Elektrības cena janvārī turpināja būtiski samazināties 0
Pateicoties netipiskajiem laika apstākļiem, februārī turpināja samazināties elektrības cena, informē “Latvenergo”.
AS “Latvenergo” tirgus analītiķe Rodika Prohorova sakidro, ka Visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenas samazinājušās. Baltijas valstīs elektroenerģijas cena vienoti samazinājās par vidēji 21% līdz 30,82 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Baltijā ikstundu cenu amplitūda novembrī svārstījās no 0,10 EUR/MWh līdz 121,03 EUR/MWh.
Visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos mēneša vidējā elektroenerģijas cena janvārī samazinājās vidēji par 30 %. Sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar decembri, samazinājusies par 35 % līdz 24,10 EUR/MWh.
Ziemeļvalstīs vidējā spot cena bija 24,66 EUR/MW, tādēļ līdz 6 EUR/MWh pieauga cenu starpība starp Ziemeļvalstīm un Baltiju.
Laikapstākļi ietekmē cenas
Janvārī galvenais faktors, kas ietekmēja elektroenerģijas cenas, bija laikapstākļi. Šī gada janvāris ir bijis siltākais janvāris Eiropā novērojumu vēsturē (1981-2010) – gaisa temperatūra bija par 3,1 grādu augstāka par normu. Savukārt Norvēģijā un Krievijā temperatūra pat bija par 6,0 grādiem augstāka par normu.
Tajā pašā laikā nokrišņu daudzums ietekmēja ūdens rezervuāru piepildījumu Ziemeļvalstīs. Hidroelektrostaciju izstrāde palielinājās ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī Latvijā.
Kā viens no svarīgiem faktoriem, kas ietekmēja elektroenerģijas cenu, jāmin arī labvēlīgi apstākļi vēja staciju izstrādei – salīdzinot ar decembri, janvārī ražošana palielinājusies par 36 %. Augsta vēja staciju izstrāde dienas stundās ar zemu pieprasījumu un siltākiem laikapstākļiem izraisīja ikstundu cenu samazinājumu.
Lietuvā un Igaunijā gandrīz vienādi izstrādes apjomi
Janvārī Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņš pieauga par 1% līdz 2 533 Gigavatstundām (GWh). Latvijā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 2 % līdz 655 GWh. Lietuvā patēriņš tāpat palielinājās par 2% līdz 1 105 GWh, un Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija par 1% augstāks – 773 GWh.
Kopējā izstrāde decembrī Baltijas valstīs pieauga par 5% līdz 1 392 GWh. Tikai Igaunijā janvārī elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 10% līdz 348 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās par 13% līdz 623 GWh. Lietuvā izstrādes apjomi pieauga par 10% līdz 385 GWh.
Janvārī ģenerācija Baltijā nosedza 55% no kopējā elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 95%, Igaunijā 50%, un Lietuvā 35%.
Pietece Daugavā ir gandrīz divas reizes augtāka par vidējo līmeni
Janvārī pietece Daugavā pieauga līdz 893 m3/s un bija gandrīz divas reizes augstāka par 30 gadu vidējo pieteces līmeni. Salīdzinot ar decembra pieteces datiem, janvārī tā pieauga par 285 m3/s jeb par 47%.
Janvārī Daugavā novērota augstāka pietece, tādēļ “Latvenergo” hidroelektrostacijās izstrāde bija lielāka. Salīdzinot ar decembri, tā pieauga par 64 % līdz 385 GWh. Savukārt siltāku laikapstākļu un augstākas hidroelektrostaciju izstrādes dēļ “Latvenergo” TEC izstrāde samazinājās par 30 % līdz 107 GWh.
Visas izejvielu cenas samazinās
Brent Crude Futures jēlnaftas nākotnes kontrakta vidējā cena janvārī samazinājās par 1 % līdz 63,77 USD/bbl, kontrakta slēgšanas cena noslīdēja līdz 58,16 USD/bbl.
Notikumi Tuvajos Austrumos bija galvenie naftas cenu svārstību faktori. Saspīlējums starp Irānu un ASV eskalējās pēc tam, kad pēc ASV rīkojuma Bagdādē tika nogalināts viens no politiski ietekmīgākajiem cilvēkiem Irānā – ģenerālis Kasems Soleimani. Šī notikuma dēļ naftas cenas tirgū pakāpās līdz 70 dolāriem par barelu, cenai sasniedzot augstāko līmeni kopš septembra vidus.
Mēneša vidū militārie nemieri Lībijā radīja traucējumus naftas ieguvei un eksportam, un naftas tirgus reaģēja ar cenu pieaugumu. Mēneša beigās Ķīnā korona vīrusa karantīnas ietekmē samazinājās naftas produktu patēriņš. Tajā pašā laikā ASV pieauga jēlnaftas ieguves, un krājumu apjomi kompensēja iztrūkumu tirgū. Savukārt, samazinoties naftas pieprasījumam, OPEC valstis plāno vēl lielākus naftas ieguves samazinājumus.
Ogļu nākotnes kontraktu (API2 Coal Futures Front month) vidējā cena janvārī samazinājās par 7% līdz 51,49 dolāram par tonnu, kontrakta slēgšanas cena nokritās līdz 48,10 dolārma par tonnu.
Eiropas valstīs janvārī elektroenerģijas izstrāde ogļu stacijās samazinājās par 35% salīdzinot ar decembri. Eiropā ogļu pieprasījumu ietekmēja ne vien siltāki laikapstākļi, bet arī zemas dabasgāzes cenas.
Jau iepriekšējā gadā dabasgāzes cenām samazinoties, ražot elektroenerģiju ogļu stacijās kļuva neizdevīgāk, un šī tendence turpinās novērojama arī šogad.
Tajā pašā laikā Eiropas izvirzītie klimata mērķi paredz ogļu staciju pakāpenisku slēgšanu vai aizvietošanu ar dabasgāzes stacijām, tādējādi nākotnē Eiropā elektroenerģijas ražošanas loma ogļu stacijās samazināsies.
Siltāki laikapstākļi bija radīja pieprasījuma samazinājumu arī Āzijā, tāpat industriālo aktivitāti ietekmēja Austrumu jaunā gada brīvdienas un korona vīrusa karantīna reģionā.
Decembrī (Gaspool Gas Futures) februāra kontrakta vidējā cena samazinājās par 23% līdz 11,59 EUR/MWh, un kontrakta slēgšanas cena bija 10,25 EUR/MWh. Eiropā arī janvārī dabasgāzes cenas krasi samazinājās, kā cenu samazinājuma faktorus var minēt siltos laikapstākļus, kas ietekmē pieprasījuma izmaiņas, un augstu dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmeni, kas mēneša beigās bija 72,1%, tas ir par 20 procentu punktiem augstāk nekā gadu iepriekš.
Turpretī pārpalikumu tirgū joprojām uztur augsts sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports.
