Sestais solis: “palīglīdzekļu” izmantošana 4
Parasti veiksmīgāk naudu izdodas iekrāt, ja to netur pamata algas kontā, bet gan izveido atsevišķu kontu vai krājkontu, kurā katru mēnesi tiek ieskaitīta konkrēta naudas summa. Vēlams šo naudu krājkontā ieskaitīt uzreiz pēc algas saņemšanas, lai mazinātu vēlmi to tērēt. Krājkonts ir arī rīks, ar kura palīdzību var nopelnīt un katru mēnesi saņemt procentus no atlikuma summas.
Var arī veidot vairākus kontus, piemēram, “izklaidei”, “izglītībai”, “ceļojumam” u.tml., lai saprastu, cik ir atvēlētais budžets noteiktam mērķim. Mūsdienās ir pieejami daudz ērti izmantojami finanšu plānošanas un izdevumu uzskaites rīki, kas automātiski sadala izdevumus kategorijās.
Ir arī kāda populāra metode, kas ļauj sakrāt simts eiro mēnesī. Proti, pirmajās piecas dienās jāatliek viens eiro, nākamajās piecās dienās – divi eiro, tad nākamajās piecās dienās – trīs un vēl piecās dienās – četri. Pēdējās desmit dienās summa ir pieci eiro dienā. Tā mēnesī jūs sakrāsiet 100 eiro. Nākamajā mēnesī var sākt izaicinājumu no jauna. To pašu var darīt arī visa gada garumā, atliekot sākumā vienu eiro nedēļā un gadā beigās jeb 54. nedēļā – 54 eiro. Ja pieturēties pie metodes, pēc gada būs sakrāti ap 1500 eiro!
Nobeigumā Dr. Pumpures ieteikumi, kas var palīdzēt uzlabot finanšu ieradumus:
- Pārdomāt savu attieksmi pret naudu: kādas ir jūsu pagātnes pieredzes ar naudu? Vai jums ir izjūta, ka nauda vienmēr pietrūkst – pat tad, ja kontā ir prāvi iekrājumi? Vai arī jums ir izjūta, ka nauda vienmēr atrodas, kad tā nepieciešama? Šīs attieksmes apzināšanās palīdzēs saprast, kādas emocijas un iepriekšējas pieredzes ietekmē jūsu lēmumu pieņemšanu finanšu jautājumos.
- Nebaidīties ieskatīties savā bankas kontā pat tad, ja skats tur nav iepriecinošs. Problēmu ignorēšana nepalīdzēs tās atrisināt – tikai padarīs situāciju sliktāku. Tāpēc, ja ir izjūta, ka “finanses ir mana problēma”, tad jārīkojas ir tagad.
- Pieņemt neveiksmes kā mācības: neveiksmes finanšu plānošanā neizbēgami gadās, bet tās var kalpot kā svarīgas mācīšanās iespējas. Ir vērtīgi analizēt situāciju un izprast, ko vari darīt labāk nākamreiz, lai šāda situācija neatkārtotos.
Ieteikumi no “Bigbank” Latvijas filiāles vadītāja Edgara Surgofta labu finanšu ieradumu veidošanai:
- 50-30-20 princips: šis princips ir attiecināms ne tikai uz personīga budžeta plānošanu, bet arī uz to, kā banka izvērtē potenciālā klienta maksātspēju. Proti, vai viņa kopējie kredītmaksājumi nepārsniedz 30% no ikmēneša ienākumiem.
- Izglītoties par finansēm: iegūt plašākas zināšanas par finanšu plānošanu, ieguldījumiem un krājkontiem. Ir iespējas ieguldīt, pat sākot ar dažiem eiro. Protams, jūs nenopelnīsiet miljonus, taču tas ir labs finanšu pratības treniņš.
- Meklēt atbalstu: ja ir izjūta, ka pašam nesanāk sakārtot savas finanses, tad noteikti ir vērts apsvērt iespēju konsultēties ar savu banku, kuras interesēs ir palīdzēt klientam optimizēt savu kredītslogu un obligātos ikmēneša maksājumus. Dažreiz objektīvs skatījums var sniegt jaunu perspektīvu un palīdzēt atrast risinājumus.
