Foto – Karstens Heinke

Pasaules vidū 0


22 “ugunskalni” – gan rimuši, gan joprojām aktīvi – rindojas cits aiz cita Ekvadoras Andu augstkalnē starp Turkanu un Riobambu. Šo gandrīz 300 kilometru garo maršrutu vācu dabas pētnieks Aleksandrs Humbolts reiz nodēvēja par “Vulkānu ielu”. Šodien tā ir viena no iespaidīgākajām Dienvidamerikas vietām, iela, kas savieno Aļasku un Ugunszemi (pašos Dienvidamerikas dienvidos). Vismaz kādu gabalu no tās gribu redzēt un džipā kopā ar gidi Zuzannu Ditšu un šoferi dodos ceļā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

No galvaspilsētas Kito, kas atrodas 4794 metrus augstā Pičinča kalna pakājē, ir tikai divu stundu brauciens līdz Kotopaksi kalnam – visvairāk apmeklētajam Dienvidamerikā. Lai gan tā sniegotajai smailei līdz 6000 metru robežai pietrūkst 103 metri, tas nekādi nemazina kalna popularitāti. Jo Ekvadoras augstāko, bet izvirduma nespējīgo virsotni Čimborazo (6310 m), Kotopaksis pārspēj ar savu vulkānisko potenci.

– Lai arī pēdējais lielais izvirdums notika pirms simts gadiem un pēdējais mazākais pirms septiņdesmit, vulkāna iekšienē trokšņo un mutuļo. Reizēm jūtama viegla drebēšana. Citreiz virs krātera paceļas dūmi, – stāsta gide Zuzanna. Kotopaksi – “mēness tronis” – bija svēts jau tautām, kas še dzīvoja pirms inkiem. Tas viņiem kalpoja kā dievu mājvieta un lietus avots.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai kāptu kalnā, diemžēl par maz laika. Bet arī no dažu kilometru attāluma varu just spēkpilnā kalna varenību un baudīt tā neiedomājamo skaistumu. Kopā ar abiem saviem pavadoņiem un pilnu piknika grozu ērti atlaižos kādā plato Kotopaksi pakājē un iestiprinos.

Apkārtnes daba pirmajā acumirklī šķiet ļoti trūcīga. Bet vērīgākam skatītājam tā atklāj savu bagātību – daudzas brīnumskaistas kalnu puķes, putnus, ķirzakas un insektus. Redzēju arī savvaļas lamas un beidzot augstu gaisos parādījās divi Andu kondori.

– Šiem lielajiem lepnajiem putniem joprojām draud izmiršana. Daudzu dzīvības glābušas privātas ierosmes, – saka Zuzanna. Labu piemēru redzējām Hacienda Zuleta Kondoru rehabilitācijas centrā (Imbaburas provincē). Tur cietušos putnus izārstē un palaiž brīvībā. Bet mums viesmīlīgais nams sarūpēja fantastiskas vakariņas pie sprakšķošas kamīna uguns un omulīgu naktsguļu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.