Trešais solis: reālistiska budžeta plānošana 4
Daudzu cilvēku klupšanas akmens ceļā uz savu finanšu sakārtošanu ir nereāla budžeta izveidošana. Proti, kad budžets ir izplānots līdz pēdējam centam, taču dzīvē vienmēr būs negaidīti izdevumi, kuri arī jāņem vērā, veidojot nedēļas, mēneša un gada budžetu.
“Plānojot reālistisku budžetu, noteikti nepieciešams atvēlēt naudu neparedzētām dzīves situācijām un ar tām saistītiem izdevumiem – automobiļa remontam, steidzamajai vizītei pie ārsta, utt. Tas ļaus justies pārliecinātam, ka nepieciešamības gadījumā ir savs “drošības spilvens,” skaidro Surgofts.
Reālistiskā budžeta plānošanā var izmantot vienkāršu “50-30-20″ principu. Proti, sadalīt visus savus ienākumus trīs kategorijās.
Pirmā ir obligātie izdevumi, tādi kā mājokļa īre, pārtikas iegāde, kredītu atmaksa un citi ikmēneša nemainīgie tēriņi, kas sastāda 50% no kopējā budžeta. Otrā ir izdevumi vēlmēm (30%) – hobijiem, maltītēm restorānos, straumēšanas platformu abonementiem un citiem. Savukārt trešā kategorija – ir iekrājumi un investīcijas. Šajā kategorijā ir arī naudas summa, kas kalpo kā rezerve ārkārtas dzīves situācijām. Tai ideālā variantā vēlams nodalīt 20% no ikmēneša ienākumiem.
Iesācēji, kuri iepriekš nav veidojoši iekrājumus, var sākt ar 10% ienākumu atlikšanu, kas var noderēt gan “nebaltajai dienai”, gan arī kādam lielākām pirkumam nākotnē.
