Eksperts: Ēku un resursu vērtība aug, bet drošības risinājumi noveco 0
Autors: Apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” (PZU grupa) valdes loceklis Uldis Dzintars.
Saskaņā ar statistiku par ugunsgrēku un tajos bojāgājušo skaitu, Latvijā ir vieni no dramatiskākajiem rādītājiem Eiropas valstu vidū. Apdrošinātāji ik pārdienas sastopas ar atlīdzību pieteikumiem, kas saistīti ar uguns nodarītiem zaudējumiem, un liesmas nesaudzē ne privātām, ne juridiskām personām piederošu īpašumu.
BALTA nesen izmaksātā atlīdzība 36,9 miljonu eiro apmērā uzņēmumam SIA “Mikrotīkls” par pērn nodegušajām noliktavas telpām un preci ierakstīta apdrošināšanas nozares vēsturē kā lielākā atlīdzība, ko jebkad administrējusi un izmaksājusi kāda no Baltijā reģistrētām sabiedrībām.
Distancējoties no viena konkrēta gadījuma, ikdienā, strādājot ar komercobjektiem, redzam, ka Latvijas uzņēmumos netrūkst ugunsdrošības vājo posmu: būvju saimnieciskajai darbībai izvēlēti ugunsnedroši konstruktīvie risinājumi un materiāli, aplama likumdošanas izpratne un pavirša attieksme pret drošības jautājumiem ir tikai daži no tiem.
Zaudējumi lielāki komercīpašumos
Visvairāk ugunsgrēku notiek privātīpašumos, taču uguns radītie zaudējumi naudas izteiksmē daudz smagāk skar komercīpašumus. Ja vidējā atlīdzība privātajā segmentā ir ap 12 000 eiro, komercīpašuma segmentā tā ir vairāk nekā trīspadsmit reižu lielāka, sasniedzot vidēji ap 160 000 eiro. Bet, kā redzam, uguns uzņēmumiem var nodarīt postījumus arī viena, četru un teju 37 miljonu apmērā.
Turklāt jāņem vērā, ka “Mikrotīkls” ir Latvijas veiksmes stāsts – ne katrs uzņēmums ir tik finansiāli veiksmīgs un ilgtspējīgs. Uzņēmējiem būtu jāapzinās – neievērojot drošības pasākumus un neparūpējoties par apdrošināšanu ar atbilstošu segumu, tik postoša ugunsnelaime kā “Mikrotīkla” gadījumā var ne tikai būtiski kavēt vai apturēt mazāka uzņēmuma darbību, bet pilnībā izpostīt ilgi loloto biznesu.
Neatkarīgi no tā, vai komercbūve ir celta pirms 50 gadiem, vai tikko pabeigta, apdrošinātājiem ir būtiska loma drošības standartu noteikšanā. Eiropā un pasaulē komercīpašumu apdrošināšanas labā prakse nu jau gadiem ir vadīšanās ne tikai pēc vietējās likumdošanas prasībām, bet arī dažādu neatkarīgo organizāciju izstrādātajiem standartiem.
Piemēram, VdS vai NFPA (National Fire Protection Association), kas nosaka drošības parametrus gan pamata ugunsdrošības prasībās, gan tādās niansēs kā, teiksim, automātisko ugunsdzēsības sistēmu – sprinkleru – izvietojums noliktavā atkarībā no preču sortimenta, griestu un plauktu augstuma. Ir svarīgi apzināties, ka tā nav tikai kontrole, lai apdrošinātājs uzņēmumam pārdotu polisi. Tā ir sadarbība, kuras ietvaros apdrošinātāja eksperti kopā ar uzņēmumu vienojas par preventīviem pasākumiem, kas konkrētajai ēkai un tai pieguļošai teritorijai, iekārtām vai saimnieciskajai darbībai nepieciešami, lai mazinātu ugunsnelaimes risku. Šāda Eiropas prakse pakāpeniski tiek pārņemta arī pie mums, un BALTA ir viens no pirmajiem apdrošinātājiem Latvijā, kas izveidojis risku vadības komandu ar uzdevumu izvērtēt riskus un kopā ar klientu vai potenciālo klientu tos mazināt.
Drošības risinājumi noveco
Pērn mūsu eksperti apsekoja vairāk nekā 200 komercobjektus, galvenokārt ražošanas uzņēmumus, noliktavas un tirdzniecības centrus, palīdzot uzņēmumiem labāk novērtēt ugunsdrošības līmeni un sniedzot rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Izvērtējot sagatavotos atzinumus, labi redzama tendence – bieži būvniecības ieceres un projektēšanas procesā tiek izmantoti risinājumi, materiāli un drošības sistēmas, kas paredzēti vienas konkrētas saimnieciskās darbības veikšanai. Ar laiku ēkām mainās īpašnieki, un ar jauniem uzņēmumiem telpās ienāk arī cita saimnieciskā darbība.
Īpaši tas vērojams padomju laikos celtās ēkās. Diemžēl telpu drošības risinājumi fiziski un morāli noveco un kļūst neatbilstoši saimnieciskajai darbībai, kas tajā tiek veikta, savu funkciju pildot nepilnīgi. Šādās situācijās visbiežāk nepieciešami apjomīgi ēkas un telpu pielāgošanas darbi un uzlabojumi, lai objekts atbilstu drošības prasībām.
Ikvienam uzņēmējam jāatceras, ka, būvējot jaunu objektu, jau projektēšanas stadijā ir svarīgi izsvērt gan saimnieciskajai darbībai, gan potenciālajām vērtībām, kas ēkā atradīsies, atbilstošus drošības risinājumus, piemēram, ugunsdrošus nodalījumus, būvkonstrukciju virsmu apstrādi ar degtspēju mazinošiem līdzekļiem, automātiskās ugunsdzēsības sistēmas un citus mūsdienīgus risinājumus.
Tāpat ir vērts pieaicināt ugunsdrošības ekspertu, lai novērtētu konkrētajam projektam izvēlētos plānojumus, būvmateriālus, drošības risinājumus. Tā, piemēram, eksperta padoms atturēties no sendviča paneļiem, kuru siltumizolācijā izmantots tāds ugunsnedrošs materiāls kā putuplasts, putupolistirols vai tamlīdzīgi materiāli, var ietekmēt iecerētās ēkas ugunsdrošību ilgtermiņā.
Zīmīgi, ka, apkopojot statistiku par lielākajiem ugunsgrēkiem komercobjektos Baltijas valstīs vairāku gadu garumā, redzams, ka lielākās apdrošināšanas atlīdzības un tātad arī lielākie nodarītie zaudējumi 90% gadījumu saistīti ar ēkām, kurās izmantoti tieši šāda tipa būvmateriāli.
Atbilstība normatīviem nenozīmē drošību
Vēl sliktāka situācija ugunsdrošības jomā ir patvaļīgas būvniecības gadījumos, kur būvniecība tiek veikta neatbilstoši būvnormatīviem un ugunsdrošības standartiem un kuru Latvijā diemžēl nav mazums. Tiesa, Latvijas gadījumā ne vienmēr varam likt vienādības zīmi starp “atbilst normatīvu prasībām” un “drošs ekspluatācijai”.
Bieži vien normatīvo aktu prasības dzīvo savu dzīvi – būve ekspluatācijā nodota pirms 40 gadiem, ēka ir novecojusi un varbūt mainījusies arī tās ekspluatācijas forma, bet tā joprojām juridiski tiek definēta kā atbilstoša prasībām un droša ekspluatācijai, lai gan ugunsdrošības signalizācija varbūt joprojām nav ierīkota.
Balstoties atlīdzību statistikā un BALTA ekspertu vizītēs uzņēmumos, apsekojot īpašumus un sagatavojot risku apskatu, starp konstatētajiem trūkumiem kā biežākie iezīmējas bojājumi elektrosistēmās, kas 50% gadījumu ir ugunsgrēku cēlonis. Ne mazums gadījumos ugunsnelaimes ar smagām finansiālām sekām izraisa remontdarbu veikšana ar atklātu liesmu.
Risku ir daudz, tādēļ, pat ja likums neuzliek par pienākumu, brīvprātīga risku izvērtēšana ir ikviena uzņēmēja interesēs, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus risku mazināšanai. Piemēram, elektrības bojājumu risku ievērojami samazina pārbaudes ar termogrāfiem, ko apdrošinātājs piedāvā veikt biežāk, nekā to pieprasa normatīvie akti. Tas savukārt nelaimes gadījumā var aiztaupīt tūkstošiem, pat miljoniem eiro lielus zaudējumus. Turklāt drošības, jo īpaši ugunsdrošības, līmeņa celšana paaugstina ne tikai uzņēmuma fiziskās drošības līmeni, bet arī samazina maksājumu apjomu par apdrošināšanu.
Nobeigumā jāteic, ka ikviena uzņēmuma pienākums neatkarīgi no tā, kas rakstīts saistošajos dokumentos, ir rūpēties par savu īpašumu – ne tikai ievērot būvnormatīvus un ugunsdrošības noteikumus, bet arī kritiski izvērtēt potenciālos riskus un ieviest risinājumus to mazināšanai. Augot ekonomikai, aug arī ēku un citu resursu vērtība, tomēr uzņēmēju izpratne par ugunsgrēku risku mazināšanu pagaidām ne vienmēr tiek līdzi. Šajā ziņā izveidojušās trīs klientu grupas.
Daļa uzņēmumu dzīvo laimīgā neziņā un uzskata, ka viņus šī problēma neskars. Vēl daļa ugunsdrošības jautājumus risina tikai “ķeksīša” pēc. Visbeidzot, pēdējie nopietni pieiet jautājumam un vērtē, kā mazināt riskus, rūpējoties par sakārtotu darba vidi, apmācītiem un zinošiem darbiniekiem un pārdomātu darba organizēšanu, kas neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Lai situācijas, kad ugunsnelaime izposta ilgus gadus loloto biznesu, nebūtu jāpiedzīvo, der atcerēties senseno latviešu tautas gudrību – skopais maksā divreiz.
