Eksperts: Reāli inficēto skaits ir par tūkstošiem, ne simtiem lielāks 0
Patiesais Covid-19 gadījumu skaits visās valstīs ir daudzkārt lielāks nekā oficiāli apstiprinātais un kavēšanās īstenot ierobežojošus pasākumus var novest pie veselības aprūpes sistēmu sabrukuma un daudzām zaudētām dzīvībām, analizējot pieejamos datus, brīdinājis interneta medijs “Medium”.
Tīmekļa vietnē publiskotajā rakstā aplūkota situācija koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 skartajos reģionos un secināts, ka varasiestādēm, uzņēmumiem un sabiedrības līderiem
ir jārīkojas nekavējoties, pat ja no malas šie pasākumi izskatās pārspīlēti un pat smieklīgi.
“Medium” rakstā uzsvērts, ka pastāv būtiska atšķirība starp patieso inficēto skaitu un oficiāli apstiprināto. Kad saslimušajam tikko parādījušies pirmie simptomi, varasiestādes par to nezina. Oficiālajā statistikā šie cilvēki tiek iekļauti tikai pēc ārsta apmeklējuma un testa veikšanas. Taču tikmēr vīrusu iespējams nodot tālāk citiem cilvēkiem.
“Medium” norāda, ka patieso inficēto skaitu ir grūti aprēķinā, bet, visticamāk, tas ir par vairākiem tūkstošiem lielāks nekā oficiālais skaits.
Kad Uhaņas varasiestādes domāja, ka ar Covid-19 inficējušies 444 cilvēki, patiesais saslimušo skaits bija 27 reizes lielāks,
analizējot datus, aplēsis “Medium” raksta autors Tomass Puejo.
Ja Francija domā, ka tai ir 1400 inficēšanās gadījumu, reālais skaits, visticamāk, svārstās no 24 000 līdz 140 000, norādīts rakstā.
Aplūkojot situāciju Vašingtonas štatā, ko “Medium” nodēvējis par Savienoto Valstu Uhaņu, aplēsts, ka uz vienu nāves gadījumu patiesībā ir aptuveni 800 inficēšanās gadījumi. Taču Puejo norādījis, ka jāņem vērā, vai inficētie cilvēki ir no viena vīrusa perēkļa.
Kad Vašingtonas štatā bija apstiprināti 22 nāves gadījumi, pēc ātriem aprēķiniem sanāk, ka štatā ar Covid-19 patiesībā inficējušies 16 000 cilvēku. Taču papētot rūpīgāk, redzams, ka 19 nāves gadījumi nāca no viena vīrusa perēkļa, no kura vīruss varētu arī nebūt izplatījies plašāk. Līdz ar to aprēķinos šos 19 gadījumus var uzskatīt par vienu. Ņemot to vērā, “Medium” rakstā aplēsts, ka Vašingtonas štatā varētu būt inficējušies aptuveni 3000 cilvēku. Savukārt rēķinot pēc citas metodes, reālais inficēto skaits varētu būt 1100.
Puejo uzsvēris, ka neviena no aprēķina metodēm nav perfekta, bet tās visas norāda uz vienu: patiesais inficēto skaits ir daudz lielāks par reģistrēto. Turklāt lielāks par vairākiem tūkstošiem, nevis simtiem.
“Medium” norādījis, ka Covid-19 pašlaik izplatās eksponenciāli vairākos desmitos valstu, no kurām vairums ir Eiropas valstis.
Aplūkojot situāciju Ķīnā, redzams, ka pārējos Ķīnas reģionos ārpus Hubei provinces un tās galvaspilsētas Uhaņas pastāvēja risks Covid-19 izplatīties eksponenciāli, bet, pateicoties janvāra beigās valdības īstenotajiem tūlītējiem un stingrajiem pasākumiem, koronavīrusa izplatība visos reģionos tika savaldīta.
Tikmēr Dienvidkorejai, Itālijai un Irānai bija vesels mēnesis laika, lai mācīto no Ķīnas pieredzes, taču tās to nedarīja, secināts “Medium” rakstā.
Visās trīs valstīs sākās eksponenciāla vīrusa izplatība, līdzīgi kā Hubei provincē, un inficēto skaits šajās valstīs jau februāra beigās bija lielāks, nekā kādā no pārējiem Ķīnas reģioniem.
Kamēr Dienvidkorejā Covid-19 uzliesmoja, tikmēr Japānā, Singapūrā, Taizemē un Honkongā tas izplatījās ievērojami lēnāk. “Medium” to skaidroja ar šo valstu pieredzi cīņā pret akūto elpošanas sistēmas sindromu (SARS) 2003.gadā.
“Viņi guva mācību par to, cik lipīgs un letāls tas var būt, tāpēc viņi zināja, ka tas jāuztver nopietni,” norādīts rakstā.
Aplūkojot detalizētāk situāciju Dienvidkorejā, “Medium” norādījis, ka šai valstij izdevās savaldīt koronavīrusa izplatību līdz 31.gadījumam, kurš izrādījās Covid-19 masveida izplatītājs, nododot to tūkstošiem citu cilvēku. Tagad valdība cīnās ar šī viena gadījuma sekām.
Rakstā uzsvērts, ka ar tik daudziem inficēšanās gadījumiem kā ASV, Spānijā, Francijā, Irānā, Vācijā, Japānā un Šveicē, Uhaņa jau sen atradās stingrā karantīnā. Rakstā arī atgādināts, ka Hubei reģionā dzīvo gandrīz 60 miljoni cilvēku un platības ziņā tas līdzinās Francijai, tādēļ, domājot par Hubei, nevajadzētu pieķerties domai, ka “tas ir tikai viens reģions”.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo, ka Covid-19 mirstības rādītājs ir vidēji 3,4%. Realitātē tas atšķiras no valsts uz valsti. Piemēram, Dienvidkorejā tie ir 0,6%, bet Irānā 4,4%.
Rakstā prognozēts, ka valstīs, kas rīkosies ātri, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, mirstības rādītājs būs no 0,5% līdz 0,9%.Valstīs, kurās Covid-19 izplatīsies strauji, mirstības rādītājs būs no 3% līdz 5%.
Valstis, kas rīkosies ātri, var samazināt mirušo skaitu par desmit reizēm, un, protams, ievērojami samazināt inficēto kopskaitu, uzsvērts “Medium” rakstā. Tajā norādīts, ka 20% inficēšanās gadījumu ir nepieciešama hospitalizācija, 5% nepieciešama intensīva medicīniskā aprūpe un 1% ļoti intensīva aprūpe ar elpināšanas aparātu.
Problēma ir tā, ka pie straujas Covid-19 izplatīšanās slimnīcām nepietiks elpināšanas aparātu visiem pacientiem, kam tie būs nepieciešami.
Rezultātā ārstiem faktiski būs jāizlemj, kuram ļaut dzīvot un kuram mirt.
Piemēram, ASV ir tikai 1% no sejas maskām, kas nepieciešamas veselības aprūpes darbinieku nodrošināšanai. Ja vienuviet būtu jātiek galā ar daudziem inficēšanās gadījumiem, masku pietiktu tikai divām nedēļām.
Rakstā teikts, ka tādas valstis kā Japāna, Dienvidkoreja, kā arī Honkonga un pārējie Ķīnas reģioni, neskaitot Hubei, ir sagatavojušies, bet Rietumu valstis virzās pretī Hubei vai Itālijas variantiem. Stāsti par notiekošo Hubei un Itālijas slimnīcās izklausās līdzīgi, norādījis raksta autors.
Slimnīcas ir pārpildītas, pacientiem nākas gulēt gaiteņos, ārstiem nākas stundām ilgi strādāt vienā aizsargtērpā, jo to skaits ir ierobežots, kas nozīmē garas darba dienas, kuru noslēgumā viņi ir pārguruši. Maiņas vairs neeksistē un mediķi tiek atsaukti no pensijas, un cilvēki bez priekšzināšanām īsā laikā tiek apmācīti slimnieku kopšanā.
Tādi ir darba apstākļi mediķiem, līdz viņi saslimst, kas notiek bieži, jo viņi visu laiku ir pakļauti koronavīrusam un aizsargtērpu nepietiek. Kad mediķi saslimts, viņiem divas nedēļas jāpavada karantīnā, kuru laikā viņi nevar citiem palīdzēt.
Rezultātā šādās veselības aprūpes sistēmās mirstības rādītājs ir aptuveni 4%. Un ceļš uz šādu rādītāju ir nekā nedarīšana šodien, brīdināts “Medium” rakstā.
Covid-19 izplatība ir sasniegusi pandēmijas apmērus un to nevar apturēt. Taču var mazināt tās ietekmi, norādījis raksta autors.
Kā labākais piemērs Covid-19 izplatības ierobežošanai minēta Taivāna, kas ir cieši saistīta ar Ķīnu, bet kurā līdz šim reģistrēti tikai aptuveni 50 inficēšanās gadījumi.
Taivānai izdevās ierobežot koronavīrusa izplatību, bet citām valstīm nē. Tās tagad cenšas palēnināt Covid-19 izplatību, lai nepārslogotu veselības aprūpes sistēmas, un medicīnas darbinieki spētu efektīvāk palīdzēt saslimušajiem. Ilgtermiņā, cerams, tiks izgudrota vakcīna, pavisam izskaužot inficēšanās risku.
Kā panākt, ka koronavīruss izplatās lēnāk? Pirmkārt, ierobežot sociālos kontaktus. Proti, cilvēkiem būtu pēc iespējas vairāk jāuzturas mājās.
Zinātnieki pašlaik uzskata, ka Covid-19 var izplatīties divu metru attālumā, ja nošķaudās kāds saslimušais. Atrodoties tālāk, šķaudītājs, domājams, nevar inficēt citus.
Taču inficēties iespējams arī no saskarsmes ar dažādām virsmām, uz kurām vīruss var izdzīvot no vairākām stundām līdz pat vairākām dienām.
Ja Covid-19 uzvedas līdzīgi kā gripas vīruss tas var izdzīvot vairākas nedēļas uz metāla, keramikas un plastikāta virsmām. Tas nozīmē, ka rokturi un lifta pogas var kļūt par briesmīgu slimības izplatīšanās avotu.
Kas būtu jādara politiķiem? “Medium” rakstā norādīts, ka epidēmijas kontrolēšanā ir daudz posmu, no kuriem lielākā daļa jau ir nokavēti. Pašreiz politiķiem daudzās valstīs ir tikai divas iespējas: ierobežošana un situācijas mīkstināšana.
Ierobežošana nozīmē pārliecināties, ka visi inficētie cilvēki tiek identificēti, kontrolēti un izolēti. To pašreiz efektīvi dara Singapūra, Honkonga, Japāna un Taivāna, kā arī Ķīna.
Rakstā norādīts, ka Ķīnā darbojās līdz 1800 komandām ar pieciem cilvēkiem katrā, kas izsekoja katra inficētā cilvēka gaitām, visiem, ar kuriem saslimušais kontaktējies, un izolēja viņus.
Situācijas mīkstināšana paredz ievērojamu sociālo distancēšanos sabiedrībā. Tas nozīmē slēgt skolas, uzņēmumus, kafejnīcas, veikalus utt. Jo ātrāk šie radikālie pasākumi tiek ieviesti, jo mazāku laiku tos būs nepieciešams paturēt spēkā.
Rakstā norādīts, ka tieši tas tika darīts Uhaņā, to bija spiesta darīt Itālija, un tagad tas būtu jādara arī tādām valstīm kā Irāna, Francija, Vācija, Šveice un ASV, bet tās to nedara.
Rakstā uzsvērts, ka pie eksponenciālās vīrusa izplatības no svara ir katra diena. Jo ātrāk tiks īstenoti karantīnas pasākumi, jo labāk.
Aplūkojot teorētisku modeli, rakstā secināts, ka vilcināšanās ieviest ierobežojumus par vienu dienu, palielina saslimstību par 40%, attiecīgi radot lielāku slodzi veselības aprūpes sistēmai un novedot pie augstākas mirstības.
