Pienu eksportējam mazāk, importējam vairāk 0
Lai arī vēl divus gadus iepriekš piena produktu eksports sasniedza rekordskaitļus, pirmoreiz pārsniedzot importa apjomu, pagājušais gads iezīmējies ar eksporta samazinājumu.
Latvijas piena pārstrādātāji pagājušajā gadā pavisam eksportējuši piena produktus 136,8 miljonu eiro vērtībā, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad piena produkti ārvalstu tirgos realizēti par 147,3 miljoniem eiro, neskaitot svaigpienu.
“Diemžēl ir neliels kritums, taču tam ir vairāki iemesli,” skaidro Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks.
Vērtējot pēc apjoma, pērn realizēts 88,1 tūkstotis tonnu piena produktu pretstatā 93,1 tūkstotim tonnu gadu iepriekš. Pagājušajā gadā visvairāk realizēti dažāda veida sieri, kas kopējā eksporta īpatsvarā veidoja ap 30% pēc apjoma, bet 61% pēc vērtības.
Siera eksports 2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo audzis par 12%. Latvijas siera darītāji kopā eksportējuši 25,6 tūkstošus tonnu siera, salīdzinājumam – 2017. gadā – 22,8 tūkstošus tonnu.
Kā atzīmē J. Šolks, vērā ņemamu artavu siera eksporta pieaugumā ieguldījusi AS “Preiļu siers”, kas turpina paplašināties un attīstīties, uzlabojot kopējo nozares bilanci. Jāatzīmē arī “Talsu piensaimnieka”, “Cesvaines piena” un “Smiltenes piena” paveiktais eksporta palielināšanā.
Saldējuma un biezpiena sieriņu eksporta kopapjoms bija 7,6 tūkstoši tonnu, kas ir par 82% vairāk nekā gadu iepriekš. Sausā piena un vājpiena eksports audzis par 42%, kas pretstatā iepriekšējā perioda kritumam gan apjomā, gan cenā vērtējams pozitīvi. Taču būtiski sarucis sūkalu produktu eksports – pavisam eksportēti 27,4 tūkstoši tonnu. Tāpat būtiski samazinājies fasētā piena un krējuma eksports, savukārt raudzēto piena produktu eksports saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Pavisam maz – tikai 786 tonnas – realizēts sviests, un tas ir par 65% mazāk nekā gadu iepriekš. Laikā, kad pasaulē bija ļoti augsta sviesta cena, izrādījies, ka realizēt saldo krējumu ir krietni vien efektīvāk, un ražotāji šim pieprasījumam pielāgojās.
Pagājušajā gadā turpināja pieaugt svaigpiena eksports – pavisam eksportēti 325,5 tūkstoši tonnu svaigpiena, kas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā jeb par 24% vairāk nekā 2016. gadā. Ik dienas no Latvijas tiek izvesta 891 tonna svaigpiena.
LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa stāsta, ka aizvien vairāk piena tiek pārstrādāts kooperatīvam piederošajā “Jaunpils pienotavā” – pērn pārstrādātā piena apjoms audzis par diviem tūkstošiem tonnu. To, kas paliek pāri, kooperatīvs piegādā Lietuvas uzņēmumam “Rokiškio pienas”. “Ja šo apjomu gribētu atstāt Latvijā, nebūtu kam to pārdot. Latvijas pārstrāde Baltijas līmenī ir nekonkurētspējīga,” tā Raimonds Misa.
Imports pieaug
Kopējais piena produktu imports pērn pieaudzis par 24%, un kopumā ievesti 96,8 tūkstoši tonnu piena produktu. Cipari ir draudīgi, neslēpj Šolks. Tas nozīmē, ka importa pārsvars pār eksportu sasniedzis 8690 tonnu gadā. Visvairāk ievedam pienu, krējumu, saldējumu un sviestu, kā arī raudzētos piena produktus. Valstis, kuru produkciju ievedam, ir Lietuva, Igaunija un Polija.
“Tas ir dramatiski, jo esam pazaudējuši pozīcijas gan vietējā tirgū, gan eksportā. Kopējais piena apjoms pārstrādei iepirkts par 4% mazāks. Esam atgriezušies tur, kur bijām pirms trim gadiem, kad imports pārsniedza eksportu,” rezumē Šolks.
Jautāts par iemesliem šādam samazinājumam, viņš norāda vairākus, un viens no tiem – svaigpiena izvešana uz kaimiņvalstīm. Viņš atgādina, ka katra izvestā piena tonna valstij nodokļos dod aptuveni trīs eiro, bet pārstrādātā – vismaz 30 eiro bez PVN. Turklāt piena tirgū bija vērojama nestabilitāte – vispirms esot bijusi augsta iepirkuma cena, tad iestājusies stabilitāte.
Šolks pārmetumus velta tieši tirgotājiem, kas bieži vien izmanto dažādus instrumentus – privātās preču zīmes, produktu nosaukumus, kas vietējā tirgū ļauj realizēt importa produkciju un spiež Latvijas ražotājus pārdot lētāk. Akcija “Godīgs piens” ļāvusi pievērst uzmanību tam, ko patērētāji iegādājas, bet, kādi būs akcijas rezultāti, laiks rādīs.
Uz trešajām valstīm
Lai arī trešo gadu LPCS kopā ar pārstrādes uzņēmumiem realizē ES līdzfinansēto programmu “Taste Milk” – piena produktu veicināšanas pasākumus trešo valstu tirgos –, pagaidām par būtiskiem sasniegumiem runāt nevar, jo iekarot citu valstu tirgus nav tik vienkārši. Laba sadarbība veidojas ar Izraēlu, kur pērn realizēta produkcija par vienu miljonu eiro. Pateicoties “Taste Milk”, pozīcijas tiek stiprinātas arī Apvienoto Arābu Emirātu tirgū, kas ir ļoti piesātināts. Savukārt Azerbaidžānā apjomi aug pamazām un vēl nav sasniegts pirmskrīzes līmenis.
“Limbažu siers” pirmo eksporta kravu jau tuvākajā laikā nosūtīs uz Kanādu. “Limbažu siera” valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs pastāstīja, ka drīzumā uzņēmumā ieradīsies pārstāvji no Indijas, lai varētu sākt eksportu uz šo valsti. Eksporta tirgi tiek paplašināti, lai mazinātu atkarību no Itālijas lielā īpatsvara eksportā, kur šobrīd tiek realizēti 60% no kopējā eksporta. Pavisam limbažnieki eksportē ap 95% no saražotā uz 13 pasaules valstīm.
Kopumā pēdējo piecu gadu laikā piena produkti realizēti 27 jaunās valstīs, to vidū Jordānijā, Ķīnā, Lībijā, Dienvidāfrikā, Jemenā, Katarā un citās, taču tas bijis vienreizējs eksports. 2018. gadā eksports sākts uz Mjanmu, Kambodžu, Tadžikistānu, Bahreinu un Papua Jaungvineju. Lielākie eksporta tirgi ir Lietuva, Vācija, Polija, Nīderlande, Igaunija un Malaizija.
