Elektras asiņu purvs 0
Piecos vakaros augusta nogalē Ūmeo izskanējis vērienīgākais notikums pilsētas opermūzikas vēsturē – Riharda Štrausa operas “Elektra” brīvdabas iestudējums.
Spāņu rešisors Karlus Padrissa to veidojis kā ugunīgu drāmu asiņu purva vidū. “Norrlands Operan” lepojas, ka bijušās militārās skolas “Umestan” teritorijā uzvedumam izbūvēta līdz šim pasaulē vislielākā operas skatuve, kas plešas divsimt metru garumā. Traģēdijas tēli un simboli iemiesoti gigantiskās dekorācijās un iedzīvināti desmitiem modernā baleta dejotāju kustībās. Elektra apraud sava tēva, Mikēnu valdnieka Agamemnona nāvi un plāno atriebību, stāvot uz viņa kapa, kas uzbērts četrdesmit metru platumā un simt metru garumā. Zaudējuma sāpes un naids pārvērtušas Elektru par atriebības alku vadītu monstru, tāpēc viņu un citus operas tēlus iemieso milzīgas, līdz pat desmit metrus augstas, kustīgas lelles, kam krūtīs izveidotas platformas dziedātājiem. Tām visapkārt plūst asinis. Galveno varoni ir pārņēmis viens vienīgs nodoms: Agamemnona slepkavām – Elektras mātei Klitemnestrai un viņas jaunajam mīļākajam Egistam – ir jāmirst un viņi jānonāvē ar to pašu cirvi, ar ko nogalināts tēvs. Izrādes gaitā atveras un tonnām asinssarkana ūdens izgāž trīs no konteineriem būvēti torņi, asiņu peļķe plešas visapkārt operas spēles laukumam, un tā jāizbrien ikkatram izrādes dalībniekam. Skatuves aizmugurē kā purvā slejas 21 kails, vēja noliekts bērza stumbrs un tālāk tumšs mežs.
Katrs izrādes elements ietver simbola nozīmi, tāpēc jāatzīst, ka vismaz šoreiz scenogrāfijas vērienīgums nekalpo vien “šova” estētikai, bet padara sajūtamu to visaptverošā mūzikas gara spēku, no kā dzimst traģēdija. K. Padrissa skaidro, ka viņš šajā uzvedumā vēlējies ne vien atveidot mītu par traģisku ģimenes likteni, ko izposta briesmīgs noziegums un atriebība, bet izspēlēt visas Eiropas vēsturi. “Tā ir daudz vairāk nekā tikai Elektras atriebība. Tā ir Eiropa! Aga- memnona kaps – skatuves laukums – attēlo visu mūsu kontinentu. Veidojot izrādi, mēs domājām par visiem tiem kariem, kas gadsimtu gaitā šeit ir izspēlēti. Asinis te kalpo par atgādinājumu nāvei un ciešanām, ko pārdzīvojuši miljoniem cilvēku,” skaidro režisors.
Būtiska nozīme uzvedumā ir modernās dejas elementiem. Visspilgtāko iespaidu izrādes gaitā rada Elektras mātes Klitemnestras tēls, kas parādās kā vairākus metrus augsta sievietes figūra, ko veido kaila dziedātāja (tērpā, kas atveido kailu ķermeni) un daudzi kaili dejotāju ķermeņi gan zem, gan ap viņu. Tie visu izrādes gaitu velkas pakaļ Klitemnestrai kā milzīga asinsdīķa nezvēra aste vai baiļu un vainas apziņas rēgi. Šādi simboliski horeogrāfijas elemeti rada uzvedumam dzīvas, piesātinātas tumsas atmosfēru. Kulminācijas brīdī šajā tumsā uzliesmo uguns skulptūras, un slepkavu Klitemnestras un Egista tēli sadeg milzīgā sārtā.
Uzvedums tapis, “Norr-lands Operan” sadarbojoties ar spāņu dramatiskās mākslas kolektīvu “La Fura dels Baus”, kas pasaules slavu iemantojis, veidojot Barselonas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju 1992. gadā. Titulloma tajā uzticēta vienam no Zviedrijas izcilākajiem soprāniem Ingelai Brimbergai, kuras balsī ieskanas gan pavisam cilvēciskas dusmas un pārdzīvojuma neprāts, gan mītiskas varones grandiozitāte. Aktieriski un vokāli viņa radījusi spēcīgas sievietes tēlu, kuru zaudējuma rūgtums saindējis tik neatgriezeniski, ka pašiznīcināšanās un apkārtējā iznīcināšana kļuvusi par vienīgo viņai iepējamo likteni.
