Ekvadora nosoda ar “WikiLeaks” saistītu sazvērestību pret valdību 0
Ekvadora ceturtdien paziņoja, ka ir identificējusi Džūljenam Asanžam tuvu vietnes “WikiLeaks” līdzstrādnieku, kas kopā ar diviem Krievijas hakeriem bjis iesaistīts sazvērestībā Ekvadoras prezidenta Lenina Moreno valdības destabilizēšanai.
Ekvadoras iekšlietu ministre Marija Paula Romo nāca klajā ar šo paziņojumu preses konferencē Kito neilgi pēc tam, kad Ekvadora atsauca Asanžam piešķirto politisko patvērumu, ļaujot Lielbritānijas policijai viņu aizturēt pēc septiņiem gadiem, ko viņš bija pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.
“Viens no šīs “WikiLeaks” organizācijas galvenajiem locekļiem un Džūljenam Asanžam tuvs cilvēks ir vairākus gadus nodzīvojis Ekvadorā, un mums ir pietiekami pierādījumi, ka viņš sadarbojies ar destabilizācijas mēģinājumiem pret valdību,” sacīja Romo.
Ministre vēlāk paziņoja, ka Asanžam ļoti tuvs “WikiLeaks” līdzstrādnieks ceturtdien tika aizturēts Kito lidostā, kad viņš mēģināja no Ekvadoras aizlidot uz Japānu.
Viņa nenosauca šī cilvēka vārdu, bet sacīja, ka viņš piedalījies sazvērestībā pret Ekvadoras valdību.
Ekvadora nesen iesniedza oficiālu sūdzību ANO īpašajam pārstāvim privātuma tiesību lietās Džozefam Kannatači, apsūdzot “WikiLeaks” ar Moreno saistītas privātas informācijas izplatīšanā.
Tādos portālos kā “Twitter” un “Facebook” bija izplatītas fotogrāfijas, videomateriāli un privātu sarunu ieraksti.
Moreno bija spiests noliegt apsūdzības korupcijā, kas bija parādījušās vietnē inapapers.org, un prezidents apgalvoja, ka viņam ir zināms, kas ir atbildīgs par šīm apsūdzībām.
Romo gan tieši nesaistīja savu paziņojumu un sūdzību ANO īpašajam pārstāvim.
Ministre pavēstīja reportieriem Kito, ka “WikiLeaks” līdzstrādnieks bija cieši sadarbojies ar bijušo ārlietu ministru Rikardo Patinjo, kurš 2012.gadā piešķīra politisko patvērumu Asanžam.
Viņa arī sacīja, ka “abi Krievijas hakeri” dzīvo Ekvadorā un ka viņu vārdi un atrašanās vietas tiks iesniegti prokuratūrai.
“Mēs negrasāmies pieļaut, ka Ekvadora kļūst par hakerisma centru, un mēs nevaram pieļaut, ka valstī notiek nelikumīgas darbības, lai kaitētu Ekvadoras pilsoņiem vai citu valstu pilsoņiem, vai jebkurai valdībai,” teica Romo.
Patinjo bija ārlietu ministrs bijušā prezidenta sociālista Rafaela Korreas valdībā.
Korrea ceturtdien paziņoja, ka Moreno ir “lielākais nodevējs Ekvadoras un Latīņamerikas vēsturē”, jo ļāvis aizturēt Asanžu.
Moreno ceturtdien pavēstīja, ka Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.
“Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība”, kā arī vārdā neminētas organizācijas “naidīgie un draudīgie paziņojumi” attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. “Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.”
Moreno norādīja, ka Asanžs netiks izdots valstij, kurā viņam draudētu spīdzināšana vai nāvessods.
“Es lūdzu Lielbritāniju garantēt, ka Asanža kungs netiek izdots valstij, kurā viņš varētu ciest no spīdzināšanas vai nāvessoda,” paziņoja Moreno. “Lielbritānijas valdība to apstiprinājusi rakstiski.”
Asanžs kopš 2012.gada jūnija uzturējās Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, kur viņš tika turēts aizdomās par izvarošanu, un Ekvadora viņam piešķīra politisko patvērumu.
Zviedrijas prokurori 2017.gada maijā izbeidza izvarošanas lietu pret Asanžu, taču viņu joprojām varēja aizturēt, jo viņš 2012.gadā pārkāpa nosacījumus atbrīvošanai no apcietinājuma.
Tikmēr Asanžu 2010.gadā izvarošanā apsūdzējušās sievietes advokāte ceturtdien paziņoja, ka viņa un viņas kliente lūgs Zviedrijas prokurorus atsākt 2017.gadā izbeigto izmeklēšanu.
Asanžs, kura izveidotā tīmekļa vietne publiskojusi desmitiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu, vienmēr noliedzis, ka būtu vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās izvarošanā.
Viņš atteicies doties uz Zviedriju, baidoties no izdošanas ASV, kur varētu tikt tiesāts par šo dokumentu publiskošanu.
Nesen nāca gaismā, ka Asanžam ASV izvirzītas apsūdzības, taču joprojām nav zināms šo apsūdzību saturs.
