Eksperts: Politiskā elite nevēlas zaudēt kontroli par uzņēmumiem 0
Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. “Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa,” sacīja Grafs.
Tāpat viņš minēja, ka vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka
politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.
“Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem.
Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un “Latvenergo” padomi,” pauda Grafs.
Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, lai gan valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ir ietverta valdības deklarācijā, nav redzama aktīva līderība no politiķiem, kuri virzītu šo ideju uz priekšu.
Grafs pauda viedokli, ka, valsts uzņēmumiem piesaistot privātos investorus biržā, ieguvums varētu būt ļoti nozīmīgs. “Mums ir daži valstij piederoši uzņēmumi ar privāto kapitālu – “Latvijas mobilais telefons”, “Tet” un “airBaltic”, kuri, manuprāt, ir sekmīgi pārvaldīti uzņēmumi ar skaidru biznesa virzību un stratēģiju, kuru finanšu sniegums un vērtība pieaug. Mēs varam tikai iedomāties, kāda būtu bijusi šo uzņēmumu attīstība, ja visus šos gadus tie būtu 100% valstij piederoši uzņēmumi. Ņemot vērā politiskas pārvaldības modeļa blaknes, es domāju, ka rezultāti būtu izteikti vājāki,” vērtēja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka
valstij vajadzētu “atšķaidīt” šīs 100% valsts īpašumtiesības un piesaistīt nopietnus investorus lielajiem valsts uzņēmumiem.
“Tādējādi tiktu kāpināta uzņēmumu efektivitāte, tiktu sakārtoti lēmumu pieņemšanas procesi, tas disciplinētu vadību, kā arī kopumā audzētu uzņēmumu vērtību sabiedriskajam labumam. Tāpēc ir jāmaina esošā situācija, ka birža ir pilnīgi neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem.
Lielie valsts uzņēmumi un sabiedrība kopumā tikai iegūtu, ja 10% vai 15% akciju tiktu kotēts biržā,” teica Grafs.
Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka
uz biržu jāvirza tie uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums attīstībai.
“Ja tas nav nepieciešams, tad tas nebūs aktuāli. Bet mums ir daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli investīciju plāni un nepieciešamība pēc finansējuma, piemēram, “airBaltic”, “Tet”, “Latvenergo”, “Conexus Baltic Grid”, “Augstsprieguma tīkls” un citi. Šiem uzņēmumiem ir svarīgi arī dažādot finansējuma avotus, lai mazinātu finanšu riskus. Jebkurā gadījumā visos variantos – vai aizņemoties bankās, Valsts kasē vai piesaistot finansējumu biržā – izšķiroši svarīga ir korporatīvās pārvaldības komponente – ja uzņēmumam būs ar pārvaldību saistītas problēmas, bankas negribēs sniegt kredītus un arī investori nevēlēsies ieguldīt savu naudu,” minēja Grafs.
