Elektrības cenas un “Latvenergo”: Vairs nebūs tā, kā bija pirms kara 101
Šobrīd nav prognozējams, ka elektroenerģijas cena varētu atgriezties pirmskara līmeni, bet situācija var mainīties atkarībā no laika apstākļiem un ģeopolitiskās situācijas, AS “Latvenergo” Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs Ingus Štūlbergs.
Viņš skaidro, ka energoresursu pieprasījuma pieaugums, pasaules ekonomikai atveseļojoties pēc Covid-19 pandēmijas, kā arī Krievijas sāktais karš Ukrainā 2022.gadā ir veicinājis energoresursu cenu eskalāciju. Kopumā Eiropā, salīdzinot ar cenu 2021.gada sešos mēnešos, šogad pirmajā pusgadā pieaugums ir lielāks nekā Latvijā, un to ietekmējis vairāku faktoru kopums.
Latvijā elektroenerģijas vidējā cena 2022.gada pirmajā pusgadā bija 151,27 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 2,8 reizes vairāk nekā 2021.gada sešos mēnešos, kad tā bija 54,08 eiro par MWh.
Vienlaikus, piemēram, Francijā elektroenerģijas vidējā cena šogad sešos mēnešos sasniedza 228,5 eiro par MWh, kas ir kāpums 3,9 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Nīderlandē šogad pirmajā pusgadā vidējā cena bija 200,95 eiro par MWh, kas ir 3,6 reizes lielāka, bet Vācijā – 184,95 eiro par MWh, kas ir pieaugums 3,4 reizes.
Štūlbergs norāda, ka elektroenerģijas cenas kāpumu, kas sākās 2021.gadā, šogad saasināja vairāku faktoru kopums. Tostarp Ziemeļvalstu hidrobilancei novērots straujš kritums – ja 2021.gada pirmajā pusē tā bija 4,4 teravatstundas (TWh) virs normas robežas, tad attiecīgajā periodā 2022.gadā – vidēji 10 TWh zem normas līmeņa. Tas atspoguļojās arī hidroizstrādes samazinājumā par 12,5 TWh attiecīgajos periodos.
Pasaules ekonomikai atveseļojoties pēc Covid-19 pandēmijas, pieauga energoresursu pieprasījums. Turklāt arī Krievijas sāktais karš Ukrainā veicināja energoresursu cenu eskalāciju.
2022.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas 2023.gada elektroenerģijas nākotnes kontrakta vidējā cena bija 130,98 eiro par MWh, kas ir 2,8 reizes lielāka nekā kontrakta cena šajā periodā 2021.gadā. Līdzīga tendence bija arī Zviedrijas nākamā gada kontraktam. Savukārt sistēmas (“Nordic Futures”) 2023.gada kontrakta cena pieauga 2,2 reizes – no vidēji 27,36 eiro par MWh 2021.gada sešos mēnešos līdz 59,56 eiro par MWh attiecīgajā periodā šogad. Somijas nākamā gada kontrakta vidējā cena pieauga 2,1 reizi – no 32,08 eiro par MWh 2021.gada pirmajā pusē līdz 65,97 eiro par MWh attiecīgajā periodā pērn. Štūlbergs skaidro, ka
laika apstākļi ir faktors, kas ir izšķirošs vairākos energotirgus aspektos. Tie ietekmē elektroenerģijas, kā arī energoproduktu pieprasījuma izmaiņas atkarībā no gaisa temperatūras un apgaismojuma.
Nokrišņu daudzums atstāj ietekmi uz pieteces līmeņa upēs, sniega krājumiem kalnos, hidrorezervuāru aizpildījuma līmeņa. Savukārt vēja intensitāte nosaka vēja elektrostaciju izstrādes apmēru.
“Šogad energoproduktu un elektroenerģijas cenas asi reflektē uz ģeopolitiskajiem apstākļiem, īpaši Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ, kuru attīstības scenāriji ir grūti prognozējami. Šobrīd, ņemot vērā cenu kustību nākotnes tirgos, cenu kritiens līdz pirmskara līmenim nav sagaidāms. Tajā pašā laikā situācija var mainīties atkarībā no diviem minētajiem pamatfaktoriem, laika apstākļiem un ģeopolitikas, un tieši tie noteiks energoresursu un elektroenerģijas cenas,” norāda Štūlbergs.
