Elektrībai plāno samazināt PVN. Vai fiksētais tarifs būs izdevīgākais? 42
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad pirmdien elektroenerģijas biržā “NordPool” cena par vienu megavatstundu (MWh) uzlēca līdz tā brīža rekordam – 626 eiro/MWh –, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš tviterī atrada izcilu salīdzinājumu, kas ļāva labāk aptvert elektrības cenu vājprātu.
Viņš minēto cenu pielīdzināja naftas barela cenai, norādot, ka tā būtu ekvivalents 1000 dolāriem par barelu. Tas nozīmētu, ka dīzeļdegviela pie šādas cenas maksātu vairāk nekā 7,5 eiro litrā. Tobrīd neviens vēl nezināja, ka otrdienas rītā elektrības cena biržā pirmo reizi vēsturē pārsniedza 1000 eiro/MWh jeb 1 eiro par kWh. Kāds tam iemesls un kā izdzīvot lielajiem patērētājiem?
Pie augstās cenas vainīgi dažādi faktori. Var teikt – vienā mirklī sakrituši teju visi iespējamie negatīvie kauliņi. Jau ilgstoši ir augstas oglekļa emisiju cenas un augsta dabasgāzes cena (ogļu dedzināšana nu kļuvusi lētāka par gāzes dedzināšanu). Un, protams, atnākusi ziema ar lieliem mīnusiem un automātiski ievērojamu elektroenerģijas pieprasījumu. Diemžēl jau ilgstoši Eiropā ir grūtības ar pieprasījuma nodrošināšanu – Skandināvijā ūdens uzkrājumi hidroelektrostacijās ir stipri mazāki nekā pirms gada. Eiropas valstīs salīdzinoši pieticīga vēja enerģijas izstrāde.
Bet tas nav viss – tieši šajās aukstākajās dienās, kad būtu nepieciešams aktivizēt visas pieejamās jaudas, Somija un Baltija ir nonākušas īpaši nepatīkamā situācijā. “Somijā aukstuma dēļ, sākot strauji aizsalt upēm, jau kopš pagājušās nedēļas ir samazinājusies pieejamā jauda hidroelektrostacijās (aptuveni 100–180 MW robežās). Savukārt vēl lielāki jaudu ierobežojumi bijuši Lietuvā un Latvijā, kur remontā uz vairākām dienām ir divi dabasgāzes energobloki ar attiecīgi 455 MW un 443 MW, savukārt Igaunijā – remontā aizgājuši divi degslānekļa energobloki (274 MW un 192 MW jauda).
Kopumā Baltijā pieprasījums atsevišķās stundās bija par aptuveni 2100 MW augstāks par ražošanu. Šie apstākļi nelaimīgā kārtā ir papildinājuši jau iepriekš zināmos nelabvēlīgos apstākļus,” detalizēti skaidro Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Interesanti, ka vairākas dienas reģionā bijušas tikai divas valstis, kuras spējušas saražot vairāk elektroenerģijas nekā patērēt – Norvēģija un Latvija. Piemēram, pirmdien Latvija eksportēja 251 MW enerģijas. Teiksiet, kāpēc tad mums atdot elektrību citiem? Paturam sev! “Latvenergo” komercdirektors Uldis Mucinieks skaidro, ka jābūt ļoti lielai elektrības pārprodukcijai, lai tā spētu būtiski ietekmēt kopējo cenu. Atgādināšu, ka pēdējo 20 gadu laikā tikai laika posmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada septembrim Latvijai izdevās saražot vairāk nekā patērēt. Toreiz – pateicoties ilgstošām lietavām un ļoti siltai ziemai.
2020. gada pavasara cenas vairs neatgriezīsies
Kad varam gaidīt elektrības cenu samazinājumu? Mucinieks spriež, ka siltāks laiks spriedzi varētu mazināt, bet par vidējo cenu zem 10 centiem par kWh šoziem diez vai varam sapņot.
Bet ilgtermiņā? Valdmanis prognozē, ka cenas stabilizēsies un būtiski samazināsies pavasarī. Mazināsies pieprasījums pēc dabasgāzes, Skandināvijā sāksies pali un arī vēja ģenerācija palielināsies. Atgriešanos pie pagājušā gada pavasara zemajām cenām gan arī viņš neprognozē. “Tas ir visai neticami, jo oglekļa emisiju cena, kas šobrīd jau sasniegusi 80 eiro par tonnu, diemžēl uzrāda tikai augšupejošu tendenci. Uzskatu, ka nākamgad cenas vidēji stabilizēsies aptuveni 80–100 eiro robežās.” Viņš arī atgādina, ka pagājušā gada patīkamās cenas radīja vērā ņemamus zaudējumus ražotājiem un arī sekmēja vairāku ražotņu slēgšanu.
Varbūt tomēr pāriet uz fiksēto tarifu?
Arī mani personīgi kā biržas dinamiskā tarifa lietotāju uztrauc stundas cenas, kuras pārsniedz 50 centus par kWh. Esmu drošs, ka daudzi neizturēs un pāries uz fiksētas cenas tarifiem, tomēr pats Mucinieks norāda, ka šādā laikā fiksēt cenu uz ilgu laiku ir ļoti riskanti. Diemžēl, parasti fiksējot cenu, tiek noslēgts līgums uz gadu, diviem, pat trim un katru stundu maksāt 15 vai pat vairāk centus tik ilgu laiku finansiāli būs ļoti neizdevīgi.
Vai “Latvenergo” plāno nākotnē fiksēto cenu palielināt vēl vairāk? Mucinieks sacīja, ka šobrīd tas netiek plānots. Nav tā, ka tirgotājiem cenu eskalācija šobrīd nāk kā negaidīts pārsteigums – visi tirgus dalībnieki, veidojot savas prognozes, ziemas grūtības paredzējuši jau vasarā, tāpēc arī fiksētās cenas ievērojami kāpušas.
Arī Valdmanis domā, ka jaunajos līgumos lielas izmaiņas novembra beigu un decembra sākuma augstās cenas neieviesīs, jo tirgotāji vadīsies pēc nākotnes darījumu cenām, kuras nākamajam gadam ir zemākas par 100 eiro/MWh. Viņa “sajūtās balstītā” prognoze ir, ka nākamajos līgumos fiksētā cena būs robežās no 11 līdz 15 centiem par kWh, kaut gan kopumā tirgotāji, izpildot savas saistības pret klientiem senāk noslēgtu līgumu ietvaros, šobrīd ir ļoti nelabvēlīgā situācijā.
Plāno samazināt PVN elektrībai
Iemesli un nākotnes prognozes neatvieglina maksāšanu par elektrību. Ko darīt, lai šī ziema tūkstošiem iedzīvotāju neizvēršas par murgu ar nenomaksājamiem elektrības rēķiniem?
Jau šobrīd daži atbalsta veidi ir ieviesti – vakcinētiem senioriem no 1. novembra līdz nākamā gada 31. martam valsts ik mēnesi maksās 20 eiro pabalstu. Senioru vecumu sasniegušam pārim tie tātad ir papildu 40 eiro mēnesī.
Tāpat pabalsts no 10 uz 20 eiro palielināts daudzbērnu ģimenēm, bet 15 eiro pabalsts pienākas personām ar 1. grupas invaliditāti, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns invalīds vecumā līdz 18 gadiem, vai trūcīgām un maznodrošinātām personām. Abām grupām pabalsts pienākas no 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Tāpat valdība atbalstījusi plānu no nākamā gada 1. janvāra samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par 60% (līdz 7,55 eiro/MWh). Tomēr tas būs tikai no nākamā gada (iedzīvotājiem līdz tam jāsamaksā vēl rēķini par novembri un decembri) un OIK jau ilgstoši elektrības rēķinā ir lētākā komponente.
Gunārs Valdmanis arī norāda, ka mazie ražotāji joprojām saņem to pašu cenu, par kuru viņiem tika piešķirts atbalsts (augstākā iepirkuma cena bijusi ap 240 eiro/MWh). Rezultātā valsts starpību, kas veidojas, pārdodot no mazajiem ražotājiem nopirkto enerģiju, patur sev un attiecīgi var izlietot patērētāju atbalstam un OIK samazināšanai. “Mazā matemātika – otrdien mazie ražotāji izdeva jaudu aptuveni 100 MW apjomā, kopā saražojot attiecīgi ap 2400 MWh. Vismaz 0,5 miljoni eiro dienā paliek pāri pēc tam, kad samaksāts ražotājiem. Par novembra pēdējām dienām un šīm decembra dienām var savākties visai pieklājīga summa.”
Ļoti atbalstāma ir Ekonomikas ministrijas ideja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai no 21 uz 5%. Oficiāla lēmuma vēl nav, bet neoficiāli zināms, ka stingru iebildumu nevienam koalīcijā neesot.
Tāpat plānots arī atbalsts energointensīvajiem uzņēmumiem, ko Saeimas Tautsaimniecības padomē plānots apspriest šodien.
Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) “Latvijas Avīzei” atklājis, ka valdība gatavojas jau no nākamā gada segt trešdaļu no mājokļu pabalstiem un garantētā minimālā ienākuma pabalstiem trūcīgajiem. Šobrīd pilnā apmērā to maksā pašvaldības un līdz šim bija plāns maksājumu daļēji pārņemt no 2023. gada, bet tagad pieņemts lēmums to darīt gadu agrāk. Turklāt mainījušies kritēriji tam, kas var saņemt šos pabalstus, un sagaidāms, ka pabalstu saņēmēju loks tāpēc pieaugs.
