Eksperts stāsta, kā breksits ietekmēs latviešus, kas dzīvo Lielbritānijā 1
Konservatīvās partijas uzvara ārkārtas vēlēšanās Lielbritānijā liecina par cilvēku nogurumu no neprognozējamības, sadrumstalotības un nestabilitātes, īpaši breksita jautājumā, aģentūrai LETA komentēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Tāpat viņš pieļāva, ka daudzi briti izvēlējās mazāko ļaunumu, lai breksita jautājums virzītos uz priekšu. “Ja referendumā cilvēki nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), tas ir arī jāīsteno. Tas bija galvenais Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona lozungs priekšvēlēšanu kampaņā,” atgādināja Sprūds.
Runājot ne tikai Lielbritānijas nākotni, bet par gaidāmajām pārmaiņām, Sprūds sacīja, ka ir jābūt spēcīgam un harismātiskam līderim, kura idejas ir pietiekami iekļaujošas un skaidras. “Džonsons ir harismātisks līderis. Tāds savā laikā viņš bija arī kā Londonas mērs. Protams, viņš saņēmis pamatotu kritiku vairāku iemeslu dēļ, piemēram, ka savu politisko ambīciju dēļ, viņš nostājās pret savu draugu, bijušo britu premjeru Deividu Kameronu un atbalstīja breksitu,” teica Sprūds.
Tāpat eksperts norādīja, ka iepriekš bijuši jautājumi, vai Džonsons varēs būt valstsvīrs. “Tas, ka viņš panāca zināmā mērā piekoriģēto vienošanos ar ES, bija diezgan negaidīti. Džonsons arī ierosināja vēlēšanas, kurās uzvarēja,” akcentēja Ārpolitikas institūta direktors.
Tomēr atklāts ir jautājums, vai viņš spēs būt, kā pats teicis “visu britu premjers”, vai viņš varēs pārliecināt tos, kas ir kritiski par breksitu, atzina Sprūds. Tāpat nav skaidrs, vai viņam izdosies atrisināt Skotijas jautājumu, jo vēlēšanās Skotu nacionālā partija ir pārliecinoši uzvarējusi un tiek runāts par otra referenduma rīkošanu.
“Šo jautājumu risināšanā arī parādīsies, vai Džonsonam piemīt harizma, prasmes un spēja būt valstsvīram. Bet jāņem vērā, ka viņš noteikti ir audzis – no oportūnista līdz premjeram, kurš pārliecinoši uzvarēja vēlēšanās,” sacīja Sprūds.
Vaicāts, kā breksits varētu ietekmēt Latviju, viņš sacīja, ka ilgtermiņā ietekme nevarētu būt milzīga – Lielbritānija tāpat būs tirgus uzņēmumiem. Savukārt, runājot par drošības aspektu, Sprūds pieļāva, ka Lielbritānija varētu stiprināt saites ar NATO, lai “kompensētu, ka nesēž pie viena galda ar saviem partneriem Eiropas Savienībā”.
Tāpat maz ticami, ka breksits ietekmēs Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, uzskata eksperts. “Tie, kas balsoja par breksitu, balsoja arī par to, ka robežām ir jābūt kontrolētām un, iespējams, mazliet jāierobežo migrācija,” teica Sprūds.
Vienlaikus viņš norādīja, ka tā dēvētais pārejas periods, varētu būt “slidenāks”. “Kamēr noritēs pielāgošanās, ekonomiskā mijiedarbība var palēnināties. Runājot kopējā kontekstā, šobrīd nav skaidrs, cik spēcīga būs ekonomikas bremzēšanās. Breksits to varētu ietekmēt. Tomēr es negribētu runāt par milzīgu krīzi, kaut arī to nevar izslēgt,” atzina Sprūds.
Tāpat viņš pauda cerību, ka ilgtermiņā tas nebūs pamatīgs trieciens ES ekonomikai. Viņš uzsvēra, ka būtiskas ir sarunas starp ES un Lielbritāniju, piemēram, kāda būs tirdzniecības vienošanās. “Savukārt ES budžets ir prasmīgāk jāsabalansē, jo, līdz ar Lielbritānijas izstāšanos, to valstu skaits, kas ir lieli “maksātāji”, samazinās,” atgādināja Sprūds.
Visbeidzot Sprūds atzina, ka breksits nav izdevīgs nevienam, tomēr, ja briti par to ir nobalsojuši, tas ir jāīsteno. “Vienošanās ir panākta. Man grūti iedomāties, ka Džonsons kaut ko radikāli mainīs. Protams, vienošanās līdz galam neapmierina nevienu, tomēr domāju, ka parlaments to ar, iespējams, nelielām korekcijām, apstiprinās,” sacīja eksperts.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministra Džonsona vadītie konservatīvie 12.decembrī notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no ES.
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc biļetenu saskaitīšanas 649 no 650 vēlēšanu apgabaliem, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 364 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 47 vietām.
