Elastīgā konservatore jeb kādu politiku sola britu jaunā premjere Liza Trasa 15
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar oficiāli saņemto Lielbritānijas karalienes Elizabetes II uzaicinājumu veidot jauno valdību Konservatīvo partijas priekšsēdētāja Liza Trasa otrdien kļuva par britu valdības galvu aizgājušā Borisa Džonsona vietā.
Trasa nāk pie varas ar solījumiem savaldīt enerģētikas krīzi, kas kā visā Eiropā stimulē inflāciju un dzīves dārdzību un draud ar masveida bankrotiem, samazināt nodokļus, paplašināt dabasgāzes ieguvi Ziemeļjūrā un iesaldēt energonesēju cenas, iespējams, līdz 2024. gada parlamenta vēlēšanām.
Ārpolitikā turpināsies “bezkompromisa” politika, sniedzot palīdzību Ukrainai un ieņemot stingru pozīciju pret Krieviju, lai atvēsinātu potenciālos Kremļa ekspansijas plānus,
tostarp arī uz Moldovu, Baltijas valstīm un Poliju. To savā pirmdienas vakara videouzrunā jau cildinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pateicoties aizejošajam premjeram Džonsonam un paužot cerību, ka Trasa sekmēs abu valstu attiecību nostiprināšanos: “Mēs Ukrainā labi viņu pazīstam – viņa vienmēr ir bijusi Eiropas politikas gaišajā pusē. Un es ticu, ka mēs kopā spēsim izdarīt vēl ļoti daudz mūsu tautu aizsardzībai un visu Krievijas destruktīvo centienu izjaukšanai.”
Attiecības ar Eiropas Savienību (ES) nebūs gludas, jo Trasas kabinets visdrīzāk nekavējoties uzsāks strīdu ar Briseli par tiesībām atteikties no tā saucamā Ziemeļīrijas protokola, kam Džonsona valdība piekrita breksita vienošanās ietvaros.
Protokols paredz muitas robežas izveidi starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju, lai izvairītos no robežkontroles ieviešanas uz Ziemeļīrijas un ES dalībvalsts Īrijas robežas. Kā izteicies domnīcas “Eiropas Ārlietu padome” eksperts Adams Harisons, Trasas pasaules redzējumu ietekmējuši aukstā kara laiku ASV prezidenta Ronalda Reigana priekšstati, kur ASV un Lielbritānija vienīgās spēj izlēmīgi stāties pretī Krievijai un Ķīnai, iztiekot bez “bailīgās” Eiropas palīdzības.
Trasas vājā vieta – runas dotumi
Atbildot uz jautājumiem, var gadīties kuriozi vai pretrunas. Britu prese kā anekdoti atceras 2016. gadu, kad iekšlietu ministrei Trasai vaicāts, ko viņa domā par biežo dronu izmantošanu narkotisko vielu piegādāšanai cietumos. Ministre atbildēja, ka attiecīgajos cietumos tagad esot īpaši apmācīti sargsuņi, kas tādos gadījumos rej.
Kā ārlietu ministre Trasa putrojusies ģeogrāfijā, jaukusi Baltijas un Melno jūru, nav zinājusi, ka Voroņeža atrodas Krievijā.
Agrāk viņa bija dedzīga Lielbritānijas dalības ES piekritēja, taču tūlīt pēc breksita referenduma pozīciju radikāli mainīja, jo Konservatīvo partija uzņēma kursu uz britu izstāšanos. Raidītājs BBC komentāros neizslēdz, ka profesionālā politiķe var arī turpmāk mainīt pozīcijas, ja uzskatīs to par nepieciešamu.
Daži apskatnieki šaubās, vai Trasas premjerēšanas laiks, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko un politisko situāciju, būs ilgs.
Politiskās domas aptaujas liecina, ka neapmierināti ar viņas nākšanu pie varas ir ap 50% britu. Arī 57,4% atbalsts no aptuveni 200 tūkstošiem Konservatīvo partijas biedru, kas viņai šonedēļ cīņā par amatiem ļāva gūt virsroku pār konkurentu Riši Sunaku, netiek uzskatīts par pārliecinošu vairākumu.
Trasu uzskata par izdzīvošanas meistari
Daudzi citi politiķi, ar kuriem viņa kopā uzsāka karjeru, jau sen krituši nežēlastībā vai nobīdīti malā partijas iekšējās intrigās. Agrākie kolēģi medijos min, ka viņa vienmēr bijusi lojāla partijas kursam un izceļas ar augstām darba spējām, turklāt neaizmirst nodarbināt padotos.
Lēmumos viņa ir pragmatiska un elastīga, tāpēc daži šaubās, vai Trasai vispār piemīt kādi stingri principi vai arī viņa vienkārši rīkojas, kā tai ērtāk, un seko politiskajam instinktam, kas tai ir teicams. Kopš ārlietu ministres laikiem 47 gadus vecā politiķe allaž pievērsusi vērību savam publiskajam tēlam, regulāri publicējot foto un piezīmes sociālo tīklu platformās “Twitter” un “Instagram”.
Atšķirībā no daudziem citiem viņa ar sociālo tīklu aizpildīšanu nodarbojoties pati. Publiskos izteikumos devusi mājienus, ka apbrīno bijušo premjeri Mārgaretu Tečeri, sauktu par Dzelzs lēdiju, un vēlētos, lai arī viņu pielīdzinātu tādai.
Fakti par Lizu Trasu
* Dzimusi 1975. gadā Oksfordā visai kreisi noskaņota matemātikas profesora un medmāsas ģimenē.
* Oksfordā studējusi filozofiju, politoloģiju un ekonomiku; studiju gados iesaistījusies Liberāldemokrātu partijā, bet 1996. gadā pārgājusi pie konservatīvajiem.
* Pirms pilnībā nodoties politikai, strādājusi degvielas kompānijā “Shell” un telekomunikāciju uzņēmumā “Cable & Wireless”.
* Dažādus amatus valdībā ieņem kopš 2012. gada; bijusi vides un lauksaimniecības, tieslietu, ārējās tirdzniecības, ārlietu ministre.
* Viņa ir vēsturē trešā sieviete Lielbritānijas premjera amatā pēc Mārgaretas Tečeres un Terēzas Mejas.
* Precējusies ar agrāko darba kolēģi, grāmatvedi Hjū O’Līriju; divu meitu māte.
