, ka Baltijas valstīs šogad ir mazāk tādu ražošanas jaudu, kas spētu saražot elektroenerģiju ar zemu pašizmaksu, tāpēc elektroenerģijas cenas ir būtiski kāpušas. Jūnijā un jūlijā ir pārspēti visi vēsturiskie mēneša vidējās cenas rekordi. Var prognozēt, ka arī augustā vidējā cena būs krietni augstāka nekā vēsturiski. Šādos apstākļos tirgotāji ceļ arī fiksēto cenu.
Kā samazināt izdevumus?
Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš stāsta, ka iedzīvotāji var samazināt izdevumus. Bet lai to izdarītu, viņiem jāzina, ka elektrības cena veido aptuveni trešdaļu no rēķina summas. Elektrības cena ir vienīgā rēķina daļa, ko lietotājs var ietekmēt, izvēloties saviem patēriņa paradumiem un vajadzībām piemērotāko elektroenerģijas produktu.
Mainīgas cenas produktā, kad par elektroenerģiju jāmaksā tās tirgus cena, izdevumus var samazināt, patērējot elektroenerģiju mazāk tad, kad tā ir dārgāka, un vairāk tad, kad tā ir lētāka. Gada griezumā raksturīga sezonalitāte: vasarā un rudenī cena augstāka, ziemā un pavasarī – zemāka.
Atšķirības ir arī nedēļas ietvaros: darbadienās cena augstāka, brīvdienās zemāka. Visbeidzot, diennakts ietvaros cena tiek noteikta katrai no 24 stundām. Augstāka cena ir sastrēgumstundās, zemāka – naktī, agri no rīta un vēlu vakarā. Mazliet zemāka cena ir arī dienas vidū.
To var izmantot savā labā, lai samazinātu maksu par elektroenerģiju. Nepieciešams viedais skaitītājs, kas pats automātiski fiksē faktisko patēriņu reālā laikā, un līgums ar tirgotāju par elektroenerģijas pirkšanu par biržas jeb mainīgu cenu. Jāņem vērā, ka biržas cenas mainās, tās var būt gan ļoti zemas, gan ļoti augstas.
Svarīgi zināt, ka “Nord Pool” biržā elektrības cena nākamajai dienai tiek noteikta ik dienu līdz aptuveni plkst. 13.52 pēc Latvijas laika.
“Tas, ka jau šodien pusdienlaikā zinām elektroenerģijas cenu nākamās dienas katrai stundai, dod iespēju piemērot savu patēriņa modeli, mainīt elektroenerģijas lietošanas paradumus,” skaidro Reinis Āboltiņš.
Fiksētas cenas produktā vienīgā iespēja samazināt izdevumus ir samazināt kopējo patēriņu. Fiksētas cenas produktā elektrības cena ilgtermiņā vienmēr būs augstāka par biržas vidējo cenu, jo tirgotājs ierēķina cenā ar cenas svārstībām saistītos riskus.
Klienti izvēlas dinamisko tarifu
Uzņēmuma “Tet” pārstāve Viktorija Ķirsone atklāj, ka pašlaik vairāk nekā 70% klientu ir izvēlējušies dinamisko – elektroenerģijas cenai biržā piesaistīto pakalpojumu, kas ilgtermiņā klientam vienmēr būs izdevīgāks.
Turklāt jauno klientu vidū vairāk nekā 90% izvēlas dinamisko biržas tarifu plānu (tas fiksē elektrības cenu biržā ik stundu, un klients var tērēt elektrību vairāk laikā, kad ir izdevīgākie tarifi, piemēram, ieslēgt veļas mašīnu vēlāk vakara stundās, kad cena biržā ir zemāka).
“Tet” fiksētās cenas klientiem līguma darbības laikā pakalpojuma cenas nav mainījušās un nemainīsies. Savukārt klientus, kuriem pašlaik jāpārslēdz līgumi, būs svarīga agrāk noslēgtā līguma fiksēta cena.
Piemēram, pagājušajā gadā biržas un līdz ar to pakalpojumu cenas bija zemākas nekā pašlaik, savukārt pirms diviem gadiem bija šim gadam līdzvērtīga cena. Ņemot vērā mēnesi, kad bijis noslēgts līgums, daļai klientu jaunā cena varot būt pat izdevīgāka nekā vecā.
Elektrība Latvijā
Elektrības rēķinu veido:
* tirgotāju piedāvātā elektrības cena;
* maksa uzņēmumam “Sadales tīkls” par pārvadi un sadali;
* valsts noteiktā maksa par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm (OIK);
* -21% pievienotās vērtības nodoklis.
Aktīvie elektrības tirgotāji Latvijā
AS “LATVENERGO”
SIA “AJ POWER”
SIA “ALEXELA”
SIA “BALTCOM”
SIA “BRIGHT FUTURE ENERGY”
SIA “ELENGER”
SIA “ENEFIT”
SIA “GATE SERVICE”
SIA “IMLITEX LATVIJA”
SIA “MVBK”
SIA “SENERGO”
SIA “TET”
SIA “WIN BALTIC”
Avots: AS “Sadales tīkls”
