Eksperts vērtē portfeļu sadalījumu EK un Dombrovska iespējas 0
Nākamās Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas piedāvātajā komisijas sastāvā ir vērojams solis uz priekšu reģionu pārstāvībā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda pētnieks Ojārs Skudra.
Ekspertam gan liekas, ka, neskaitot Baltijas valstis, kuras sevi labi parādījušas, “mazo” valstu komisāru kandidāti tikuši pie “vieglākiem” portfeļiem.
Viņa vērtējumā, to, vai ideja par ziemeļu, dienvidu, austrumu un rietumu vienlīdzīgu pārstāvību īstenosies, varēs redzēt, kad komisija tiks apstiprināta un sāks darboties, sacīja Skudra.
Viņš piebilda, salīdzinot ar tagadējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera komisiju, Leienas piedāvātajā variantā veikts solis uz priekšu, jo ģeopolitiskie reģioni ir labāk pārstāvēti, kā rezultātā komisija strādāšot efektīvāk un kompromisus panākt būšot vieglāk.
Komentējot Leienas piedāvāto EK sastāvu, Skurda norādīja, ka “mazs pārsteigums” ir konsekvence, ar kādu nākamā EK prezidente īstenoja sieviešu politisko pārstāvību komisijas sastāvā, proti, politiķe pildījusi solījumu veidot komisiju, kurā būtu dzimumu līdzsvars.
Eksperts piedāvātajā komisijas sastāvā panākto dzimumu līdzsvaru pagaidām redzot kā samākslotu un nav pārliecināts par šī soļa ietekmi uz komisijas darbu. Vienlaikus Skudra atzina, ka kopumā dzimumu līdztiesības princips ir apsveicams, turklāt Rietumeiropas politiskajās partijās un valsts institūcijās šīs līdzsvars tiek īstenots jau ilgstoši un diezgan konsekventi. Skudra nenoliedz, ka dzimumu līdzsvara veidošana ar laiku varētu dot kādu pozitīvu rezultātu.
Skudra norādīja, ka sliecas piekrist jau plaši izskanējušajam viedoklim, ka tādu valstu kā Ungārija, Polija un Rumānija komisāra amata kandidātiem noklausīšanās Eiropas Parlamentā (EP) varētu būt izaicinājums. Tas, pēc Skudras paustā, saistīts ar to, ka šo valstu kandidātiem būs jāatbild ne tikai par savi, bet arī attiecīgo valstu valdību īstenoto reformu politiku. “Politiķiem būs rūpīgi jāsagatavojas, jo viņi nevarēs runāt par nacionālo interešu aizstāvēšanu uz pārējo ES dalībvalstu rēķina,” sacīja pētnieks.
Komentējot Leienas lēmumu līdzšinējo EK viceprezidentu Valdi Dombrovski (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīties par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā, Skudra norādīja, ka Dombrovskim darba būs daudz, jo viņa postenis ir ļoti atbildīgs.
Skudra sacīja, ka Dombrovska jaunā amata lielākie izaicinājumi būs saistīti ar Eirozonas un eiro kā valūtas stabilizēšanu. “Daudzi joprojām uzskata, ka Eirozona visas lielās krīzes nav pārdzīvojusi un ka problēmu būs daudz,” sacīja eksperts.
Runājot par Dombrovska spēju šajā amatā strādāt Latvijas interesēs, Skudra bija skeptiski noskaņots. Viņš uzskata, ka ir nepamatoti cerēt, ka viens komisārs vai viceprezidents ir spējīgs nacionālo interešu labā atklāti darīt kaut ko acīmredzamu un tas paliks bez iebildumiem no pārējo puses, jo EK viss tiek panākts ar kompromisiem.
Skudra ir pārliecināts, ka attiecībā uz Dombrovska pilnvaru jomu lielākā nozīme būs tam, vai Baltijas valstis spēs vienoties par kopējām interesēm.
Kā ziņots, Leiena otrdien iepazīstinājusi ar jaunās komisijas sastāvu.
Leiena ir pirmā sieviete, kas ieņems EK prezidenta amatu, kurā viņa 1.novembrī nomainīs Junkeru no Luksemburgas. Viņa solījusi tiekties pie dzimumu vienlīdzības jaunajā EK sastāvā, ko veidos 27 komisāri – pa vienam pārstāvim no katras ES dalībvalsts, izņemot Lielbritāniju. Jaunajā EK būs 13 sievietes, ieskaitot Leienu, un 14 vīrieši.
Jaunais EK sastāvs būs jāapstiprina EP, kas var kandidātus var arī noraidīt.
