Eksperts: Putins vēlas ieiet vēsturē kā viens no dižākajiem Krievijas līderiem 7
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas ieiet vēsturē kā viens no dižākajiem Krievijas līderiem, kas jebkad ir pārvaldījis šo valsti, uzstājoties starptautiskajā konferencē “Krievija un ģeopolitikas atgriešanās: Stratēģiskie izaicinājumi Rietumos” sacīja Ņujorkas Universitātes Globālo jautājumu centra profesors Marks Galeoti.
Galeoti, kurš ir arī vairāku Krievijas ģeopolitiskajai stratēģijai veltītu publikāciju autors, pauda, ka Putins ir pārliecināts – vēsture viņa piešķīrusi lomu būt Krievijas glābējam. “Pirmos divus termiņu amatā Putins pavadīja cenšoties izvairīties no Krievijas iekšēja sabrukuma. Šobrīd viņš ir pārliecināts, ka glābs Krieviju no ārvalstu tīkojumiem,” sacīja Ņujorkas Universitātes eksperts.
Krievijas režīms ir sapratis to, ka nespēj sasniegt savus mērķus, darbojoties esošās starptautiskās kārtības ietvaros. Tāpat Kremlis ir atskārtis, ka neviens tam nevar piespiest ievērot starptautisko kārtību, izmantojot konvencionālas metodes. “Tādējādi Krievija ir radījusi jaunu doktorīnu, kura ir balstīta nepārtrauktā spiedienā uz starptautisko sistēmu. Putins 2014.gadā vairs nav tas cilvēks, kāds viņš bija 2000.gadā,” atzina Galeoti.
Mūsdienu Krievijas prezidentam piemītot arī mesiānisks skatījums uz ārpasauli. “Viņu raksturo pieaugoša ārpasaules ignorance. Arī Putina pietuvinātie nezina, ko no viņa sagaidīt. Pirms Krimas aneksijas daudzi Krievijas prezidenta līdzgaitnieki gaidīja, ka viņš tos informēs par saviem plāniem. Tomēr tas nenotika. Putins pat cenšas izvairīties no uzturēšanās Maskavā, pavadot daudz laika savā vasarnīcā,” skaidroja eksperts.
Tāpat Krievija uzskata, ka tai ir vēsturiskas tiesības iejaukties Ukrainā un Gruzijā. Tajā pašā laikā Krievija ir relatīvi nabadzīga valsts, kas cenšas īstenot lielākas iespējas, nekā pieļauj tās ekonomika. “Krievijas ekonomika ir aptuveni tādā pašā līmenī, kādā ir Brazīlijas. Taču, kad jūs esat redzējuši Brazīliju, cenšoties graut starptautisko sistēmu? Daudz vairāk Krievijas iedzīvotāju mirst no sliktas veselības aprūpes, nekā no ļaunajiem Ukrainas fašistiem,” uzsvēra Ņujorkas Universitātes eksperts.
Tikmēr rietumvalstis nespējot noticēt, ka Krievija var bez problēmām pārkāpt starptautisko kārtību. Tā tas bijis, piemēram, Krimas okupācijas gadījumā. Maskava apgalvoja, ka Krimā nedarbojas tās karavīri un tie ir tikai vietējie iedzīvotāji, kuri ekipējumu iegādājušies veikalos. Savukārt rietumvalstis mēģināja saprast, kas īsti notiek – vai militārpersonas rīkojas bez Kremļa zināšanas. Tas Maskavai devis daudzas vērtīgas stundas.
Prognozējot tuvāko gadu notikumus, eksperts atzina, ka Krievija nespēs “sakaut” rietumvalstis, tomēr Rietumi var sašķelties un nebūt vienoti attiecībā pret Maskavu. Tas arī esot tas, ko Putins ir iecerējis. Tomēr patiesībā neviens nezinot ko Putins domā un ko no viņa sagaidīt. Viens gan esot skaidrs – Krievijas prezidents vēlas palikt vēsturē kā viens no dižākajiem šīs valsts līderiem. Savukārt Krievijā Putins radījis sociālo līgumu ar iedzīvotājiem, kas ļauj tam saglabāt politisko varu. “Zodziet, ja gribat. Dodieties ārzemju ceļojumos. Tomēr, atbalstiet sistēmu un šāds stāvoklis jums tiks nodrošināties mūžīgi,” norādīja Galeoti.
Trešdien jau otro gadu pēc kārtas Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs (DSPC) organizē starptautisko konferenci, lai diskutētu par aktuālajiem drošības jautājumiem. Šogad konferences temats ir “Krievija un ģeopolitikas atgriešanās: Stratēģiskie izaicinājumi Rietumiem”. Konferencē uzstājas starptautiski atzīti pētnieki starptautiskās drošības un karadarbības jautājumos.
