Elektrības cena mainīsies ik pēc 15 minūtēm. Jaunākās tendences enerģētikā 0
Par galveno enerģētikas nozares tendenci šobrīd varētu saukt tehnoloģiju un digitalizācijas ienākšanu šajā visai konservatīvajā nozarē, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Enerģētikas nozarē pēdējā laikā bijuši daudzi un dažādi jaunumi – “Latvijas gāze” sadalīta jau 2017. gadā, atvēries gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgus, tostarp mājsaimniecībām, arī gāzes tirgū pakalpojumus mājsaimniecībām sākuši piedāvāt jauni komersanti, arvien pieaug prasība pēc pārejas uz tīru enerģiju, emisiju samazināšanas.
Tomēr ir vēl pāris citas nozares tendences, aktualitātes, kas šobrīd ir nozares uzņēmumu darbakārtības pirmajās rindās.
Elektrības cena mainīsies ik pēc 15 minūtēm
Tehnoloģijas nemet līkumu arī enerģētikai. Digitalizācija ir viens no nozīmīgākajiem jaunumiem, pie kā strādā visi lielie uzņēmumi.
“Latvenergo” attīstības un izpētes direktors Māris Balodis “LB” sacīja, ka kompānijā digitalizācija ir gan iekšēja – uzņēmuma procesu pārvaldībā un ražotņu attīstībā, gan arī ārēja – saskarē un pakalpojumos klientiem.
“Sekmīgai elektroenerģijas tirdzniecībai veicam datu analīzi un veidojam scenārijus. Savukārt saskarsmes punktā ar klientu “Latvenergo” nodrošina 100% digitālas klientu apkalpošanas iespējas – portāls, čatbots, robotizēti pakalpojumi u. c., ko klients var izmantot pēc savām iespējām.”
Šobrīd kompānijas vērienīgākais digitalizācijas virziens ir ražošanas plānošana, integrējot staciju darba grafikus visu tirgu pieprasījuma režīmā.
“Līdz šim cenas piedāvājums tirgū bija stundas robežās, bet nākotnē Baltijas tirgus plāno pāriet uz 15 minūšu intervālu.”
“Jārada efektīvāki risinājumi, kā sabalansēt un veidot ģenerācijas īstermiņa portfeli ar visefektīvākajiem rezultātiem jeb kā darbināt mūsu TEC, HES un apvienot gan siltuma tirgu, gan gāzes tirgu un elektrības tirgu.”
“Ir jāņem vērā arī daudzi ietekmējošie faktori, lai pieņemtu lēmumu, kurā brīdī ir izdevīgāk ģenerēt siltumu, elektrību. Šādu milzu uzdevumu var paveikt tikai ar kompleksu digitalizāciju,” stāsta M. Balodis.
Otra būtiskā nozares tendence, pēc “Latvenergo” domām, ir elektromobilitāte, ņemot vērā arvien pieaugošo elektroauto skaitu Latvijā (tādu esot 152) – sagaidāms elektroenerģijas patēriņa straujš kāpums.
“2018. gadā sākām pilotprojektu, kurā analizējam e-mobilitātes biznesa iespējas nākotnē. Šajā pilotprojektā vēlamies izveidot reāli strādājošas publiskās stacijas – Rīgā un Rīgas reģionā, un arī analizēt uzlādes vietu izbūves izmaksas, novērtēt to izmantošanas noslodzi un norēķinu sistēmu.”
“Uzlādes staciju infrastruktūra dos iespēju analizēt, kā sabiedrība reaģēs uz jauno tīklu, un varbūt tas būs brīdis, kurā cilvēki nopietni sāks izvērtēt, vai nebūtu pareizi savus finanšu līdzekļus novirzīt par labu e-mobilitātei un iegādāties elektroauto,” stāsta M. Balodis.
Saspiestā dabasgāze vēl agrīnā stadijā
“Latvijas gāzes” Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs norādīja, ka dabasgāzes nozarē ir visai sarežģīti veikt kādus grandiozus tehnoloģiskus jauninājumus vai atklājumus, taču tas nenozīmē, ka tādi nenotiek.
“Ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dažādu tehnisko risinājumu izstrādi, lai uzlabotu pārvades/transportēšanas sistēmas izmantošanu, kas nākotnē ļaus tirgotājiem optimizēt transportēšanas ceļus un līdz ar to arī izmaksas, tādējādi sniedzot iespēju piedāvāt vēl pievilcīgākas cenas saviem klientiem.”
Tāpat viņš kā tendenci pieminēja saspiestās dabasgāzes (CNG) izmantošanu autotransportā, kas Latvijā gan vēl esot agrīnā stadijā.
“Šis ir nodokļu politikas jautājums, jo kaimiņvalstīs degvielas akcīze par dabasgāzes izmantošanu autotransportā principā netiek piemērota, kas tādā veidā motivē autoparkus pāriet uz videi krietni draudzīgāku un arī lētāku resursu.”
“Ja no valsts puses būtu izstrādāti pareizie motivēšanas pasākumi, tad lielajās pilsētās sabiedriskais transports jau sen darbotos ar saspiesto dabasgāzi un, visdrīzāk, arī lielie privātie autoparki, kas nodarbojas ar pārvadājumiem valsts iekšienē, būtu pārgājuši uz dabasgāzes darbinātiem transportlīdzekļiem.”
“Arī sašķidrinātās dabasgāzes izmantošana autotransportā ir sākusi gūt arvien lielāku popularitāti.”
“Lielākā daļa kravas automobiļu ražotāju jau rūpnīcā modeļus aprīko ar sašķidrinātās dabasgāzes dzinējiem, kuri saskaņā ar jaunākajiem testiem ar vienu uzpildi var nobraukt pat virs 1600 km, sniedz līdz pat 40% ietaupījumu salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu un ir videi krietni draudzīgāki, jo rada krietni mazāk CO2 emisijas.”
Vēl viens dabasgāzes izmantošanas virziens, kas ir sācis attīstību arī Latvijā, ir tā saucamie “off grid” risinājumi jeb ārpus sadales sistēmas esošo objektu gazifikācija, izmantojot sašķidrināto dabasgāzi (LNG).
“Ražotājiem un citiem lieliem dabasgāzes patērētājiem ir iespēja uzstādīt atbilstošas regazifikācijas iekārtas un uzglabāšanas tvertnes, kurām ar kravas automašīnām tiek piegādāta sašķidrinātā dabasgāze, iesūknēta uzglabāšanas tvertnē, tad pārveidota gāzveida stāvoklī un ir gatava izmantošanai ražošanā, apkurē vai citām vajadzībām,” norāda J. Kalējs.
Viedo skaitītāju uzstādīšana tuvojas beigām
“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons savukārt norāda, ka uzņēmums jau kopš 2016. gada parastos elektrības skaitītājus nomainījis ar viedajiem – proti, tādiem, kas ļauj attālināti iegūt datus par elektrības patēriņu un, ja lietotājs to vēlas, arī optimizēt to.
Šobrīd Latvijā jau puse (ap pusmiljonu) esot viedie skaitītāji, un tie uzskaita 83% no kopējā klientu elektroenerģijas patēriņa. Šogad paredzēts uzstādīt vēl 150 000 viedo skaitītāju, bet visu skaitītāju nomaiņu plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.
S. Jansons stāsta, ka jau pavisam drīz juridiskajiem klientiem uzņēmums piedāvās parakstīt līgumus par sadales sistēmas pakalpojumiem elektroniskajā vidē.
“Uzņēmuma mājaslapā klienti varēs sekot plānotajiem un neplānotajiem elektroapgādes pārtraukumiem. Šogad mājaslapā tiks izveidota īpaša digitālā karte, kurā ikviens varēs redzēt, vai viņu īpašumā ir elektroapgādes pārtraukums, uzzināt par elektrolīniju trašu tīrīšanu un investīciju projektiem. E-videi arvien attīstoties, uzņēmums būs sasniedzams 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā.”
Šogad pabeigs “Kurzemes loku”
“Augstsprieguma tīkls” (“AST”) šogad lielu uzmanību pievērsīs turpmākajām reformām elektrības ražotāju atbalsta jomā.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Varis Boks norāda, ka reformas ir jāorientē uz labi funkcionējošo elektrības tirgus modeli, kur bez izņēmumiem visi ražotāji darbotos konkurences apstākļos un gūtu ieņēmumus tirgū.
“Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt vienādus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem, lai elektroenerģijas tirgus funkcionētu maksimāli efektīvi.”
“Jau patlaban alternatīvu enerģijas tirdzniecības piedāvājumu pieejamība tirgū liek mobilizēties arī vēsturiski lielākajiem energoresursu tirgotājiem, no kā galvenais ieguvējs ir patērētājs, kuram ir iespēja izvēlēties sev ekonomiski izdevīgāko risinājumu.”
“Nenoliedzami nozīmīgs solis tirgus aktivizācijā un jaunu dalībnieku ienākšanā aizvadītajā gadā bija arī gāzes tirgus atvēršana. Domājams, ka arī 2019. gadā ir gaidāmas izmaiņas elektroenerģijas un gāzes tirdzniecības tirgus pārdalē.”
Pašam “AST” šis būs darbīgs gads. Iespējams, lielākais notikums būs 214 km garās augstsprieguma līnijas “Kurzemes loks” pabeigšana gada otrajā pusē.
Savukārt Igaunijas–Latvijas trešā pārvades tīkla starpsavienojuma projektā noslēdzošajā fāzē ir līgumu slēgšana ar zemes īpašniekiem, lai sāktu būvniecību un projektu pabeigtu 2020. gadā.
“AST” šogad attīstībā ieguldīs 95 miljonus eiro, no kuriem 40 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tāpat viens no šā gada mērķiem ir pārvades sistēmas operatora modeļa sakārtošana.
“Pašreiz Eiropā esam vienīgie, kas veic visas pārvades operatora funkcijas, bet tajā pašā laikā infrastruktūras pamatlīdzekļi nepieder mums, bet tiek nomāti no “Latvenergo”. Mūsu izaicinājums ir beidzot šajā jomā veikt kādas izmaiņas – laika gaitā vēlamies šo modeli mainīt un izveidot to tādu, kāds tas klasiski ir Eiropā, kad pārvades sistēmas operatoram šie pamatlīdzekļi arī pieder.”
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts: “Nekad agrāk nav bijusi tāda pieejamība datiem tiešsaistē un datubāzes. Tas paver iespēju politikas un likumu veidotājiem ātri un pārliecinoši pārbaudīt savu lēmumu sekas pagātnē un ietekmi nākotnē.”
“Uz šī fona visai neveikli izskatās nacionālās enerģijas ekonomikas datu platforma vai, pareizāk sekot, tās neesamība. Bez tādas sarunas par nacionālajiem mērķiem un privātā sektora līdzdalību to īstenošanā ir visai riskantas.”
“Biznesa partneriem jānodrošina līdzdalība plānu izstrādē ar līdzvērtīgiem nosacījumiem pieejai informācijas bāzēm.”
“No ikdienai tuvākām aktualitātēm gribētu izcelt prognozes par elektrības un gāzes cenu tendencēm šajā vasarā, kas būs priekšnoteikums ziemai. Ir skaidri saskatāms klimata pārmaiņu fons, un daudzas lielās kompānijas ir to jau ietvērušas savās risku analīzēs.”
“Arktika kļūst vieglāk kuģojama – jau šajā ziemā LNG no Jamalas bija arī Eiropas tirgos. Bet ieilgušie sausuma periodi radīja nepiedzīvotus traucējumus Eiropas ūdens artērijās ogļu transportēšanai. Pašlaik ir vērts sekot sniega mērījumiem Alpos, Pirenejos un Skandināvijā.”
“Tas vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir nezaudēt modrību savu vietējo enerģijas resursu apguvei un plānošanai. Esam mazliet par ilgu iestiguši tikai pagātnes kļūdu apraudāšanā!”
