Ekspertu izbrīna visatļautība maksātnespējas procesos Latvijā 2
“Ārvalstu investoru padomes Latvijā nesen veiktais pētījums apliecina, ka Latvijā maksātnespējas procesu jomā valda nesodāmība. Pētījuma rezultāti ir patiesi satraucoši – lai gan maksātnespējas likums Latvijā ir veidots atbilstoši attīstīto valstu labākajai praksei, maksātnespējas procesi tiek īstenoti neatbilstoši, turklāt, kā izskatās, nav sodu par pārkāpumiem un, vēl ļaunāk, par klaju ļaunprātību. Esmu licencēts Lielbritānijā, kur negodīgi vai prasībām neatbilstoši administratori tiek bargi sodīti. Saņemot sūdzību vai konstatējot pārkāpumu administratoru darba kvalitātes pārbaudē, administratoram tiek piemērots sods (kas var sasniegt 200 tūkstošus eiro) vai anulēta licence, liedzot iespēju turpmāk strādāt šajā profesijā. Turklāt sankcija ir arī publiska – negodprātīgo administratoru vārdi tiek publiskoti. Turpretī Latvijā, kā izskatās, nav attiecīga regulējuma, kas liegtu ļaunprātīgiem maksātnespējas procesa administratoriem turpināt darbu. Tas viennozīmīgi grauj Latvijas reputāciju,” pauž eksperts.
Oldfīlds norāda, ka maksātnespējas procesa efektivitāti Latvijā būtiski ietekmē arī nepilnīgais maksātnespējas administratoru profesijas regulējums, kā arī vienotu profesionālās darbības standartu trūkums. “Lielbritānijā likumā noteikts, ka maksātnespējas administratoram licence jāatjauno katru gadu, kā arī nepieciešama apdrošināšana, lai segtu to aktīvu vērtību, kurus administratoram uztic tiesa. Turklāt administratora darbs regulāri tiek pārbaudīts un novērtēts – tiek veikts neatkarīgs un kvalitatīvs darba efektivitātes un atbilstības novērtējums. Šie pasākumi tiek īstenoti, lai uzlabotu profesionālos standartus un laikus identificētu sistēmas trūkumus un piemērotu sankcijas attiecībā uz tiem, kuri veic savu darbu sliktāk nekā noteikts vai ļaunprātīgi izmanto sistēmu, ” skaidro Oldfīlds.
Eksperts arī norāda, ka maksātnespējas administratoriem uzticētais darbs nav viegls – uz spēles bieži likti ievērojami finanšu resursi un darbavietas, līdz ar to ir svarīga personīga atbildība, pārliecība, ka viss tiek darīts pareizi, un jābūt izpratnei par profesionālo ētiku. Tiesa uztic administratoram būtisku atbildības nastu, un viņam jāspēj darboties caurskatāmi un taisnīgi. “Administratoram bieži nākas saskarties ar pretējām ieinteresēto pušu interesēm, taču tam jāpatur prātā rūpības pienākums attiecībā pret kreditoriem, nevis pret akcionāriem vai valdes locekļiem. Tas ir viens no maksātnespējas procesu administrēšanas pamatprincipiem – administrators galvenokārt ir atbildīgs kreditoru un tiesas priekšā,” uzsver FICIL goda priekšsēdētājs.
Viņš arī atzīmē, ka trūkumi maksātspējas sistēmā, kas ļauj to izmantot ļaunprātīgi, sarežģī uzņēmumu glābšanas kultūras nostiprināšanu. “Latvijā vajadzīgs efektīvs un iedarbīgs maksātnespējas režīms, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas nonākuši finanšu grūtībās. Vienlaikus tam jābūt stingram un taisnīgam attiecībā pret kreditoru. Strādājot ar maksātnespējīgiem uzņēmumiem, ir jācenšas tos atveseļot un rezultātus uzlabot. Nereti tas saistāms ar parādu apmaiņu pret īpašumu, samazinot akcionāru īpašumtiesības, lai kreditori turpinātu atbalstīt attiecīgo uzņēmumu. Tomēr, ja maksātnespējas procesi ir neatbilstoši īstenoti vai tiek izmantoti ļaunprātīgi, uzņēmumu vadība un akcionāri var uzskatīt, ka vieglāk ir uzņēmumu likvidēt nekā vest sarunas ar kreditoriem par uzņēmuma glābšanu.” Kā norāda eksperts, šajā ziņā Latvija ļoti atšķiras no daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās maksātnespējas procesa dalībnieki – gan kreditori, gan akcionāri, gan maksātnespējas administratori – labprātāk izvēlas kompānijas restrukturizēt un glābt. Pašreizējo situāciju var mainīt, tikai nodrošinot stingru maksātnespējas procesa pārraudzību, kā rezultātā uzņēmumi, kas nonākuši finanšu grūtībās, gluži dabiski par labāko risinājumu uzskatīs uzņēmuma atveseļošanu.
Vērtējot Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀILP) veiktā pētījuma rezultātus par maksātnespējas procesu ļaunprātīgu izmantošanu Latvijā, eksperts ir skarbs: “Iestādēm, kas uzrauga maksātnespējas procesu administratoru darbu, ir jāspēj izsvērt, kuros gadījumos administrators savu darbu padarījis labi, bet kuros nē. Pētījums apliecina, ka Latvijā ir tādi maksātnespējas administratori, kas savus pienākumus neveic pietiekami labi, kā rezultātā valstij tiek radīti ievērojami zaudējumi un cieš investīciju vide. Turklāt, ja situācija steidzami netiks uzlabota, administratoru darbība radīs vēl lielākus zaudējumus valstij nākotnē.”
Neizpratni ekspertam radījis arī ĀILP pētījuma laikā atklātais fakts, ka likumā noteiktos maksātnespējas procesa pārskatus administratori iesnieguši vien 40% gadījumu. “Šāda situācija ir prātam neaptverama. Piemēram, Lielbritānijā maksātnespējas administrators nedrīkst ignorēt likuma prasības, tāpēc nevienam pat prātā neienāktu doma, ka var neiesniegt visu likumā noteikto informāciju. Administrators, kas neiesniedz informāciju, darbojas neefektīvi vai ļaunprātīgi, līdz ar to ir pakļauts riskam zaudēt savu licenci,” stāsta Oldfīlds.
Pēc eksperta domām, lai uzlabotu maksātnespējas procesa sistēmu Latvijā nav vajadzīgi jauni likumi vai jaunas tiesību normas. “Latvijas maksātnespējas likums šķiet adekvāts. Svarīgākais aspekts ir tiesu loma un tas, kā maksātnespējas administratori pilda likumā noteiktās prasības. Lielbritānijā ir īpašas tiesas, kas risina maksātnespējas jautājumus, – ir svarīgi, lai būtu tiesneši, kas pilnībā izprot maksātnespējas procesa būtību un spēj kritiski izvērtēt lietas. To nav iespējams izdarīt, strādājot nepilnu laiku ar šiem jautājumiem. Tātad, pirmkārt, Latvijā vajadzētu specializētu tiesu un tiesnešus, kas skata uzņēmumu maksātnespējas lietas, kas mēdz būt ļoti sarežģītas. Otrkārt, salīdzinot ar maksātnespējas lietu skaitu, Latvijā ir pārāk daudz maksātnespējas administratoru. Ilgtermiņā raugoties, vajadzētu skaitliski mazāk administratoru, bet kuri būtu augsti kvalificēti, licencēti un kuru darbību arī reāli uzraudzītu. Īstermiņā procesu uzraugošajām institūcijām jādod vairāk pilnvaru pārraudzīt, izmeklēt un vajadzības gadījumā piemērot sankcijas, atņemot licenci vai uzliekot sodus. Lai to paveiktu, uzraugošajām institūcijām nepieciešami kvantitatīvi un kvalitatīvi resursi, Tieslietu ministrijas un plašāks politiskais atbalsts. Turklāt tam ir ekonomisks pamatojums. Ja itin nekas netiks darīts, lai uzlabotu maksātnespējas procesu Latvijā, Latvijas tautsaimniecībai ilgstoši tiks nodarīti ievērojami zaudējumi,” brīdina Oldfīlds.
