Elegantā zefirante. Padomi šīs krāšņās puķes audzēšanā 0
Veikalā iegādājos zefirantes sīpolus. Kā šīs puķes jāaudzē? RUTA TUKUMĀ
Zefirantēm ir ļoti poētisks nosaukums, kas tiešā tulkojumā no grieķu valodas nozīmē – vakarvēja zieds.
Tie ir nelieli, 25–30 cm gari, indīgi augi ar šaurām, lineārām lapām; dažām sugām lapas ir gandrīz apaļas. Ziednešu galos plaukst pa vienam ziedam baltā, dažādu toņu dzeltenā līdz rozā krāsā, dažām sugām piemīt salda, patīkama smarža. Pavisam ir vairāk nekā 70 sugu, izveidots arī daudz hibrīdu un šķirņu. Savvaļā šie augi sastopami Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
Viena no populārākajām ir baltā zefirante (Zephyranthes candida), kas zied jūlijā, augustā. Lapas parādās reizē ar ziediem, ir zaļas visu ziemu. Lielziedu zefirantei (Zephyranthes grandiflora syn. Z. carinata) lapas ir lineāras, parādās reizē ar ziediem. Zied pavasarī un atkārtoti vasarā ar lieliem, spilgti sārtiem ziediem, kam ir dzeltena rīklīte. Vasarā vai rudenī zied rožainā zefirante (Zephyranthes rosea) – mūžzaļajam sīpolaugam ir sārti ziedi. Decembrī un janvārī plaukst zeltaini dzeltenā zefirante (Zephyranthes aurea).
Platos, lēzenos traukos velēnu trūdzemes, komposta trūdzemes un grants maisījumā līdz ar augsnes virsmu stāda vairākus puķes sīpolus. Ziemā novieto vēsā vietā (noteikti nepieciešams miera periods, lai attīstītos ziedpumpuri nākamajam gadam); gaisma vajadzīga tikai sugām, kurām ziemā saglabājas lapas.
Sīpolus nedrīkst iekaltēt, paretam laista. Parādoties jauniem dzinumiem, laista biežāk, arī ziedēšanas laikā vajadzīgs pastāvīgs, mērens mitrums (zefirante necieš lieku slapjumu, kā arī iekaltēšanu). Augi vislabāk jūtas gaišā vai nedaudz noēnotā vietā, +16…+20 °C temperatūrā. Vasarā noziedējušos augus var iznest dārzā. Pavairo ar vairsīpoliņiem. Ieteicams pārstādīt tūlīt pēc ziedēšanas, lai vēlāk netraucētu ziedpumpuru attīstībai. Telpās zefirantes izmanto kā dekoratīvus sezonāli ziedošus sīpolaugus.
