Cilvēki piedzīvojuši rēķina summas lēcienu no 137 uz 401 eiro. Elektrībai samazinās sadales tarifu, atlaides gāzei pagaidām neplāno 123
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms nedēļas izskanējušie solījumi, ka valdība samazināšot pievienotās vērtības nodokli (PVN) elektrībai un gāzei, nav piepildījušies. Tomēr samazinājums būs – tā vietā līdz apkures sezonas beigām uz pusi tikšot samazināts sadales tarifs elektrībai. To subsidēs valsts. Bet kā ar gāzi?
Pagaidām samazinājumi gaidāmi tikai elektrībai, bet Ekonomikas ministrijā (EM) man neskaidri atrunājās, ka vēl notiekot darbs pie citiem jauniem risinājumiem.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs skaidroja, ka elektroenerģijas sadales tarifa samazinājums palīdzēs gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. Šādu pasākumu esot lūguši ieviest dažādu nozaru uzņēmēji, pamatojot, ka šāds rīks ieviests arī Igaunijā. Pēc viņa teiktā, kopumā rēķini varētu samazināties līdz 20%.
“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons “Latvijas Avīzei” sacīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajā sadales tarifā iekļautas tikai darbībai nepieciešamās izmaksas un nekādu rezervju tajā nav. Tāpēc bez valsts subsīdijām uzņēmums samazinājumu nevarēs nodrošināt.
“Klienti saņems jau samazinātu rēķinu – šobrīd strādājam pie praktiskā mehānisma izveides, lai to nodrošinātu. Kopējais atbalstam nepieciešamais finansējuma apjoms veido aptuveni 12 miljonus eiro mēnesī, neskaitot PVN,” sacīja Jansons.
Tātad 50% no tarifa joprojām maksās patērētāji, bet otru pusi segs valsts.
Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka PVN nav samazināts tāpēc, ka tas ietekmēšot tikai mājsaimniecības, kamēr sadales tarifa samazinājums – visus.
“Nav jēgas atbalstīt tikai mājsaimniecības, ļaujot inflācijai pieaugt citā veidā – uz produktu, piegāžu vai ražošanas izmaksu rēķina. Mēs esam izvēlējušies pašreizējā situācijā iet šādu ceļu,” pauda ministrs.
Komentējot nesamazināto PVN gāzei, Reirs teica, ka šī tarifa samazinājums tieši maznodrošinātiem nedotu nekādu iespaidu – ietekme būtu mazāka par eiro uz mājsaimniecību.
Ko izdevīgāk samazināt – PVN vai tarifu?
“Latvijas Avīzes” aprēķini liecina, ka PVN samazināšana līdz 5% mājsaimniecību makos atstātu vairāk naudas nekā sadales tarifa samazināšana.
Kāpēc nesamazināt PVN mājsaimniecībām, bet sadales tarifu – uzņēmumiem? Reirs sacīja, ka ir svarīgi, lai tarifa samazināšana ir fiskāli neitrāla. Šobrīd parāda apjoms esot pietuvojies noteiktajiem mērķiem un PVN samazinājums radītu budžeta deficītu.
Vitenbergs gan norādīja, ka ministrija turpinās novērot situāciju un nepieciešamības gadījumā EM ir gatava atkārtoti uzrunāt valdību, lai diskutētu par iespēju cilvēkiem palīdzēt.
Vakar valdība lēma palīdzēt uzņēmumiem – MK sēdē tika atbalstīta ideja paplašināt energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu loku, kas varēs saņemt OIK samazinājumu par 2021. gadu.
Atzinīgi jau pieņemtos soļus rēķinu samazināšanai vērtē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, tomēr tie neesot pietiekami plati, lai saglabātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Endziņš aicina valdību identificēt valsts stratēģisko kapitālsabiedrību iespējamos rīcības virzienus, sekmējot energoresursu cenu pieauguma negatīvo seku mazināšanu. Tāpat pēc iespējas vairāk valstij jāsekmē alternatīvo energoresursu izmantošana un šādu risinājumu ieviešana komersantu darbībā.
Kosmiskas cenas arī gāzei
Sašutumu pēdējo dienu laikā radījušas ne tikai elektrības cenas, bet arī rēķini par siltumapgādi un gāzi. No nākamā gada gāzes tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%.
Runājot par siltumenerģiju, milzīgs cenu lēciens noticis, piemēram, Ropažu novada Ulbrokā, kur novembra rēķini par līdzīgu patēriņu kā oktobrī pieauguši vairākas reizes.
Cilvēki piedzīvojuši rēķina summas lēcienu no 137 eiro uz 401 eiro, no 80 eiro uz 200 eiro, no 150 eiro uz 275 eiro utt.
Kāpēc pieaugums bijis tik krass? Citviet Latvijā tarifs par siltumenerģiju palicis nemainīgs vai mainījies nebūtiski.
Stopiņu pagastā siltumenerģiju nodrošina pašvaldības aģentūra “Saimnieks”. Uzņēmuma mājaslapā redzams, ka siltumenerģijas tarifs bez PVN pieaudzis no 76,66 eiro/MWh oktobrī līdz 132,76 eiro/MWh novembrī. Salīdzinot ar gada sākumu, tarifs par siltumenerģiju pieaudzis vairāk nekā trīs reizes.
PA “Saimnieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Koponāns nopūšoties sacīja, ka pie visa vainīga gāzes cena biržā, kas katru mēnesi palielinoties. Vēl pagājušajā gadā uzņēmums izvēlējies iepirkt elektrību un gāzi pēc fiksētā tarifa, taču tādā veidā cietis nelielus, bet zaudējumus.
Loģisks solis bijis no jaunā gada pāriet uz biržas tarifu, kas tobrīd bijis izdevīgi. Diemžēl šobrīd cena par vienu MWh kļuvusi tik augsta kā nekad.
Koponāns stāsta, ka gada sākumā par visiem četriem ciematiem, kuros uzņēmums nodrošina siltumenerģiju, PA “Saimniekam” gāzes tirgotājam bijis jāsamaksā apmēram 160 000 eiro, bet novembrī par gāzes piegādi bijis jāsamaksā jau 433 000 eiro.
“Atceramies, ka janvāris un februāris bija ļoti auksti mēneši, bet tagad novembris bija silts un tāpat ir tik milzīga atšķirība,” piebilst Koponāns.
Viņš skaidro, ka ir daudzdzīvokļu mājas, kurās palielinājums ir jūtamāks, citās – vieglāk pārdzīvojams.
Tas saistāms ar ēku energoefektivitāti – jo labāk ēka nosiltināta, jo mazāki būs rēķini un otrādi. Vislabākā situācija gan esot tajās dažās jaunajās daudzdzīvokļu mājās, kuras nodotas ekspluatācijā pavisam nesen, – tur katram dzīvoklim esot savs skaitītājs un katrs apkuri var regulēt pēc savas patikas.
Atlaides gāzei pagaidām neplāno
Vai EM meklēs veidus, kā samazināt arī gāzes un siltumenerģijas rēķinus? Pagaidām samazinājumi gaidāmi tikai elektrībai, bet ministrijā man apliecināja, ka vēl notiekot darbs pie citiem jauniem risinājumiem. Nav gan zināms, kādiem.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs stāstīja, ka viņam šobrīd pieejamā informācija liecinot, ka mājsaimniecībās, kurās gāzi izmanto ēdiena gatavošanai vai ūdens sildīšanai, izmaksas būtiski nepieaugs, taču lielas izmaiņas jutīs tās mājsaimniecības, kuras gāzi izmanto apkurei.
Redzot novembra rēķinus Ulbrokā, skaidrs, ka milzīgu ietekmi jūt arī tie iedzīvotāji, kuri tiešā veidā gāzi nepatērē.
Koponāns sacīja, ka Ropažu novada dome atbalsta maznodrošinātos, un, iespējams, pieaugošie rēķini liks domei palielināt maznodrošināto skaitu, lai atbalstu saņemtu vairāk ģimeņu.
Diemžēl sarunā ar “Latvijas Avīzi” PA “Saimnieks” nesolīja gāzes katlus nomainīt ar šķeldas katliem. Uzņēmums šobrīd līdz 5% no visas saražotās siltumenerģijas saražo no granulām, taču tas ir nebūtisks apjoms.
Koponāns minēja, ka varbūt drīz gāzes cenas atkal samazināsies un šķelda atkal kļūs par dārgāku kurināmo. Tomēr, redzot, kā palielinās CO2 kvotu cenas, domājams, ka ne tik tālā nākotnē gāze varētu kļūt par vēl dārgāku kurināmo.
Tādas svārstības, kādas šobrīd redzamas elektroenerģijas un gāzes sektoros, diez vai sagaidīsim šķeldas tirgū, kas ir kokapstrādes blakusprodukts.
