Eksperts par saikni starp Krievijas eliti un organizēto noziedzību 0
Ciešā saikne starp Krievijas eliti un organizēto noziedzību ir abpusēji izdevīga, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais nerezidējošais pētnieks un Eiropas Universitātes Institūta pētnieks Marks Galeoti.
Viņš norādīja, ka Krievijas valsts vairāku desmitgažu laikā pati ir veidojusi Krievijas noziedzības evolūciju, proti, tā ir vai nu izmantojusi noziedzniekus, vai arī vienkārši radījusi tiem vidi, kurā uzaugt. Tieši tādēļ arī nevajadzētu būt pārāk pārsteigtiem, ka mūsdienu Krievijā, lai gan biznesa, politiskā un noziedzības vide it kā ir šķirtas, cieša saikne starp šīm pasaulēm tomēr pastāv, teica pētnieks.
“Daži Krieviju sauc par mafijas valsti, bet man šis apzīmējums nepatīk, jo tas norāda, ka gangsteri vada Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vai Putins vada gangsterus, tomēr neviens no šiem apgalvojumiem nav patiess. Tas, ko mēs reizēm redzam, – valsts reizēm izmanto organizēto noziedzību, lai kaut ko panāktu, arī tāpēc, lai no kaut kā izvairītos,” skaidroja eksperts.
Galeoti vērsa uzmanību, ka Eiropā ir bandas, kurām noteikts veikt uzdevumus Krievijas izlūkošanas labā vai iegūt naudu dažādu operāciju veikšanai. Savukārt no augstākajiem ierēdņiem līdz pat zemākajiem ierēdņiem attiecības ar organizētās noziedzības pasaules pārstāvjiem ir abpusēji ērtas, skaidroja eksperts, piebilstot, ka tās ir praktiskas attiecības, kurās neviens īsti nav noteicošais.
Komentējot to, kā saikne starp varas eliti un organizēto noziedzību ir mainījusies gadu gaitā, pētnieks minēja, ka, pie varas nākot Krievijas prezidentam Putinam, viņš likuma un kārtības jautājumiem pievērsās ļoti nopietni. Ātri esot kļuvis skaidrs, ka Putins piedāvā sociālu vienošanos, proti, viņš noziedzniekiem norādījis – “ja pastrādāsiet noziegumu, policija centīsies jūs noķert, bet, ja izdarīsiet jebko, kas izaicinās valsti, valsts jūs uztvers par ienaidniekiem un atbilstoši rīkosies”.
“Tas nozīmēja to, ka tiek pielikts gals publiski redzamai ielu bandu vardarbībai, jo citādi izskatītos, ka valsts neko nekontrolē. Tika pielikts punkts jebkam, kas izskatījās pēc noziedzības pārstāvju centieniem sacensties ar valsti. Putins jau 90.gados, kad bija Sanktpēterburgas mēra vietnieks, ar pilsētas bandām slēdza līdzīgu sociālu vienošanos, nosakot, ka bandām būs ekonomiski ieguvumi un drošība tik ilgi, kamēr tās sapratīs, ka noteicošie ir pilsētā pie varas esošie,” norādīja Galeoti.
Viņš pieļāva, ka nākotnē organizētās noziedzības un varas elites pasaules varētu arī attālināties viena no otras. Tomēr šobrīd Krievijas reģionos un provincēs nereti ar noziedzniekiem ir nepieciešamas attiecības, lai iegūtu vairāk naudas, uzvarētu vēlēšanās vai vienkārši atturētu kādu kaitinošu žurnālistu, un tie ir pakalpojumi, ko noziedznieki var sniegt, teica pētnieks, vēršot uzmanību, ka tajā pašā laikā gangsteri vēlas drošību un aizsardzību, tādēļ tie maksā ierēdņiem vai likumsargiem. “Dienā, kad noziedznieki kļūs par problēmu valstij, šī saikne vairs nestrādās,” piebilda eksperts.
Taujāts, vai kāda no šīm pasaulēm varētu pastāvēt šķirti viena no otras, pētnieks norādīja, ka dzīve tādā gadījumā būtu sarežģīta. “Nav tā, ka Putinam būtu nepieciešama organizētā noziedzība, tomēr tajā pašā laikā, ja viņš sāks ar to cīnīties, noziedzība uzsāks cīņu pret viņu,” teica Galeoti, norādot, ka šāda situācija radītu plašas problēmas varas elitei, jo organizētās noziedzības pārstāvjiem noteikti būtu kādi nepatīkami fakti par ierēdņiem. Pēc eksperta domām, visiem – gan Putinam un citiem sistēmas kleptokrātiem, gan gangsteriem, ir vienkāršāk saglabāt “status quo”.
Krievija šobrīd virzoties prom no laikiem, kad valdīja klasiskie un tetovētie gangsteri, teica Galeoti. “Ja satiec noziedznieku Rietumos, piemēram, cietumā, viņš neko daudz neatklāj, savukārt noziedznieku Krievijā ir grūti apklusināt. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir savs “jumts” un viņiem nav jāsatraucas par to, ko viņi man stāsta. Tas man lika saprast, ka daudziem no šiem noziedzniekiem ir absolūta nesodāmības sajūta,” atklāja pētnieks, norādot, ka ilgu laiku prasīs tādas pārmaiņas, līdz likumsargi, kas vēlas darīt savu darbu, patiešām varēs noķert tos, ko vēlas un kāda augstāk stāvoša persona tiem neliks izbeigt izmeklēšanu.
Galeoti norādīja, ka visvairāk Krievijas iedzīvotājus uztrauc korupcija, ko īsteno valsts ierēdņi, kas arī ir primārais sabiedrības dusmu iemesls. Krievijā jau sen ir bijis nošķīrums starp godīgajiem bandītiem un negodīgajiem bandītiem, sacīja pētnieks, skaidrojot, ka godīgie bandīti ir atvērti par to, kas viņi ir, proti, viņi ir slikti, bet to necenšas slēpt. Savukārt negodīgie bandīti ir tie, kas valkā uzvalku, formastērpu un tiesneša mantiju, kā arī tie, kam ir jākalpo valsts interesēm, bet tajā pašā laikā viņi zog. Krievijas iedzīvotāji ir vairāk dusmīgi par negodīgajiem bandītiem un korupciju, nevis par organizēto noziedzību, uzskata eksperts.
