Ekstrēmā pārbaude slimnīcai 5
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca papildinās plānu rīcībām ārkārtas situācijās, kas saistītas ar drošības apdraudējumiem, Veselības ministrija (VM) ar to iepazīstinās pārējās lielās slimnīcas, tikmēr Valsts policija (VP) mēģina noķert ļaundari, kura zvana dēļ tika evakuēti “Stradiņi”. Tādi ir pirmie secinājumi pēc satraucošā trešdienas notikuma, kas skāra pacientus, mediķus, ārkārtas dienestu darbiniekus, kā arī neizpratnē noveda daudzus galvaspilsētas iedzīvotājus.
Pēc informācijas par iespējamiem drošības riskiem trešdien, 31. jūlijā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS) pārtrauca uzņemt pacientus un bija spiesta veikt vairāk nekā 200 pacientu, ārstu un darbinieku evakuāciju. Pacienti, kuru veselības stāvoklis to ļāva, tika izrakstīti un palaisti mājās, bet tie, kuriem nepieciešams turpināt ārstēšanos, saskaņā ar Stradiņa slimnīcas plānu krīzes gadījumiem pārvietoti uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Jūrmalas slimnīcu. Vakar slimnīca jau darbojās normālā režīmā, bija ierobežota vienīgi plānveida pacientu uzņemšana.
“Uzzinot, ka “Stradiņos” notiek pacientu evakuācija, devos uz klīniku, lai noskaidrotu sievastēva likteni. Jau pie klīnikas vārtiem trolejbusa pieturā drūzmējās cilvēki, kuri veda mājās savus piederīgos no slimnīcas. Visa slimnīcas teritorija pilna ar pašvaldības policijas autotransportu, ugunsdzēsējiem un Valsts policijas darbiniekiem.”
“Ēkas pārmeklēja Valsts policijas un robežsardzes kinologi ar suņiem. Mulsina tikai viens, ka visu laiku dzirdi vienu un to pašu – nezinu, nav informācijas – un haoss,” tā ar trešdienas pēcpusdienā piedzīvoto sociālajos tīklos dalās Kaspars Bergmanis. Arī citi pacientu tuvinieki norāda, ka trūcis informācijas.
“Haosa tur nebija!”
Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava gan norāda, ka evakuācija notika atbilstoši situācijai un “nevienā brīdī nevar lietot vārdu “haoss”, jo tāda tur nebija”. Policijas pārstāve teic, ka evakuācijas process tika koordinēts un vadīts, taču “iestādēm var būt lieliski teorētiski krīžu plāni, kas var būt perfekti atstrādāti mācībās, bet tikai reālā situācijā redz mazās nianses, kuras pēc tam visi iesaistītie analizē, lai plānu uzlabotu. Ir jāpaiet dažām dienām, un nāksim visi kopā vēlreiz, lai analizētu notikušo”.
Pildava stāsta, ka situācija “Stradiņos”, kur bija informācija par riskiem drošībai, ir ļoti laba mācība, lai pieslīpētu nianses krīzes plānam, piemēram, kur pulcēties radiniekiem, kas sagaida izrakstītos pacientus.
“Bet tās ir tikai nianses. Svarīgākais ir nodrošināt drošību, un tas tika izdarīts,” uzsver Pildava. “Cilvēki, kas šādās situācijās iesaistīti, kurus evakuē, viņu tuvinieki, grib uzzināt informāciju uzreiz un visu, bet objektīvi tas nav iespējams. Cilvēkam, redzot, ka visi kaut kur steidzas, un nesaņemot simtprocentīgu atbildi uz savu jautājumu, var šķist, ka tas ir haoss. Bet haosa tur nebija!”
“Stradiņi” papildinās plānu
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca uzsver, ka šāda situācija, kad drošības risku apdraudējuma dēļ bija jāveic evakuācija, pieredzēta pirmo reizi. Ar notikušā secinājumiem, kā arī jauno plānu slimnīca plāno iepazīstināt arī citas ārstniecības iestādes un dienestus, tostarp Veselības ministriju, pastāstīja PSKUS sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Podniece. “Plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijās, slimnīcai ir. Taču tagad tas tiks papildināts ar rīcību, kas attiecas uz drošības risku apdraudējumiem. Piemēram, plāns, pēc kura jāvadās, ugunsgrēka gadījumā, ir atšķirīgs.”
Veselības ministrijā apstiprināja, ka augusta vidū plāno kopā aicināt ne tikai ministrijas atbildīgās personas un lielo slimnīcu vadību, bet arī pārējās evakuācijā iesaistītās iestādes, lai izvērtētu iespējamos trūkumus un to risinājumus.
“Ministre bija klāt no paša sākuma, taču tieši neiesaistījās procesā. Labā ziņa, ko ministre uzsver, ka visa šī procesa laikā atbildīgās personas veica pierakstus, ko viņi redz, ko var uzlabot,” sacīja Ilzes Viņķeles padomnieks Edgars Skvariks.
Noķer un soda
Kopš 2011. gada pēc Krimināllikuma panta, ar kuru ir paredzēta atbildība par iespējamiem drošības apdraudējumiem vai riskiem, sākti 428 kriminālprocesi, no tiem 234 pēdējo trīs gadu laikā, norāda Valsts policijā.
Viena daļa zvanītāju par iespējamiem spridzekļiem un bumbām, ir skolēni un jaunieši, kas šādi “joko”, neapzinoties sekas. “Šī grupa, pateicoties policijas preventīvam darbam izglītības iestādēs, samazinās,” norāda S. Pildava. Otra lielā grupa ir cilvēki ar psihiskās veselības traucējumiem. Arī šie cilvēki līdz galam bieži vien neapzinās savas rīcības sekas. Daži šādu muļķīgu soli sper alkoholisko vielu reibumā, citi dusmās. “Šādu zvanītāju nav daudz, taču ir. Un ir vēl jauns fenomens, ar ko saskaras Eiropā un citur pasaulē – kiberterorisms.”
Policija vainīgo, pēc kura zvana par iespējamo drošības risku nācās evakuēt Stradiņa slimnīcu, vakar vēl nebija aizturējusi. “Taču lielāko daļu mēs noķeram, agrāk vai vēlāk,” uzsver Pildava.
Saskaņā ar tiesu datubāzes ziņām pēdējā gada laikā par nepatiesu ziņu sniegšanu par drošības riskiem sodītas septiņas personas, ziņo LTV. Bargākais sods – brīvības atņemšana uz vienu gadu un diviem mēnešiem – noteikts kādam vīrietim, kurš vairākkārt nepatiesi ziņojis par spridzekļiem veikalā “Galerija Centrs”, Rīgas autoostā un starptautiskajā lidostā “Rīga”. Viņam nāksies arī kompensēt operatīvajiem dienestiem un uzņēmumiem nodarītos zaudējumus aptuveni 4000 eiro apmērā.
Kāpēc mediji raksta “tehnisku iemeslu dēļ”?
Lai gan ziņas par evakuāciju no ēkām ātri parādās sociālajos tīklos, tomēr daudzi mediji ievēro nerakstītu vienošanos uzreiz neziņot par to, ka policijā pienācis zvans par iespējamu spridzekli sabiedriskā vietā. Tā vietā ziņās tiek lietota frāze “tehnisku iemeslu dēļ” kāda publiska ēka uz laiku slēgta. Žurnālisti vienojušies – vispirms ļaus policijai izdarīt darbu un tad ziņos par rezultātu. Policija uzskata, ka zvani par viltus spridzekļiem nav skaļi jāizziņo, lai neveicinātu šādu zvanu atkārtošanos. Piemēram, 90. gados pēc ziņas par viltus trauksmi par bumbu Centrālajā stacijā nākamajā dienā zvanīja šādu zvanu kopētāji – sākot ar psihiski slimiem cilvēkiem un beidzot ar skolēniem, kas negrib iet uz skolu. Tādējādi tiek tērēts dienestu laiks un nauda un traucēts iedzīvotājiem un biznesiem. Pētot šāda zvanītāja portretu, konstatēts, ka bieži vien cilvēks gūst baudu no fakta, ka tiek raisīta panika, un šādu stāstu izplatīšanās arī citus provocē rīkoties līdzīgi. Lai gan pēc operatīvo dienestu pārbaudes nekādi draudi ēkās parasti netiek atklāti, policija uzsver, ka šādās situācijās tā vienmēr veic pārbaudi, jo drošība ir pirmajā vietā.
Vai evakuācija Stradiņos bija haotiska?
