Kokrūpnieki gaida jauniņos 1
Skepsi par to, ka jaunajā ekonomiskajā situācijā Krievija palielinās baļķu eksportu, izteica Latvijas Kokrūpniecības izpilddirektors Kristaps Klauss. Kāpēc? Jo tiesības eksportēt Krievijā piederot grupējumiem, kas neesot šajā procesā ieinteresēti. K. Klauss: “Nedomāju, ka krievi pastiprinās baļķu eksportu, jo kokrūpniecības un mežsaimniecības bizness atšķirībā no gāzes un naftas Krievijā nekotējas. Šobrīd, kad kritusies rubļa vērtība, Krievijas baļķis ir Latvijas baļķa cenā. Līdz tam mēs to pirkām dārgāk.” Viņš uzsvēra, ka Krievijā Latvijas kokrūpniekiem ir mazs noieta tirgus, tāpēc eksporta apjomu kritums uz austrumiem nozari jūtami neietekmēs. Nozares eksperts apšaubīja arī to, ka Krievijas kokrūpnieki ar zemām cenām varētu izspiest no tirgus Latvijas produktus. K. Klauss: “Biznesā ļoti svarīgas ir partneru savstarpējās attiecības un spēja uzticēties. Ja arī Krievija zemā rubļa kursa dēļ kļūs ārzemju tirgos konkurētspējīgāka, tad nez vai mūsu partneri atteiksies no ekonomiskajām attiecībām ar piegādātājiem Latvijā, jo zina, ka sadarbība ar Krieviju, visticamāk, ir īstermiņa.” Viņš nebija arī pārāk optimistisks attiecībā uz zemām kredītprocentu likmēm, jo uzņēmējiem aizņemties kļūst aizvien grūtāk. K. Klauss: “No vienas puses, kredītprocentu likmes šobrīd ir saprātīgas. Taču saņemt kredītu ir grūti, jo bankas izvirzījušas augstus kritērijus. Turklāt aizņemties var tikai uz trim, augstākais, pieciem gadiem. Sanāk, ka bankām ir lēta nauda, bet uzņēmumi to dabūt nevar.”
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors uzsvēra – kaut arī necērtam vairāk, meža nozares eksporta vērtība joprojām aug, jo audzis darba ražīgums un mēs eksportējam aizvien vērtīgākus produktus. Mēnesī nozares eksports veido vidēji 120 miljonus eiro, un izaugsmes temps ir ļoti labs. Nozares eksporta un importa bilance ir labāka nekā mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. K. Klauss: “Šī ir viena no nozarēm, kas velk naudiņu iekšā! Arī apgrozījums uz vienu darba vietu mums ir augstāks nekā vidēji apstrādes rūpniecībā, un darba algas arī augušas straujāk. Algas aug, neskatoties uz to, ka uzņēmumi investē jaunās tehnoloģijās. Tā kā ražīgums kāpj, darba vietas spēcīgākajos uzņēmumos samazinās. Bet tiek veidotas jaunas ražotnes, kas to kompensē.”
K. Klauss uzsvēra arī to, ka saglabāt izaugsmes tempus varēs tikai tad, ja nozarē pietiks jauno speciālistu, jo viens no visaktuālākajiem jautājumiem ir darbaspēka pieejamība. K. Klauss: “Meža nozarē joprojām trūkst augsti kvalificētu speciālistu, kuri var strādāt ar jaunākajām iekārtām un mūsdienu tehnoloģijām. Šī mērķa sasniegšanā galvenais ir algu celšana, kas notiek kopsolī ar ražošanas produktivitātes kāpumu.”
