Elejas “Kimjāņu” ziemas ķiploki – labs papildinājums vietējam tirgum 23
Jelgavas novada Elejas pagasta piemājas saimniecībā “Kimjāņi” šogad ķiplokus audzēja vairāk nekā četru hektāru platībā. Saimnieks Artūrs Kims pirms desmit gadiem beidzis Bulduru dārzkopības vidusskolu. Centieni piesaistīt saimniecības attīstībai Eiropas finansējumu bijuši neveiksmīgi, tāpēc sācis ar mazumiņu, pirms četriem gadiem pievērsies ziemas ķiplokiem un nu jau ir viens no vērienīgākajiem audzētājiem. Viņam ir savs skatījums, kā intensificēt ražošanu. Par to – šajā rakstā.
Nelielos apjomos ķiploki tirgum “Kimjāņos” audzēti arī agrāk, tad ar to nodarbojušies Artūra vecāki – Aija un Jānis Kimi. Taču pirms četriem gadiem, kad vietējie ķiploki Latvijā bija kļuvuši par īstu deficītu un to vairumtirdzniecības cena sasniedza pat trīsarpus latu par kilogramu, jaunais saimnieks nolēma stādījumus krietni palielināt. Pirms četriem gadiem ziemas ķiploki auguši 0,7 ha, pēc tam to aizņemtās platības ar katru gadu divkāršojušās, bet nu jau tos stāda četros hektāros. Patlaban galvenais mērķis – iegūt pēc iespējas lielāku ražu. Šā gada vākums bijis pāri par 20 tonnām, apmēram puse no šā daudzuma iestādīta paša un citu zemnieku tīrumos. Arī atlikusī daļa pie vietas – pārdota Igaunijas un vietējiem uzpircējiem.
Labākie priekšaugi un stādīšanas laiks
Par labākajiem ķiploku priekšaugiem Artūrs Kims uzskata graudaugus, rapsi, kartupeļus, kāpostus. Noteikti neder sīpoli, arī tūlīt pēc zirņiem, lucernas vai bietēm ķiplokus stādīt neesot ieteicams. Lai ievērotu augu seku, saimnieks divus gadus pēc kārtas laukā sēj labību, pēc tam tur stāda ķiplokus. To audzēšanai nepieciešama labi sastrādāta, no nezālēm tīra mālsmilts vai smilšmāla augsne, kur nekrājas lieks mitrums. Sagatavojot augsni, pamatmēslojumā iestrādā komplekso mēslojumu (NPK 11-9-20), dodot 250 – 500 kg uz hektāru.
Ziemas ķiplokus “Kimjāņos” parasti stāda oktobra sākumā, kad zeme irdena un nav pārlieku mitra… Saimnieks pārliecinājies, ka mierīgu prātu to var darīt arī oktobra vidū un pat vēlāk – augi veiksmīgi ieiet ziemas guļā un pavasarī sparīgi atsāk augt. Pērn oktobra pirmā puse bija lietaina, stādīšanu pabeidza tikai 22. oktobrī, tomēr ķiploki paguva iesakņoties un asnus neizdzina. Arī šoruden stādītajiem ir izveidojusies sakņu sistēma, daiviņā redzams asniņš, taču augšana ir pilnībā apstājusies, ķiploki gaida ziemu.
– Nelielo saimniecību īpašnieki bieži jautā, līdz kuram laikam var stādīt ziemas ķiplokus. Te nu ir atbilde: kaut vai visu ziemu, līdz pat aprīlim! Protams, uz lielām galviņām tad nav ko cerēt… – pasmejas Artūrs.
Daiviņu pie daiviņas
Stādīšanai audzētājs izvēlas vidēja lieluma ķiploku galviņas (4 – 5 cm diametrā), zemē liek veselīgas ārējās daiviņas. Ja izmanto lielākus ķiplokus ar prāvāka izmēra daivām, hektāra apstādīšanai jāpatērē vairāk stādmateriāla. Arī maza izmēra ķiplociņi (zem 4 cm diametrā) stādīšanai neder – no tādiem nevar iegūt labu ražu. Obligāts pasākums agrotehnikā ir daiviņu kodināšana, tā nepieciešama no mātesauga mantoto kaitēkļu, nematožu, sēnīšu slimību ierobežošanai. Pagaidām saimnieks šim nolūkam izmanto agrāk iegādātā fundazola pārpalikumus (0,7 – 1 kg uz tonnu), nākamgad to plāno aizstāt ar citu, efektīvāku kodni.
Ķiplokus viņš stāda 1,4 m platās trīsrindu slejās, attālums starp rindām ir 40 cm, daiviņas izvieto līdz 5 cm dziļi, 6 – 8 cm attālumā citu no citas.
– Vairums vietējo zemnieku ķiplokus stāda kartupeļu vagu skaustos, tādējādi 1,4 m platā joslā izveidojas divas rindas ar 70 cm attālumu starp tām. Man tikpat platā joslā ir trīs rindas, un ķiplokus stādu “saspiesti”, šogad uz hektāru iztērēju 1,4 – 1,5 t stādāmā materiāla, kopā 4,5 ha apstādīšanai vajadzēja vairāk nekā 5 tonnas. Pērn izlietoju 2,7 t daiviņu, – salīdzina Artūrs Kims.
Ķiploku stādīšanai audzētājs izmanto drauga tēva meistarotu agregātu. Ar to stādītās daiviņas iegulst zemē precīzi vienādā attālumā – tā ir lielākā priekšrocība. Vēl viens pluss – reizē ar stādīšanu augsnē iestrādātie minerālmēsli nesaskaras ar daiviņām, bet izbirst virs tām, nekaitējot augu saknēm. Tiesa, agregāts strādā diezgan lēni – 12 stundās tiek galā tikai ar 0,8 – 1 ha platību. Arī iestādīt visas daiviņas ar pamatni uz leju agregātam nevar iemācīt, – ja iekrīt otrādi, dīgstam garāks ceļš. Tas aizkavē ķiploku attīstību un aptuveni par 5 % samazina ražu. Taču tā ir lielražošana, nevis mazdārziņš!
Iztiek bez ravēšanas
Stādījumi jāuztur tīri no nezālēm, tāpēc apmēram nedēļu pēc stādīšanas ķiploku audzētājs savus laukus miglo ar stompu. Šis herbicīds uz nezālēm iedarbojas caur augsni, iekļūstot sakņu sistēmā, kā arī caur sadīgušo nezāļu dīgļlapām. Stompu nedrīkst izsmidzināt uz sausas, nelīdzenas augsnes, apstrādes laikā tai jābūt pietiekami mitrai,
Pavasarī, kad augsne pēc ziemas ir sablietējusies, svarīgi irdināt tās virskārtu. Stādījumus derētu rušināt divas trīs reizes sezonā, taču jācenšas nepieraust augsni pie stublāja. Lai netraumētu sakņu sistēmu, irdina sekli. Apmēram nedēļu pēc pirmās rušināšanas, kad sāk dīgt īsmūža divdīgļlapju nezāles, “Kimjāņu” saimnieks stādījumus apsmidzina ar herbicīdu fenikss (iedarbīgs arī pret rudzusmilgu un vēl dažiem īsmūža viendīgļlapjiem). Audzēšanas laikā stādījumus pret nezālēm apsmidzina vēl četras reizes, izmantojot kādu no pieskares iedarbības herbicīdiem, kas iznīdē visas nezāles, izņemot vārpatu.
– Nezāles būtiski ietekmē ražību un novākšanu, tāpēc tās vairākkārt nīdējam ar ķīmiskiem preparātiem. Ķiplokus neravējam, jo, audzējot lielos apjomos, to darīt nav rentabli – ja izmanto roku darbu, palielinās audzēšanas izmaksas, – pamato zemnieks.
Ķiplokus apdraud arī slimības, tie cieš no drātstārpiem un citiem kaitēkļiem. Daži ir tik ļoti sīki, ka ar neapbruņotu aci nav pamanāmi, parasti postījumus (brūnganus punktiņus uz daiviņām) ierauga tikai uzglabāšanas laikā. Kaitēkļu apkarošanu audzētājs veic īsi pirms Jāņiem, lietojot sistēmas iedarbības insekticīdus. Savukārt, lai glabāšanas laikā neizplatītos puves, apmēram mēnesi pirms ražas vākšanas ķiploku stādījumus apstrādā ar fungicīdu ridomil gold.
Par laistīšanu un mēslošanu
Ķiploki ir mitrumprasīgi, vairāk valgmes nepieciešams augšanas laikā, kad veidojas jaunās daiviņas. Sausā laikā jānodrošina papildu laistīšana, citādi ķiploki priekšlaikus pārstāj augt. Šovasar daļu stādījumu (0,1 ha platībā) laistījuši trīs reizes, un rezultāts kā uz delnas – galviņu lielums un raža pieauga līdz pat 30 procentiem.
Augšanas laikā ķiploki divas reizes saņem granulēto papildmēslojumu: agri pavasarī izmanto 200 – 250 kg slāpekļa mēslojuma un 150 kg/ha kālija sulfāta, otrreiz 100 – 150 kg/ha slāpekļa minerālmēslu. Ķiploki ir prasīgi pēc kālija, bora, sēra, tāpēc vēlāk tie papildmēslojumā saņem Omex CalMax un kristalonu (zaļo) caur lapām. Mēnesi pirms ražas vākšanas papildmēslošanu pārtrauc.
Lielākas ražas ieguvei (arī piespiedu nobriedināšanai) ziemas ķiplokiem ap Jāņiem norauj ziednešus. Tas jādara laikus, līdzko parādās ziedkopa un stublājs vēl ir trausls. Izlaužot jau pārkoksnējušos ziednešus, var veicināt infekciju izplatīšanos.
Novāc jūlija beigās
Saimniecībā “Kimjāņi” ķiplokus parasti vāc jūlija beigās. Šovasar tie nogatavojušies ātrāk – ap 16. – 17. jūliju. Kad ķiplokam uz stublāja palikušas vairs tikai trīs zaļas lapas, bet pārējās nodzeltējušas, tā ir zīme, ka laiks vākt ražu. Ilgi kavēties nedrīkst, jo ķiploki strauji nobriest. Kad augšējās lapas jau nobrūnējušas, vākšana ir novēlota, jo galviņa sadalās daiviņās. Tāpēc audzētājs ik pa laikam izrauj dažus ķiplokus un novērtē situāciju. Ražas laikā neatsverams palīgs ir spāņu firmas “ZOCAPI” ķiploku novākšanas mašīna, ko pirms gada pārvedis no Vācijas. Kopā ar transportēšanas izdevumiem tā izmaksājusi ap 6000 latu.
Piekabinot agregātu pie traktora, darbs vedas ātri un saudzīgi, netraumējot galviņas. Mašīna ķiplokus izceļ ar lakstiem, sasien nelielos saišķos un noliek kaudzēs uz lauka. Tālāko apstrādi veic ar rokām: nopurina lieko zemi, nogriež lakstus un saknes.
Nožuvums un tirgus prece
Pēc novākšanas ķiplokus trīs četras dienas apžāvē nojumē vai siltumnīcā uz galdiem, tad liek kastēs. Kad ārējās mizas sausas, rūpīgi notīra – tirgum vajag izskatīgu preci.
– Žāvējot rodas lieli svara zudumi – šķiet neticami, bet no desmit tonnām aptuveni trīs “aiziet gaisā”! – saka Artūrs. Tāpēc tikko no lauka vāktus ķiplokus pārdodot par zemāku cenu, bet apžāvētus – apmēram par 30 % dārgāk. – Turpmākajos gados plānoju paša spēkiem izveidot jaunu glabātavu – pārveidot esošo telpu par aukstuma kameru. Uzturot tajā -2 °C temperatūru un 75 – 80 % relatīvo gaisa mitrumu, ķiplokus varēs ilgstoši uzglabāt svaigus. Pirms pārdošanas no aukstumkameras izņemtie ķiploki gan obligāti jāapžāvē, taču nav jābaidās par lieliem svara zudumiem. Tiesa, šādi glabātiem ķiplokiem ir īsāks realizācijas laiks – vien četras piecas nedēļas, pēc tam tie siltumā sāk bojāties.
Saimniecībā audzē un pavairo divu veidu ziemas ķiplokus. Stādmateriālu savulaik iegādājušies no Elejas pusē labi zināmiem ķiploku audzētājiem. Lielākā platība atvēlēta ķiplokiem ar zilām sausajām zvīņām, ar 6 – 8 lielām daivām. Galviņas ir izskatīgas, arī raža laba – 7 t no hektāra. Daudzslāņainās mizas dēļ šos ķiplokus ir grūti izžāvēt, tāpēc tos galvenokārt realizē rudenī. Otrai šķirnei ārējās sausās, zilganās zvīņas ir plānas – viegli žāvēt un labāk glabājas. Galviņā ir 7 – 12 daiviņas, raža – līdz 5 t no hektāra.
– Ķiploku audzēšanā jāiegulda daudz līdzekļu. Lielākos tēriņus rada pesticīdi, degviela. Pēc maniem aprēķiniem, pērn vidējās izmaksas sasniedza apmēram tūkstoti latu uz hektāru. Tomēr nākamgad domāju paplašināt ķiploku stādījumus, kā arī palielināt vidējo ražību vismaz līdz 10 – 12 t no hektāra. Tas būs labs papildinājums Latvijas tirgum. Ja igauņiem būs tikpat liela interese kā pašlaik, eksportēšu savu preci arī uz Igauniju, – pārliecinoši saka Artūrs Kims.
