Eksperts: Sapnis par Latviju kā finanšu centru izsapņots 9
Līdzšinējā pieredze liecina, ka Latvija nav spējīga apkalpot nerezidentu biznesu, nepārkāpjot normas. Līdz ar to sapnis par Latviju kā finanšu centru ir izsapņots, tā svētdien raidījumam “LNT Ziņu TOP 10” norāda ekonomists Mārtiņš Kazāks.
„Jautājums, kāds kuram tas sapnis. Ja Latvija kļūtu par Šveici? Ne mums kalnu, ne mums tik lielas nerezidentu plūsmas. Izskatās, ka mēs, visa ekonomika – gan uzraudzības iestādes, gan valsts kopumā, gan banku sektors – neesam spējuši ar šiem riskiem pietiekoši labi [tikt galā],” saka Kazāks.
Atsevišķiem baņķieriem ļoti ienesīgā nerezidentu biznesa mazināšana Latvijas ekonomiku ietekmēs minimāli, turklāt šis būtu arī īstais laiks to darīt, prognozē ekonomists. “Latvijā rezidentu un nerezidentu banku sistēmas ir ļoti nodalītas. Līdz ar to sistēmiski tieši saistības nav. Pat ja nerezidentu bizness ļoti strauji samazinātos, ietekme uz ekonomiku būtu samērā neliela – desmitdaļās no iekšzemes kopprodukta procentpunkta. Šis negatīvais sitiens bija jāpaņem. Īstenībā laika ziņā tas ir gandrīz vai labākais brīdis, kad to darīt, jo pasaules ekonomika vēl aug, Latvijas ekonomikas izaugsme ir stipra,” vērtē Kazāks.
Šobrīd Latvijā nerezidentu bizness ir svarīgs aptuveni 12 bankām jeb pusei no te kopumā strādājošām bankām. Valsts amatpersonas un arī nozares eksperti tagad prognozē, ka pienācis laiks nerezidentu biznesa straujam norietam. Skābekli augsta riska nerezidentu biznesam Latvijā grib piegriezt arī banku asociācija, aicinot bankas atteikties no augsta, nevadāma riska klientiem. “Mēs pāriesim uz to klientu apkalpošanu, kuru riska profilu mēs spējam pārvaldīt, kas nozīmē vēl straujāku atteikšanos no klientiem, par kuru riskiem mēs, iespējams, vēl šaubījāmies. Šobrīd pilnīgi skaidrs, ka šie lēmumi turpmāk tiks izdarīti, un pāriesim uz tādiem biznesa modeļiem, kas paredzēs lēnāku, garlaicīgāku, mazākas atdeves biznesu,” saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidente Sanda Liepiņa.
Un tas, visticamāk, nozīmēs, arī atteikšanos no pārmērīgām peļņām. Piemēram, „ABLV Bank” un „Rietumu banka”, kas apkalpo tikai 20 000 līdz 30 000 klientu, 2016. gadā nopelnīja ap 80 miljoniem eiro katra. Tas ir nedaudz mazāk nekā „Swedbank” ar 900 000 klientu portfeli un ievērojami vairāk nekā „SEB Banka” ar 400 000 klientu. Pēdējo divu gadu laikā nerezidentu noguldījumu apjoms ir mazinājies par 4 miljardiem eiro jeb trešdaļu. Un ne tikai tāpēc, ka bankas tīra klientu bāzi vai Krievijas ekonomiskā stāvokļa dēļ. Bankas ar savu attieksmi bija panākušas, ka zaudē pēdējo tiešo sadarbības partneri ASV dolāru pārskaitījumiem. “Galvenā, vienīgā tiešā korbanka, kas bija „Deutsche Bank”, 2016. gada laikā atstāja Baltijas tirgu. Līdz ar to dolāru pārskaitījumi tiek veikti caur starpniekbankām. Tas ir dārgāk, ilgāk un varētu teikt, ka tas samazina konkurētspēju arī bankām, kas apkalpo šādus klientus. Tamdēļ droši vien, ka daļa klientu pārcēlusies uz citām bankām,” saka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija.
Latvijas banku nozarē ārvalstu klientu apkalpošana bijusi ļoti iecienīta jau sen, vēl pirms 2000.gada. Ģeogrāfiskais tuvums, vēsturiskās saites, valodu un citas prasmes pie mums visvairāk vilinājušas klientus no Krievijas un NVS valstīm. FKTK pieejami dati par 17 gadiem liecina, ka nerezidentu nauda – miljardiem eiro – veidojusi 38% līdz pat 54% no visiem noguldījumiem. Bet tie ir tikai atlikumi – patiesībā nauda, lielākoties dolāru apgrozījums klientu kontos, bijis būtiski lielāks. Savulaik caur Latvijas bankām skaitītie dolāri veidojuši pat 1% no dolāru apgrozījuma pasaulē.
