Eksperts: Pie Rīgas domes ar karodziņiem nestāv profesionāli gidi 0
Autors: Biznesa augstskolas “Turība” gidu kursu vadītājs Valdis Čeičs
Dzirdot par gida profesiju, pirmās asociācijas nereti ir par cilvēkiem Vecrīgā, kuri staigā ar karodziņiem, sagaidot tūristus un piedāvājot viņiem ekskursijas, taču patiesībā profesionāla gida darbs ir daudz plašāks un sarežģītāks.
Gids nereti ir viens no pirmajiem, ko ārvalstu viesi satiek, tātad – mūsu pilsētas vai valsts seja. Kāda ir situācija gidu darbā Latvijā, un kādu iespaidu tas rada par mūsu valsti?
Gidi uz ielām ar karodziņiem
Jāsaprot, ka tie, kuri stāv laukumā pie Rīgas domes ar karodziņiem, nav profesionāli gidi. Tāpēc noteikti ir vērts padomāt, vai vēlamies savu pilsētu rādīt tūristiem šādi?
Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie cilvēki acīmredzot savu darbu prot, jo gadiem redzami vieni un tie paši cilvēki – tātad viņu darbam ir pieprasījums. Patiesībā tieši pieprasījums arī veido piedāvājumu no gidu puses – mēs pielāgojamies auditorijai un cenšamies stāstīt to, kas katru attiecīgo grupu interesē.
Gidam ir jābūt ļoti plašām zināšanām, kas nepārtraukti jāpapildina. Ja tūristi brauc ar konkrētu mērķi, piemēram, redzēt Baltijas lielākos IT uzņēmumus, to ir nepieciešams nodrošināt. Protams, ir vairākas populārākās vietas, uz kurām dodas mūsu viesi, piemēram, Rundāle, Sigulda u.tml.
Latvijas un Baltijas piedāvājums tūristiem kopumā ir daudz plašāks, nekā viesi to apzinās, tāpēc ir jāspēj izprast, kas vēl viesus varētu interesēt un piedāvāt arī to.
Tūristi, kas vēlas sajust padomju garu un šaut ar kalašņikovu
Ir daļa ārvalstu viesu, kuriem īpaši interesē mūsu padomju mantojums. Lai gan liela mūsu sabiedrības daļa par to izvairās runāt un nelepojas, tūristus tas saista – viņi vēlas redzēt Līgatnes bunkurus, daži pat izmēģināt šaušanu ar kalašņikovu u.tml.
Vēlas dzirdēt stāstus par to laiku, tādejādi piedzīvojot sajūtu, kā bijis dzīvot tolaik. Grūti pateikt, vai šādas vēlmes ar laiku mazināsies – viss atkarīgs no tā, ko spēsim piedāvāt vietā.
Ārvalstu viesi visbiežāk Baltiju redz kā vienu galamērķi, tāpēc gidam, kurš vēlas vairāk klientus, jāspēj orientēties arī kaimiņvalstīs. Ir gidi, kuri strādā arī ar Somiju, Krieviju, Baltkrieviju un Poliju, sagaidot viesus kādā no šīm valstīm un pavadot tūrē līdz pat Latvijai.
Jāapzinās, ka vienai Baltijas valstij ļoti reti izdodas noturēt tūristu trīs dienas. Tūristu skaits, kas viesojas Baltijas valstīs, pēdējos gados tikai pieaug, tas nozīmē arī lielāku darba apjomu, īpaši vasarā.
Rīgā 600 gidu
Gidu vidū konkurence vienlaikus ir un nav. Grūtāk ir tiem, kuri strādā tikai vienā valodā vai tikai ar vienu reģionu. Jo vairāk zināšanu un plašāka piedāvājamā programma, jo mazāk izjūti konkurenci.
Rīgā šobrīd ir aptuveni 600 gidu, lielākā daļa no viņiem pārvalda angļu vai krievu valodu. 2017.gadā Rīgā viesojās aptuveni 1,3 miljoni tūristu, tāpēc teorētiski darba pietiek visiem.
Gidi lielākoties ir pašnodarbinātie, taču arī tūrisma aģentūras uz konkrētiem pasākumiem mēdz slēgt līgumus par gidu pakalpojumiem. Gidus varētu iedalīt divās grupās – pilsētas gidi un ceļojumu vadītāji.
Vasarā gidi ir ļoti pieprasīti, arī aģentūras meklē jaunas sejas, taču ilgtermiņā nozarē paliek tikai tie, kuri aug un attīstās. Šobrīd vidējais gidu vecums svārstās starp 40 un 50 gadiem.
Jaunajiem, kuri vēlas uzsākt darbu šajā profesijā, gribētos atgādināt, ka enerģija un degsme, kā arī komunikācijas spējas būs liels pluss. Tomēr jārēķinās, ka cietās algas gidiem visbiežāk nav – karjeru būvē tikai un vienīgi pats.
Arī liela alga uzreiz nebūs, daži pat sāk ar bezmaksas ekskursijām, lai iegūtu pieredzi un izveidotu savu portfolio un pēc tam uzrunātu aģentūras. Tiem, kuri jau uzsākuši darbu gida profesijā, ieteiktu padomāt par reklāmu sociālajos tīklos vai mājas lapas izveidi, lai piesaistītu jaunus klientus.
Gids nav ziņu diktors
Arī gidu darbā pakāpeniski ienāk mūsdienu tehnoloģijas – virtuālā karte “Google Map” palīdz sagatavoties arī vēl nezināmiem maršrutiem un apskatīt plānotās vietas pirms ekskursijas, komunikācijas sistēmas ar mikrofoniem palīdz darbā ar lielākām grupām, taču tajā pašā laikā zūd personiskais kontakts.
Nedomāju, ka tuvākajā nākotnē mākslīgais intelekts aizstās gidus – lai gan dažādās vietās pasaulē ir mūsdienīgi objekti, piemēram, skulptūras, kuras atdzīvojas (pēc QR koda noskenēšanas atskaņo stāstu), cilvēks tomēr var sniegt daudz plašāku informāciju.
Gids nav ziņu diktors, mūsu darbā notiek mijiedarbība starp klientu un stāstnieku, kas veido pievienoto vērtību.
Ja mēs vēlamies, lai tūristi atgrieztos atkal un atkal, viņiem ir jāpiedāvā pats labākais, tāpēc arī gida profesijā tik liela nozīme ir pilnveidei un zināšanu bagātināšanai.
Lai izietu sertifikāciju, gidiem ik gadu ir jāapgūst 20 profesionālās pilnveides stundas, un ik pēc trīs gadiem notiek atkārtots sertifikācijas process.
