“Vēl nesen varēja prognozēt, ka tirgus cenas tūlīt, tūlīt sasniegs līmeni…” Pieaudzis elektrības cenu “kanibalizācijas” efekts 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nord Pool” elektroenerģijas vidējā cena Latvijā 2020. gada pirmajā ceturksnī bijusi 27,63 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 42% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Šāds elektroenerģijas tirgus cenu līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais kopš Latvijas pievienošanās “Nord Pool” elektroenerģijas biržai 2013. gadā.
Viszemākā cena bijusi aprīlī, kad elektrības cena noslīdēja līdz 23,52 eiro/MWh. Patērētāji neko labāku nevarētu iedomāties. Šo rindu autors, izmantojot mainīgo biržas tarifu, maijā par vienu kWh samaksāja vidēji 2,4 centus.
Tomēr pavisam cits garastāvoklis ir elektroenerģijas ražotājiem – ilgstoši zemā cena ievērojami samazinājusi plānoto peļņu. Zemās cenas visjūtamāk ietekmē tieši atjaunojamās enerģijas ražotājus.
Noraksta pusi investīciju
Skaļākais gadījums noticis ar Norvēģijai piederošo elektroenerģijas ražotāju “Statkraft AS”, kas ir viens no lielākajiem atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem Eiropā.
2019. gadā uzņēmums apgrozīja 2,6 miljardus eiro, bet nopelnīja vienu miljardu. Tagad zemo cenu dēļ uzņēmumam nācies norakstīt lielu daļu veikto investīciju Norvēģijas “Fosen”, kā arī Zviedrijas “Norrland” vēja parkā.
“Fosen” ar 1057 MW jaudu šogad bija plānots kļūt par lielāko iekšzemes vēja parku Eiropā. Bet “Norrland” vēja parkā septiņu gadu laikā investēti 758 miljoni eiro.
Kompānijas pārstāvis Larss Magnuss Gunters norādījis, ka gandrīz pusi – 375 miljonus – uzņēmumam vienkārši nāksies norakstīt, jo zemo cenu dēļ, kā arī pieprasījuma samazinājuma dēļ krietni samazinājusies šī vēja parka prognozētā peļņa.
Kaut arī šā gada pirmajā ceturksnī “Statkraft” saražojis pat vairāk elektroenerģijas nekā šajā pašā laika posmā pērn, zemās cenas dēļ tas cietis 141 miljona eiro lielus zaudējumus.
HES zemā cena neietekmē
Ilgstošs zemu cenu periods elektrības ražotājiem nozīmē, ka nav ekonomiska pamata pieņemt lēmumus par investīcijām jaunās jaudās.
Kā zemās cenas ietekmē elektrības ražotājus Latvijā?
“Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis atklāj, ka uz “Latvenergo” pārraudzītajām HES tirgus vidējās cenas samazināšanās neatstāj kritisku iespaidu.
“Ņemot vērā mūsu HES raksturīgo ļoti augsto darbības elastības spēju (uzkrāt ūdeni un ražot tikai nepieciešamākajos un izdevīgākajos brīžos), arī zemu vidējo cenu apstākļos ir pietiekami gari laika posmi ar mūsu ražošanai izdevīgām cenām un pat stundas ar visai augstiem tā sauktajiem cenu pīķiem.”
Tomēr viņš apstiprina, ka pie zemas cenas gaidāma arī zemāka peļņa. Pirmajā ceturksnī “Latvenergo” saražojis 1,5 teravatstundas elektrības, kas ir par 14% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Apgrozījums sarucis par 9%, bet peļņa pieaugusi par 19,5 miljoniem.
Cenu “kanibalizācija” vēja parkos
Daudz negatīvāka ietekme ir uz potenciāliem vēja elektrostaciju (VES) projektiem.
“Vēl nesen varēja prognozēt, ka tirgus cenas tūlīt, tūlīt sasniegs līmeni, kas nepieciešams VES darbībai uz komerciāliem principiem. Taču šobrīd šķiet, ka tas atkal aizvirzās tālākā nākotnē.
Pieaudzis VES raksturīgais cenu “kanibalizācijas” efekts.
Ar vēja resursiem bagātīgos brīžos visu tirgus telpu aizpilda ražošana subsidētajās VES, kas tirgus cenu mēdz nodzīt pat zem nulles.
Proti – stundās, kad ir vējš un darbojas vēja ģeneratori, elektrības tirgus sistēmas cena nokrīt pat divas un vairāk reizes, un paši ģeneratori darbojoties rada sev nelabvēlīgus komerciālos apstākļus,” norāda Siksnis. Sanāk tā – jo vairāk nākotnē būs vēja parku, jo zemāka varētu būt cena.
Šī parādība vēl samērā nesen bija vērojama vien Dānijā un Zviedrijā, bet tagad jau sasniegusi arī mūsu reģionu.
Siksnis sacīja, ka nesenākais piemērs ir 31. maijs, kad vēja pārbagātības apstākļos elektrības cena par kWh praktiski visu dienu turējās dažu centu robežās.
Siksnis uzskata, ka ilgstoši zemas cenas nozīmē to, ka uz nenoteiktu laiku jāatliek, piemēram, VES projekti, tomēr viņš ir pārliecināts, ka tautsaimniecība atjaunosies un uzņēmumi sāks patērēt elektroenerģiju būtiski lielākā apjomā.
Zemās cenas – uz īsu brīdi
Mazliet citās domās par VES parku attīstību ir Zviedrijas vēja parku attīstītājs “Eolus”, kas Latvijā laika gaitā cer realizēt vairākus vēja parku projektus.
Kompānijas pārstāvis Latvijā Gatis Galviņš uzskata, ka zemās elektroenerģijas cenas biržā ir īslaicīgas, nākotnē cenas nostabilizēsies un šis īstermiņa efekts pazudīs: “Ir jāapzinās, ka jebkura investīcija enerģētikā atmaksājas ilgtermiņā, un mēs kā vēja parku attīstītājs ar to rēķināmies, plānojot savus projektus.”
