Elektrības cenas atkal “astronomiskas”! Vai pie šīs tendences jāsāk pierast? 0
TV24 raidījumā “Ziņu top” viesojas Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks. Viņš atklāj, ka pirms nākšanas uz raidījumu, sazinājies ar “Latvenergo” direktoru, lūk, kas viņam izstāstīts.
“Igaunijas-Somijas kabelis vēl līdz augustam tiks remontēts, šonedēļ tiks salabots Zviedrijas-Lietuvas kabelis, tādēļ tā lētā elektrība pietrūkst, bet drīz vien cenām jāatgriežas normālajās sliedēs. Tiklīdz salabos Zviedrijas-Lietuvas kabeli,” viņš norāda.
Jau ziņots, ka Sestdien, 29.martā, neplānoti pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa “NordBalt” darbība, tāpēc šodien vidējā elektroenerģijas tirgus cena “Nord Pool” biržas Latvijas tirdzniecības reģionā būtiski pieaugusi – līdz 309 eiro par megavatstundu (MWh) jeb 30,9 centiem par kilovatstundu (KWh), liecina “Nord Pool” biržas dati.
Pirmdien Latvijā ikstundas elektroenerģijas cena svārstās starp 88,19 eiro par MWh jeb 0,09 centi par KWh līdz pat 773 eiro par MWh jeb 77,3 centiem par KWh.
Jau svētdien vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā sasniedza 108,17 eiro par MWh jeb 10,82 centi par KWh, salīdzinot ar vidējo cenu 34,53 eiro par MWh jeb 3 centi par KWh sestdien.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka sākotnēji publiskotā informācija liecina, ka pārtraukuma iemesls ir saistīts ar tehnoloģisku problēmu Zviedrijas koģenerācijas stacijā “Nybro”. Atbilstoši plānotajam grafikam un pieejamajai informācijai kabeļa darbību paredzēts atjaunot līdz 2.aprīlim, tomēr jāņem vērā, ka atjaunošanas darbu grafiks var mainīties.
“NordBalt” darbības neplānots pārtraukums nav ietekmējis Latvijas elektroenerģijas piegādi, situācija ir stabila un droša. Taču “NordBalt” atslēgšanās dēļ līdz problēmas novēršanai elektroenerģijas biržā gaidāms izteiktākas elektroenerģijas cenu izmaiņas.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka ražotājiem ir izdevies kompensēt īslaicīgo “NordBalt” kabeļa pārtraukumu, pateicoties vidēji augstai ūdens pietecei Daugavas HES. Līdz ar to daļa elektroenerģijas tiek saražota no hidroresursiem, tomēr daļa patēriņa joprojām tiek segta ar fosilo kurināmo – dabasgāzi, kas ir salīdzinoši dārgāks enerģijas avots un ietekmē elektroenerģijas gala cenu.
Viņš skaidro, ka papildus negatīvie aspekti, kas iespaido elektrības cenu, ir tas, ka TEC-2 ir plānveida apkopē ar samazinātu jaudu un kopš februāra beigām nestrādā viena no Somijas atomelektrostacijām.
“Lai gan Latvija spēj nodrošināt patēriņu ar pašu ražoto elektroenerģiju, tirgus svārstības un negaidīti apstākļi apliecina nepieciešamību straujāk attīstīt atjaunīgās enerģijas projektus, īpaši vēja parkus un hibrīda enerģijas risinājumus, lai palielinātu enerģētisko neatkarību un stabilizētu cenas,” pauž Melnis.
Elektroenerģijas biržas cenu svārstības ietekmēs tos patērētājus, kuriem noslēgti birža cenas līgumi. Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskajiem datiem, no kopējiem mājsaimniecību lietotājiem 16% noslēguši biržas cenas līgumu.
“Nord Pool” biržas dati liecina, ka arī 1.aprīlī “Nord Pool” biržas cena būs augsta – 185,53 eiro par MWh jeb 18,6 centi par KWh. Tāpat cena būs izteikti svārstīga – ar minimālo ikstundas cenu 8,44 eiro par MWh jeb 1 cents par KWh un maksimālo ikstundas cenu 600 eiro par MWh jeb 60 centi par KWh.
