Elektrībai piesakās konkurenti 10
Atliek vien apbrīnot “Latvenergo” “gaišo prātu” izdomu par jauniem tarifiem. Pat ja atbilstoši ES direktīvām tiek atvērts brīvais tirgus, tad vismaz 2014. gadā nekas pēc būtības nemainās, jo galvenais un tikpat kā vienīgais spēlētājs paliek “Latvenergo”. Tad kāpēc uzņēmumam, kas strādājis ar 37,2 miljonu peļņu, būtu tik drastiski jāpalielina tarifi? Otrkārt, “Latvenergo” maldina pircēju, parādot vidējo sadārdzinājumu pret pamattarifu, kas ir 10,4%, bet noklusējot, ka pret starta tarifu tas ir 32,1%. Treškārt, “Latvenergo” izstrādā sociālo programmu kā atbalstu maznodrošinātajiem. Skaisti! Šī programma nav ziedojums, bet gan no mūsu – maksātāju – kabatas. Man nav nekas pret ziedojumiem, bet tad lūdzu uzrakstīt, ka no mana ikmēneša maksājuma 10 vai 20 centus novirza mazturīgajiem. Nespodriniet savas spalvas uz citu rēķina! Marija no Jelgavas
Latvijas teritorijā ar elektroenerģijas tirdzniecību var nodarboties tikai reģistrēti uzņēmumi. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) reģistrā šobrīd ir 58 elektroenerģijas tirgotāji. Tā kā līdz mājsaimniecībām pienāk tikai “Sadales tīklu” vadi, tad vērts rēķināties tikai ar tiem tirgotājiem, kuri noslēguši līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tādi līdzās “Latvenergo” ir vēl divi – SIA “BCG Riga” un SIA “Baltcom TV”. Tātad “Latv-energo” nebūs vienīgais. Vai galvenais – tas atkarīgs no patērētāju izvēles. Konkurenti neslēpj, ka nogaidījuši “Latvenergo” piedāvājumu, lai pēc tam varētu nākt klajā ar savējiem. “BCG Riga” piedāvājums sagaidāms marta sākumā. Vakar ar savu piedāvājumu nācis klajā “Baltcom”.
Ja skatīsies TV, elektrība lētāka
Atkarībā no klienta izvēlētā pakalpojuma modeļa un elektroenerģijas patēriņa apjoma “Baltcom” elektrības cena būs no 16,1 līdz 16,8 eiro centiem par kWh. Elektroenerģija klientiem tiks piedāvāta gan kā atsevišķs produkts, gan komplektos ar internetu, televīziju vai telefonsakariem. “Baltcom” piedāvājums – elektroenerģijas iegādei komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem noteiktā apjomā – 75 vai 100 kilovatstundas mēnesī par fiksētu abonēšanas maksu uz 24 mēnešiem – pēc tirgus pilnīgas liberalizācijas klientiem vairs nebūs pieejams.
“Iedzīvotājs maksā par elektrību atkarībā no faktiskā patēriņa. Mājsaimniecības izmaksas par elektrību nosaka patēriņa apjoms konkrētā mēnesī un izvēlētais pakalpojuma apmaksas modelis. Visiem “Baltcom” telekomunikāciju pakalpojumu klientiem, kā arī tiem klientiem, kuri kā apkalpošanas veidu izvēlēsies “Baltcom” pašapkalpošanās portālu mansbaltcom.lv, tiek piedāvāta zemāka elektroenerģijas cena. Svarīgi, ka iedzīvotājam nav nekādu papildu izmaksu par elektroenerģijas patēriņu, piemēram, pakalpojuma abonēšanas vai patēriņa nodrošinājuma maksas, kas faktisko maksu par vienu kWh var būtiski sadārdzināt,” skaidro Gints Kiršteins, “Baltcom” valdes loceklis.
Jo vairāk dedzinās elektrību, jo tā būšot lētāka. Tiem, kas tērē līdz 200 kWh mēnesī, tarifs būs par 0,1 eiro centu lētāks nekā “Latvenergo” piedāvātais (ja reģistrējas un norēķinās elektroniski, tad par 0,25 centiem).
Pēc starta tarifa – virs 40%
Tiem, kas mēnesī netērē vairāk par 120 kWh, tas ir, visu gadu iekļāvušies starta tarifā, pie “Baltcom” būs lētāk. “Latvenergo” jaunais tarifs par 45% dārgāks, ja pāriet uz “Baltcom” (un reģistrējas elektroniski) – “tikai” par 43% dārgāk. “Latvenergo” preses sekretāre Sandra Vējiņa iebilst, ka tā nedrīkst rēķināt: “Starta tarifs bija subsidēts no “Latvenergo” puses, lai mīkstinātu gaidāmo cenu pieaugumu. Pašlaik esošajos regulētajos tarifos iekļautā elektroenerģijas cena ir būtiski zemāka par tirgus cenu, tāpēc mājsaimniecībām jārēķinās, ka tirgus ap-stākļos piedāvātās cenas būs augstākas.” Viņa gan atzīst, ka pēc 1. aprīļa daļai klientu mēnesī izmaksas var pieaugt par pieciem eiro. Tomēr mājsaimniecībā, vērtējot piedāvājumus, tik un tā visi rēķināsim, cik lielu robu tas iecirtīs maciņā.
Dāvinās 750 kWh
“Latvenergo” arī šogad jāturpina sociālā atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, šonedēļ paziņoja Anna Kononova, ekonomikas ministra padomniece. “Vismaz pārejas periodā valstij caur savu kapitālsabiedrību ir jāsniedz maksimāls atbalsts mazāk aizsargātajām iedzīvotāju kategorijām, tāpēc “Latv-energo” atbalsta programma ir nepieciešama, un mēs vērsīsimies Finanšu ministrijā ar lūgumu to saskaņot,” uzsver ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.
Kopējā 2014. gada dāvinājuma apjomā prognozētas 20 000 dāvanu kartes 126,75 EUR vērtībā par kopējo summu 2,535 miljoni EUR. Vienas dāvanu kartes vērtība atbilst 750 kWh patēriņa apmaksai. Tā aprēķināta, lai nosegtu jaunā “Elektrum Universālā” produkta cenas un līdzšinējā starta tarifa starpību 2400 kWh elektrības patēriņam. Atbalsta saņēmējs to varēs izmantot tikai līgumam, kas būs slēgts ar AS “Latvenergo”.
Sociālā atbalsta pro-grammu daudzbērnu ģimenēm šogad plānots īstenot pēc iestrādātā modeļa – “Latvenergo” veiks ziedojumu Latvijas Pašvaldību savienībai ar mērķi veikt sociālā atbalsta kampaņu, nododot biedrībai 20 000 dāvanu kartes tālākai to izplatīšanai daudzbērnu ģimenēm.
“Klienti par tarifu subsidēšanu un atbalsta programmām nekad nav maksājuši,” uzsver Sandra Vējiņa. “To dara AS “Latvenergo”, kas līdzekļus, kurus nopelna brīvajā tirgū, novirza konkrētiem mērķiem,” viņa piebilst, bet neatšifrē, kas ir tas, kas nes peļņu.
Tarifus negrib saistīt ar peļņu
“Latvenergo” ar tik lielu peļņu, kā min “LA” lasītāja Marija, strādājusi 2012. gadā. Precīzāk: ar 35,7 miljonu latu (50,8 milj. eiro) peļņu. Pērnā peļņa sagaidāma trīsreiz mazāka.
Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, dāvinājumiem AS “Latvenergo” drīkst atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā gada peļņas, kas, pēc provizoriskiem datiem, pārsniegs 14 miljonus eiro. Tātad pietiekama, lai varētu atļauties šo dāvinājumu (18% no peļņas).
Taču tarifi ar peļņu neesot saistīti nemaz. “Ziedojumi ir no peļņas un neietekmē tarifu. Veicot ziedojumu, tiek samazināta peļņa, ko uzņēmums ieskaita valsts budžetā,” apgalvo ekonomikas ministra padomniece Anna Kononova. “Šobrīd spēkā esošie tarifi, īpaši Starta tarifs, neatbilst esošajai tirgus situācijai un tie tika uzturēti, pateicoties dotācijām,” viņa skaidro.
Ja pašreizējie tarifi tiek subsidēti, no kā tad peļņa? No valsts subsīdijām! Bet subsīdijas taču tik un tā no nodokļu maksātāja naudas. Pēc tirgus liberalizācijas tarifi vairs nepastāvēs, būs elektrības tirgotāju piedāvājumi ar elektrības cenām, kas atainos patiesās izmaksas un kas būs atkarīgas no patēriņa lieluma un citiem faktoriem. “Elektroenerģijas cenas klientiem tirgū pamatā nosaka elektroenerģijas biržas cenas, ko atsevišķi viens tirgotājs, tajā skaitā AS “Latvenergo”, nespēj ietekmēt. Ņemot vērā to, ka Latvijas elektroenerģijas vairumtirgus ir organizēts, izmantojot “Nord- Pool Spot” biržu, cenas nosaka ne tikai Baltijas valstu ražotāji, bet arī elektroenerģijas piedāvājums un pieprasījums Skandināvijā,” uzņēmuma cenu politiku skaidro Sandra Vējiņa. “Vēl viens cenu veidojošs faktors ir izmaksas elektrības tirdzniecības nodrošināšanai, ko veido katrs tirgotājs. Tomēr parasti šī ir neliela izmaksu daļa gala cenā,” viņa papildina.
Elektroenerģijas vairumcenas biržā mēs nevarēsim ietekmēt, taču varēsim izvēlēties labāko piedāvājumu starp diviem trim. Pēc kāda laika, cerams, no vairākiem.
