Eksportējamajiem liellopiem ir jāatbilst veterinārās drošības prasībām 0
Gaļas liellopu audzētāju biedrības (GLAB) aktivitātes iezīmē jaunu pavērsienu lauksaimnieku interešu lobijā un parāda nozares nevēlēšanos iedziļināties jautājumos un agresīvi uzspiest savas vienpusējas prasības, uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Runa nav tikai par tarifiem, bet gan par to, ka Pārtikas un veterinārais dienests un Latvija kā valsts, nodrošinot šīs pārbaudes, uzņemas atbildību par to, ka eksportētie gaļas liellopi atbilst starptautiskajām veterinārajām prasībām. Pastāvot riskam, ka citā valstī ievedīsim inficētus dzīvniekus, var radīt apstākļus, ka Latvijai tiek noteiktas sankcijas vai pat aizliegums eksportēt gaļas liellopus. Nedomāju, ka ir vērts šādi riskēt, patiesi apdraudot visu nozari. Tā ir kopēja nozares atbildība – ievērot starptautiskās normas. Tā vietā, lai nozare rastu veidus, kā radīt augstas pievienotās vērtības eksporta produktus, nozare demonstratīvi mēģina uzspiest valstij savus nosacījumus, izvairoties no atbildības uzņemšanās un kompromisa risinājumu meklēšanas.”
Eksportējamo liellopu sertifikācijas procesa faktiskās izmaksas jau ilgu laiku ir faktiski daudz augstākas, nekā pašreiz spēkā esošās. Izsniedzot veterināro sertifikātu liellopu eksportam, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzņemas pilnu atbildību un liellopu saņēmējvalstij garantē, ka ir pārliecinājies par dzīvnieku identitāti, veselības stāvokli un piemērotību pārvadājumam. Sertifikācijas process ir optimizēts un pilnveidots, tomēr faktiskie izdevumi vēl aizvien ir lielāki nekā līdz šim par šo pakalpojumu noteiktā samaksa, un tas GLAB bija zināms jau daudzus gadus, taču nozares spēcīgā lobija dēļ iepriekšējiem zemkopības ministriem nebija izdevies šo situāciju sakārtot un atrisināt.
PVD pirms sertifikāta izsniegšanas ir jāpārbauda dzīvnieka identifikācija, jānovērtē katra dzīvnieka veselības stāvoklis, jāpārliecinās, ka tas neslimo ar dzīvnieku infekcijas slimībām un ir piemērots tāliem pārvadājumiem. Tāpat dienestam ir jānovērtē transporta līdzeklis, ar ko dzīvnieki tiks pārvadāti un jāpiedalās dzīvnieku iekraušanā. Līdz šim liellopu eksportētājs maksāja stundas likmi, kas nozīmēja samaksu inspektoram tikai par to laiku, ko tas pavadīja, novērtējot dzīvniekus un transporta līdzekli, taču neietvēra tādas pozīcijas, kā dokumentu sagatavošanu, ceļā pavadīto laiku, kā arī gaidīšanas laiku starp divu kravu novērtēšanu. Faktiski šo starpību līdz šim dotēja Latvijas nodokļu maksātāji. Turpmāk plānots, ka liellopu eksportētājs pilnībā segs sertifikācijas izmaksas, paredzot nevis samaksu par stundu, bet gan par katru pārbaudīto liellopu, kas vecāks par trim mēnešiem.
