Ekstrēmi laikapstākļi. Vai vienmēr ir vainīgas klimata pārmaiņas, vai reizēm daba ir vienkārši daba? 32
Tā kā ārkārtēji karstuma viļņi, vētras un savvaļas ugunsgrēki kļūst arvien lielāki, plašāki un biežāki, salīdzinoši jauna veida pētījumi, ko sauc par laikapstākļu attiecinājuma pētījumiem, tagad pētī, vai tie tiešām visi ir saistīti ar cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām. No ilgstošiem ārkārtēja karstuma periodiem Dienvidamerikā, Kanādas savvaļas ugunsgrēkiem un plūdiem Lībijā pēdējo mēnešu laikā pasaules virsrakstos dominējuši “katastrofāli laikapstākļi”.
Tā kā planēta uzkarst joprojām pieaugošo siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ, daudzas laikapstākļu kataklizmas tiek attaisnotas kā klimata pārmaiņas. “Klimata sabrukums ir sācies,” sacīja ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērešs pēc tam, kad 2023. gada jūnijs līdz augusts tika nosaukti par karstākajiem mēnešiem, kādi jebkad reģistrēti ziemeļu puslodē. Nu arī septembris ir iegājis vēsturē kā visu laiku karstākais, raksta DeutscheWelle.
Bet cik lielā mērā karstuma vilnis vai masīva vētra ir saistīta ar globālo sasilšanu un cik daudz no tā ir vienkārši dabiskie procesi? Savvaļas ugunsgrēki, karstuma viļņi, plūdi — jauna norma?
Uz šo jautājumu atbild salīdzinoši jaunā zinātne par laikapstākļu attiecināšanu. Tās mērķis ir novērtēt, cik lielā mērā cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas, ko galvenokārt izraisa fosilā kurināmā dedzināšana, palielina ārkārtēju laikapstākļu iespējamību un intensitāti.
“Nevienu viesuļvētru 100% neizraisa klimata pārmaiņas, taču klimata pārmaiņas to ietekmē,” DW sacīja Delta Mernere, vadošā zinātniece No Concerned Scientists Union zinātnes centra. “Attiecinājuma zinātne var palīdzēt mums patiešām noskaidrot klimata pārmaiņu lomu šajos dažādajos notikumos.”
Augustā un septembrī liela daļa Dienvidamerikas pārcieta 50 dienas ilgu ārkārtēju karstuma vilni. Temperatūra pārsniedza 40 grādus pēc Celsija Brazīlijā, Bolīvijā, Argentīnā un Paragvajā, un vairākās valstīs izcēlās meža ugunsgrēki.
Kad 2023. gada vasarā savvaļas ugunsgrēki izplatījās no Kanādas austrumu uz rietumu krastu, tur izdega gandrīz divreiz vairāk teritorijas nekā iepriekšējais rekords. Koncentrējoties uz Kvebekas provinci, secināts, ka klimata pārmaiņas palīdzēja radīt sausus, “ugunsbīstamus” laikapstākļus par 20 – 50% vairāk nekā parasti.
Karstāks un sausāks laiks izraisīja sniega straujāku kušanu, piemēram, radot agrāku ugunsgrēku sezonas sākšanos un pagarinot tās ilgumu.
WWA saka, ka klimata modelēšanas sasniegumi un labāka piekļuve laikapstākļu datiem ir uzlabojuši to pētījumu ticamību un precizitāti, kas novērtē ārkārtēju laika apstākļu iespējamību ar vai bez klimata pārmaiņām.
2023. gada maijā Itālijas ziemeļu reģionā Emīlijā-Romanijā trīs lietusgāzes izraisīja plašus zemes nogruvumus un plūdus, kas, kā tiek uzskatīts, bija lielākie gadsimta laikā.
Bet, lai gan augstie ūdeņi sakrīt ar klimata izraisītu ekstremālu laikapstākļu biežuma pieaugumu visā pasaulē, pētnieki secināja, ka tas tie ir atsevišķi notikumi. Analizējot nokrišņu rekordus, kas datēti no 1960. gadu Emīlijā-Romanijā, zinātnieki atklāja, ka pavasara nokrišņu daudzums nepalielinās.
Pētnieki atklāja, ka šis konkrētais 21 dienu ilgais nokrišņu periods — ir viens notikums 200 gadu laikā ar tikai 0,5% iespējamību, ka tas notiks katru gadu. Plūdus izraisīja ļoti unikāli un neparasti laikapstākļi,
– tos izraisīja bezprecedenta trīs zema spiediena sistēmu secība Vidusjūras centrālajā daļā.
Pēc tam, kad vētra “Daniels” izraisīja plūdus, kuru rezultātā Lībijā septembra sākumā sabruka divi aizsprosti un gāja bojā tūkstošiem cilvēku, WWA pētījums tur rezumēja, ka planētas sasilšana palielina lietusgāžu iespējamību līdz pat 50 reizēm. Lielu plūdu iespējamība Grieķijas centrālajā daļā, ko izraisījusi tā pati vētra, bija līdz pat 10 reizēm lielāka.
Lai noskaidrotu, vai temperatūras paaugstināšanās reģionā ir izraisījusi stiprākas lietusgāzes, zinātnieki salīdzināja laikapstākļu datus no 1880. gada ar pašreizējo klimatu, – sasilšana notikusi par 1,2 grādiem pēc Celsija.
Analīzē iekļautas “lielas matemātiskas neskaidrības”, jo laikapstākļi aptvēra salīdzinoši nelielas platības un “lielākā daļa klimata modeļu slikti atspoguļo nokrišņu daudzumu mazos mērogos.
Tomēr “pētījumi prognozē stiprākas lietusgāzes reģionā, paaugstinoties temperatūrai” un, piemēram, vietējo meteoroloģisko staciju dati Grieķijā liecina par tendenci uz stiprāku lietus daudzumu.
Siltāka atmosfēra var saturēt vairāk mitruma, tāpēc no planētas sasilšanas par 1,2 grādiem vien “mēs varētu sagaidīt 10% pieaugumu” nokrišņu intensitātē, sacīja pētnieks.
Atšķirībā no nokrišņiem, saikne starp galējām temperatūrām un globālo sasilšanu ir daudz skaidrāka. WWA publicēja pētījumu, kurā parādīts, ka ārkārtējs karstums ASV, Meksikas reģionā un Dienvideiropā jūlijā “būtu bijis praktiski neiespējams… ja cilvēki nebūtu sasildījuši planētu, dedzinot fosilo kurināmo”.
Analīzē tika novērtētas 4700 pilsētas un 200 valstis, atklājot, ka iedzīvotāji 15 lielākajās pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 6 miljonus, bija pakļauti augstai vidējai mēneša temperatūrai, ko izraisīja globālā sasilšana. To vidū bija Mehiko, Kaira, Kolkata, Lagosa, Honkonga, Maiami un Hartūma.
