Ekstrēmi Saules uzliesmojumi Zemei būs katastrofāli – izplatīsies vēzis, katarakta, mainīsies augu DNS 77
Apmēram ik pēc tūkstoš gadiem ekstrēms sprādziens no Saules virsmas – “kā prožektors kosmosā”, tas var būtiski ietekmēt Zemes ozona slāni un visu dzīvību uz planētas. Par to brīdināts jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā PNAS, ziņo The Independent.
Saskaņā ar Cīrihes pētnieku teikto, šis ārkārtējais “Saules daļiņu notikums” var pakļaut cilvēkus augsta līmeņa kaitīga ultravioletā starojuma iedarbībai, izraisīt augstu vēža gadījumu skaitu un izraisīt izmaiņas globālajā klimatā.
Pamatā Zemes magnētiskais lauks aizsargā planētu, novirzot lādētās daļiņas atpakaļ kosmosā, taču šī magnētiskā vairoga stiprums var atšķirties. Vienlaikus Saules virsma izstaro augstas enerģijas protonus tā sauktajos “Saules daļiņu notikumos”, kas var sasniegt Zemes atmosfēras zemākos slāņus.
Ik pēc tūkstošgades var notikt ekstrēmi “Saules daļiņu notikumi”, kas ir tūkstošiem reižu spēcīgāki nekā jebkas, kas reģistrēts ar pašreizējiem instrumentiem. Šie protonu uzliesmojumi tieši no Saules virsmas varētu izšauties kosmosā kā prožektors.
Lai gan mūsdienu Saules uzliesmojumi ir vāji un tos viegli novirza Zemes magnētiskais lauks, pagātnē jau ir notikuši ārkārtēji notikumi. Šāds notikums var izraisīt “domino kaskādi” Zemes ozona slānī un izmainīt tā darbību uz vairāk nekā gadu. Ja tiek bojāts ozona slānis, kaitīgais ultravioletais starojums var sasniegt Zemes virsmu, negatīvi ietekmējot visu dzīvības formu DNS.
Ļoti augsta ultravioletā starojuma intensitāte var traucēt augu augšanu un fotosintēzi un izraisīt paaugstinātu DNS bojājumu līmeni daudzās sugās.
Cilvēkiem tas var palielināt ādas vēža, kataraktas un imūnsistēmas darbības pasliktināšanos, jo īpaši acu bojājumu simptomi var parādīties 30 minūtes līdz 12 stundas pēc ultravioletā starojuma iedarbības.
“Saules daļiņu notikuma” rezultātā Zemes līmeņa ultravioletais starojums saglabāsies paaugstināts 6 gadus, izraisot UV indeksa pieaugumu par 20-25% un Saules izraisītu DNS bojājumu par 40-50%. Iespējamās sekas ietver nopietnus veselības apdraudējumus un ilgtermiņa klimatiskās un evolūcijas sekas.
Pētniekiem ir aizdomas, ka viens no šiem ekstrēmiem saules sprādzieniem varētu būt skāris mednieku-vācēju grupas aptuveni pirms 42 200 un 41 500 gadiem un, iespējams, veicinājis pēdējo neandertāliešu izzušanu.
