Eksprezidenti vēršas Rīgas domē par Neatkarības laukumu 1
Četri bijušie Valsts prezidenti vērsušies Rīgas domē ar lūgumu sniegt informāciju par Neatkarības laukuma labiekārtošanas plāniem, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis (V).
Bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš, Vaira Vīķe-Freiberga un 4.maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka vēstuli nosūtījuši visām domē pārstāvēto partiju frakcijām un vicemēram Oļegam Burovam (GKR).
Prezidenti vēstulē interesējas par to, kādu finansējumu Rīgas dome ir piešķīrusi Neatkarības laukuma izveides skiču konkursa organizēšanai, kā arī mudina domi uz aktīvu rīcību šajā jautājumā.
Vēstulē teikts, ka 2018.gada 11.decembrī Rīgas domes Pieminekļu padomes sēdē Burovs esot solījis rast līdzekļus no Rīgas domes 2019.gada budžeta, lai varētu izsludināt Neatkarības laukuma izveides skiču konkursu.
Tāpat bijušie prezidenti atgādina, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome 2018.gada 30.maijā, ar balsu vairākumu nolemjot atbalstīt Jēkaba laukuma pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu, to darīja ar nosacījumu, ka laukums tiek izveidots atbilstoši jaunā nosaukuma saturam.
“Vienlaikus vēršam jūsu uzmanību uz to, ka likumā “Par Jēkaba laukuma Rīgā pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu” noteikts, ka Rīgas domei jānodrošina Neatkarības laukuma zīmes un nosaukuma skaidrojuma plāksnes izgatavošana un uzstādīšana mēneša laikā pēc laukuma nosaukuma maiņas ierakstīšanas Valsts adrešu reģistrā, kas joprojām nav izdarīts,” pausts vēstulē.
Tāpat bijušie valsts vadītāji norāda, ka laukuma pārdēvēšanas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas kā neatkarīgas, demokrātiskas un nacionālas valsts, tās neatkarības pasludināšanas un atjaunošanas nozīmi.
“Nodrošinot, ka Neatkarības laukuma jaunais veidols simbolizē un godina valstiskuma proklamēšanas un neatkarības atjaunošanas aktus, tiktu īstenots ne tikai laukuma pārdēvēšanas mērķis, bet tas būtu arī simbolisks solis 1991.gada 21.augustā pieņemtā konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” īstenošanā,” pauž prezidenti, norādot, ka, tā kā Neatkarības laukums ir Rīgas pašvaldības īpašumā, tad konkursa organizēšana laukuma jaunā tēla radīšanai ir Rīgas domes atbildības jautājums.
Balstoties uz saņemto vēstuli, Rīgas domes opozīcijas partiju frakcijas vērsušās ar iesniegumu pie Burova, lai iegūtu informāciju par Neatkarības laukumam veltīto finansējumu.
Atbildi lūgts iesniegt līdz 26.martam, lai, lemjot par Rīgas 2019.gada pašvaldības budžetu, informācija jau būtu pieejama.
Kā ziņots, aizvadītā gada izskaņā Saeima pieņēma lēmumu Jēkaba laukumu Rīgā pārdēvēt par Neatkarības laukumu.
Jēkaba laukums izvēlēts, jo tas savieno divas vēsturiski svarīgas ēkas – Latvijas Nacionālo teātri un Saeimas namu. Kā uzsvērts likuma anotācijā, abas celtnes sevī glabā atmiņas par vēsturiski ļoti nozīmīgiem notikumiem. 1918.gada 18.novembrī teātra namā proklamēta Latvijas Republika, savukārt Saeimas namā 1990.gada 4.maijā Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bet 1991.gada 21.augustā – konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
Jau ziņots, ka pērn decembrī Rīgas domes Pieminekļu padome nolēma aicināt pašvaldību izstrādāt Neatkarības laukuma attīstības koncepciju.
