Nozīmīgākā – Lietuva 0
Jaunākie dati rāda, ka produktu eksporta struktūrā eksports uz ES un trešajām valstīm pērn veidojis gandrīz vienādu daļu – 51% produktu tika realizēti ES iekšējā tirgū, bet pārējais eksportēts uz trešajām valstīm. Jāpiebilst, ka ES valstu īpatsvaram kopējā eksporta struktūrā gan ir tendence samazināties – no 59% 2011. gadā līdz 51% 2014. gadā. Latvija pērn ar pārtiku tirgojusies visās ES dalībvalstīs, starp kurām nozīmīgākā ir Lietuva, aizņemot trešdaļu no kopējās eksporta vērtības uz ES.
Jaunākie dati arī rāda, ka Latvijas pārtikas eksporta samazinājums vērojams visās tradicionālajās eksporta valstīs: Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā, kur eksports samazinājās attiecīgi par 6%, 19%, 33% un 34%. Tikmēr eksports 2014. gadā pieaudzis uz Kazahstānu, Dienvidāfriku, Āfriku, Turciju, kā arī uz Ēģipti, Lībiju, Maroku, Kataru, Kongo, Keniju un Haiti. Neskatoties uz eksporta vērtības kritumu 2014. gadā, pārtikas un lauksaimniecības produkti trešo gadu pēc kārtas ir viena no nozīmīgākajām eksporta nozarēm, aizņemot 19,8% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
Arī šā gada pirmajā ceturksnī kopējais eksporta apjoms bijis gandrīz nemainīgs. Taču redzams, ka martā par 18% pieauga preču eksports uz ES valstīm, bet uz NVS valstīm samazinājās par 11,5%. Preču eksports 1. ceturksnī bija tikai par 1,3% lielāks nekā pērn, bet galvenās eksporta nozares – apstrādes rūpniecības – pievienotā vērtība šajā laikā augusi par 4%, liecina DNB bankas ekonomikas eksperts Pētera Strautiņa teiktais. Nozares apgrozījums šajā laikā pat sarucis – par 2,8%, starpību daļēji izskaidro ražošana noliktavai, kas ir normāla uzņēmumu reakcija spēcīgu, bet visdrīzāk pārejošu tirgus satricinājumu brīdī. P. Strautiņš atgādina, ka ārējo tirdzniecību veido arī Latvijā nekādi nepārstrādātu preču plūsma. Martā eksports bija pat par 0,3% mazāks nekā pirms gada, bet svarīgi esot zināt, ka sarukušas summas trijos posteņos, kas ir galvenās reeksporta plūsmu “signāllampiņas” – elektriskās iekārtas, minerālprodukti un alkoholiskie dzērieni. Tos savukārt kompensējis galvenokārt straujais koksnes produktu eksporta pieaugums.
Mēneša griezumā eksports ir pieaudzis diezgan spēcīgi, kā tas parasti šajā laikā notiek sezonālu faktoru dēļ, šoreiz mēneša pieaugums bijis tipisks martam jeb 12,2%. Eksperts saskata, ka strukturālais progress nekur nepazudīs, bet jau aprīlī tā labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku ar ļoti lielu varbūtību papildinās eksporta kopsummas pieaugums arī gada griezumā. Pārtikas produktiem varētu palīdzēt Krievijas rubļa vērtības nostiprināšanās februārī un martā. Pasliktinoties situācijai tirgos, pērn 2. ceturkšņa gaitā eksports slīdēja uz leju, taču šogad esot gaidāma pretēja virzība.
