Eksporta motors – meži – ir gana jaudīgs 1
Lai tautsaimniecību velkošais motors – meža nozare – nenoslāptu, eksperti norāda uz nepieciešamību apgūt jaunus tirgus, skolot prasmīgus speciālistus un stādīt vērtīgus kokus.
Meklējam jaunus tirgus
Lai kompensētu eksporta kritumu uz Krieviju, jāmeklē jauni noieta tirgi, kurus apgūt palīdzēs eirokursa krišanās. To pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā Valmierā diskusijā “Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība” uzsvēra Mārtiņš Kazāks, “Swedbank” galvenais ekonomists. “Latvijā iedzīvotāju skaits nav augošs, un salīdzinājumā ar rietumvalstīm neesam turīgi. Tāpēc mājsaimniecību patēriņš ilgstoši nevar nodrošināt uzņēmumu izaugsmi, nepieciešams eksports. Un kokapstrāde to dod. Tā bija viena no nozarēm, kas Latvijas ekonomiku izvilka no bedres, un tā joprojām ir viena no visstraujāk augošām nozarēm, kas attīstās dinamiskāk nekā pārējā apstrādes rūpniecība,” viņš pamatoja.
Pēc eksperta domām, pasaules ekonomikā tuvākajos gados būs trīs galvenie virzītājspēki: nauda, ko vairāk drukā Eiropas Centrāla banka, zemās naftas cenas un zemās eiro likmes, kas garantēs zemus kredīta procentus. Straujākā izaugsme šobrīd esot Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un ASV. Taču Francijā, Somijā un Itālijā ekonomika stagnējot, bet Ķīnā un Indijā tā aug lēni. Krievijā pēdējos divos gados izaugsmes nav. Un kļūst aizvien sliktāk. Eksportēt uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju būs ļoti grūti un riskanti. Ar Krieviju papildu risks būs arī tāpēc, ka reāli finanšu sistēma ļoti cietīs, bet ekonomisti to slēps un publicēs skaitļus, kas būs labāki nekā ir patiesībā.
M. Kazāks: “Prognozējam, ka IKP kritums šogad Krievijā būs par 6% un tas turpināsies, līdz situācija varētu sākt stabilizēties 2016. gada otrajā pusē. Krievija ieslīgst recesijā, bet ir citas ekonomikas, kas aug. Mūsu uzņēmumu galvenais moto ir eksporta meklējumi.” Viņš prognozē, ka nākamajā gadā izaugsme kļūs straujāka nekā šogad gaidāmie 2% IKP pieauguma, jo ietekmēs struktūrfondi un lielie investīciju projekti: “Cerēt, ka Krievijas krīze mūs neskars, ir naivi. Prognozējam, ka šā gada valsts budžetā varētu pietrūkt 150 miljonu eiro. Kā palielināt ieņēmumus? Samazināt ēnu ekonomiku! Tāpēc tie uzņēmumi, kas darbojas pelēkajā zonā, šogad sajutīs aizvien lielāku spiedienu.”
