Bez skuju kokiem neiztikt 1
To, ka mežu Latvijai pietiks, savā prezentācijā pierādīja LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis: “Puse no Latvijas teritorijas jeb 3,2 milj. hektāru klāj meži, kuros kopējais koksnes apjoms veido 667 milj. m3. Pēc mežzinātnes institūta “Silava” datiem, ikgadējais pieaugums saimnieciskajos un aizsargājamajos mežos ir 25,8 milj. m3. Ikgadējais ciršanas apjoms ir 11 – 13 milj. m3. Mūsu valstī ir tikpat mežu, cik Lielbritānijā. Pēc mūsu aprēķiniem, koksnes resursu samazinājums nākotnē nedraud. Taču nav svarīgi, cik liela ir teritorija, bet cik efektīvi to apsaimniekojam un kāds ir šīs zemes potenciāls.”
Meža fakultātes dekāns vērsa uzmanību uz to, ka, audzējot produktīvu mežu, peļņa no hektāra vidēji gadā varētu pielīdzināties peļņai no graudkopības. To gan var panākt, audzējot ekonomiski vērtīgas koku sugas – bērzu, priedi, egli. Diemžēl lielas mežu platības Latvijā aizņem lapu koki – baltalksnis un apse. D. Dubrovskis: “Pārstrādē pieprasīta ir skuju koksne. Skuju kokus mēs izmantojam pilnībā, bet lapu kokus ne. Baltalksnis un apse aizņem vairāk nekā 567 000 hektāru. Šo platību nocērtot, būtu iespējams to izmantot efektīvāk, stādot vērtīgākas koku sugas. Netiek izmantoti arī enerģētiskās koksnes resursi, kas nāk no ciršanas atlikumiem. No tiem efektīvāk varētu izmantot ap 9 milj. m3 koksnes. Lai efektīvi palielinātu kokrūpniecības eksportu, jau šobrīd jādomā, ar kādām koku sugām mēs cirsmas atjaunojam.”
