Eksperts: Vai koksnes tirgus gada sākumā izkāps no bedres? 0
Šā gada pirmajos mēnešos nav prognozējams krass koksnes cenu pieaugums, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Mizgrauzis grauj tirgu
Viņš atgādināja, ka pērn tirgū koksnes cenas kritās, ko sekmēja mizgraužu postījumi mežos visā Eiropā un neziņa par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu koksnes cenas kritās visiem sortimentiem. Lielākais kritums ir vērojams papīrmalkas segmentā – par 30% un vairāk procentiem salīdzinājumā ar gada sākumu. Minēto iemeslu dēļ aizvadītais gads meža īpašniekiem finanšu rādītāju ziņā nebūs bijis tik labs kā iepriekšējais.
Komentējot iespējamās koksnes cenas šogad, Muižnieks norādīja, ka pagaidām to būtisks pieaugums nav sagaidāms. “Vismaz pagaidām nav indikāciju, ka [šā gada] pirmajos mēnešos varētu būt krass cenu pieaugums, bet, protams, nevar droši paredzēt, vai tuvākajos mēnešos tirgū kas nemainīsies,” teica Muižnieks.
Jābūt piesardzīgiem
Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadā ir jābūt piesardzīgiem attiecībā uz mizgraužu izplatības novērošanu, lai nepalaistu garām to izplatības uzliesmojumu un iedarbinātu visus esošos aizsardzības mehānismus. Vienlaikus viņš uzsvēra, ja koksnes cenu līmenis necelsies, tad meža īpašnieku aktivitāte būs mazāka, taču privātajos mežos saimnieciskā darbība neapstāsies.
Komentējot to, kā vērtējams aizvadītais gads meža nozarē, viņš atzina, ka pērn pirmajā pusgadā bija pozitīvs notikums – tika izsludināta pieteikšanās jaunaudžu kopšanai un neproduktīvajos mežos audžu nomaiņai, un meža īpašnieki atbalstu izmantoja.
Tāpat ļoti vērtīgs pasākums saistībā ar klimata mērķiem bija, piemēram, neproduktīvo lauksaimniecības zemju apmežošana. Viņš uzsvēra, ka arī nākamajā atbalsta piešķiršanas periodā būtu jāatbalsta apmežošana, piemēram, tajos kūdrājos.
Jāapmežo kūdrāji
“Kūdrāju apstrādei ir lielas ogļskābās gāzes (CO2) emisijas, bet, ieaudzējot tur mežu, notiktu CO2 piesaiste. Līdz ar to kādus kūdrājus, kuros lauksaimniecības tehnika grimst nost un šāda veida apstrāde ir apgrūtināta, ir jāļauj apmežot,” viņš sacīja.
Tāpat, pēc Muižnieka teiktā, būtu jāturpina meliorācijas sistēmu renovācija un rekonstrukcija. Ņemot vērā, kas notiek laukos un mežos, kad uznāk lielākas lietavas, meliorācijas grāvji noteikti ir jātīra.
Viņš arī atzina, ka iepriekšējā vasara no mežizstrādes viedokļa nebija slikta, jo bija diezgan sauss, taču vienlaikus lielāka sausuma skartajos reģionos cieta mazās mežaudzes, bet ne tik traki kā iepriekšējā vasarā, kad sausuma dēļ bojā aizgāja relatīvi daudz jauno stādījumu.
Uzziņa:
LMĪB ir dibināta 2005.gadā un pārstāv meža īpašnieku intereses nacionālā un starptautiskā līmenī. Par biedrības biedru var kļūt jebkurš meža īpašnieks neatkarīgi no īpašuma lieluma un uzņēmējdarbības formas.
