Elegance un gaume. Prezidentu kundzes iepazīst “Dior” tērpus 3
Sākot ar 25. oktobri Modes muzejā apskatāma izstāde «Dior», kas veltīta modes nama «Christian Dior» vēsturei un slavenās New Look kolekcijas septiņdesmitgadei. Tajā apskatāmi vairāki desmiti tērpu un ļoti daudz aksesuāru no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas.
Izstāde tika atklāta 24. oktobrī, klātesot pirmajai lēdijai Ivetai Vējonei, Zatlera kungam un kundzei, Aleksandram Vasiļjevam, diplomātiskā dienesta pārstāvjiem, kultūras un modes vēstures cienītājiem, Modes muzeja draugiem un atbalstītājiem.
Modes muzeja izstāde «Dior» ļauj uzzināt vairāk par Kristiāna Diora 1947. gadā piedāvāto romantisko un nostalģisko siluetu, kas noteica toni visai 50. gadu modei un joprojām turpina iedvesmot un ietekmēt ne tikai tērpu radītājus, bet arī valkātājus. Diors ir simbols: gadsimta simbols, laikmeta simbols, visbeidzot – sievišķības simbols. Daudziem tieši Diors joprojām asociējas ar Parīzes izsmalcinātību un modes augstākajām virsotnēm. Kā lakoniskā precizitātē atzīst modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs: «Modes pasaulē ir trīs nedalāmi jēdzieni – elegance, gaume, Diors.»
Malkojot «Moët&Chandon» šampanieti un klausoties 50. gadu mūziku, atklāšanas viesi varēja iejusties elegantās dekādes gaisotnē un apskatīt izstādi, kurā izstādīti gan paša Diora radītie tērpi, gan citu 50. gadu dizaineru, piemēram, Pjēra Balmēna, versija par New Look stilu. Izstādē atklāts arī to izcilo modes mākslinieku skatījums uz «Dior» klasiskajām vērtībām, kuri kļuva par Kristiāna Diora pēctečiem modes nama radošajā vadībā: Īvs Senlorāns, Marks Boans, Džanfranko Ferre, Džons Galjāno, Rafs Simonss, Marija Grācija Kjuri. Izstāde ļauj gūt spilgtu ieskatu 20. gadsimta otrās puses modes tendencēs.
Kristiānu Dioru nereti dēvēja arī par «modes diktatoru» un «kniepadatu tirānu», taču tā bija «tirānija», kas izraisīja sajūsmu. Vēl šodien, 70 gadus pēc viņa pirmās kolekcijas, Kristiāna Diora tērpi apbur un ikvienu modes cienītāju mudina pētīt dižā meistara izmantotās šūšanas tehnoloģijas un piegriezuma nianses.
Pats dižais modes mākslinieks savulaik atzinis: «Viss, ko es zinu, redzu, dzirdu, iegūst kleitu veidolu. Kleitas – tie ir mani sapņi, bet es tās pieradinu, un tās pamet sapņu valstību, kļūst par lietām, kuras var uzvilkt un valkāt.» Daļa šo sapņu tagad apskatāmi arī Rīgā.
Izstāde «Dior» Modes muzejā būs apskatāma sešus mēnešus, līdz 2018. gada aprīļa beigām. Eksponātus no Aleksandra Vasiļjeva unikālās kolekcijas – tā ir viena no trim lielākajām privātajām tērpu un aksesuāru kolekcijām pasaulē un ietver vairāk nekā 60 tūkstošus priekšmetu! – papildina unikāli video- un audiomateriāli. Apmeklētājiem ir arī iespēja, aizpildot nelielu testu, uzzināt, kurš no modes nama «Dior» galvenajiem dizaineriem ir tuvākais viņu personībai un iekšējai būtībai, dāmas var iejusties 50. gadu tēlā, piemērot New Look tērpu.
Izstādes laikā notiks arī lekcijas, kas ļaus uzzināt vairāk par Kristiānu Dioru un viņa vadīto modes namu:
1. decembrī notiks modes vēsturnieka Anatola Vovka (Sanktpēterburga) lekcija «Parfīma maģija», kas veltīta leģendārākajiem parfīmiem, īpaši pievēršoties «Dior» aromātiem, to iedvesmas avotiem un tapšanas vēsturei.
8. decembrī modes vēsturniece un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Edīte Parute atklās pagātnes romantikas citātus Kristiāna Diora radošajā darbībā.
15. decembrī korsešu, krinolīnu un vēsturiskās dāmu veļas kolekcionārs un vēsturnieks Antons Prijmaks (Sanktpēterburga), arīdzan jau zināms Modes muzeja pasākumu apmeklētājiem, lekcijā «Absolūtais stils» stāstīs par Diora ietekmi uz 50. gadu siluetu, tostarp par korsešu atgriešanos modē New Look stila ietekmē.
