Eksperts: Nepievienojoties ANO migrācijas paktam, Latvija slīgs stagnācijā 12
Nepievienojoties ANO migrācijas paktam, Latvija slīgs stagnācijā, kamēr citi virzīsies uz priekšu, aģentūrai LETA norādīja biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes docētājs Edgars Oļševskis.
Viņš skaidroja, ka visām valstīm, kuras nepiekrita pakta parakstīšanai, ir kas kopējs un vienojošs, proti, mīti un to izplatīšana, kā arī “spēlēšana uz cilvēku bailēm”. Eksperts pieļauj, ka Latvija ietekmējusies no tām valstīm, kuras jau bija paspējušas noraidīt paktu.
“Diemžēl, bet Latvija reti lēmumus pieņem pirmā, iespējams, ka šajā gadījumā tas arī nospēlēja savu lomu. Šajā gadījumā Latvijas deputāti pieturējās pie mazākuma viedokļa, kur dominēja vienkāršoti, populistiski uzskati – balstīti uz aizspriedumiem un cilvēku bailēm, nevis uz kopējām vērtībām, principiem un attīstību,” secināja Juridiskās fakultātes docētājs.
“Tie, kas noraidīja paktu, neapzinās šo kopējo interešu un vērtību nozīmīgumu. Nepievienojoties paktam, Latvija demonstrē, ka šie principi mums nav aktuāli, bet tā nav – tie ir arī mūsu principi un vērtības. Lēmums parāda tikai to, ka šī nozīmība tiek pārprasta, bet tas kavē Latvijas attīstību. Tās valstis, kuras apzinās šo principu nozīmi, virzīsies uz priekšu, bet mēs, paliekot malā, slīgsim stagnācijā – pat degradācijā,” uzskata Oļševskis.
Viņaprāt, tos pie varas esošos pārstāvjus, kuri ir pret pakta atbalstīšanu, varētu iedalīt divās grupās. Vieni to darot apzināti, izmantojot sabiedrības bailes savu taktisko interešu sasniegšanai, nedomājot par valsti ilgtermiņā. Otri to darot neapzināti, jo viņiem nav objektīvas informācijas un zināšanu lēmuma pieņemšanai, skaidroja Oļševskis, piebilstot, ka citas kultūras un citu valstu pārstāvju pieņemšana, domājot ilgtermiņā, būs tikai un vienīgi ieguvums Latvijai.
Viņš skaidroja, ka no Saeimas tribīnes izskanējušais pieņēmums, ka pakta parakstīšana būtu pretrunā ar Latvijas tiesību aktiem, ir tikai mīts. Eksperts arī vērsa uzmanību, ka paktā ir precīzi un skaidri ierakstīts, ka tas nav juridiski saistošs, un šos vārdus no pakta izslēgt nav iespējams. “Līdz ar to, visi argumenti, ka laika gaitā tas var radīt kādas tiesiskas sekas, atduras pret tur minēto tekstu. Marakešā notikušajā konferencē ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs uzsvēra, ka nav bijis mērķis paktu padarīt juridiski saistošu – tāds tas arī palikšot,” atgādināja Oļševskis.
Aplams esot arī iepriekš dzirdētais viedoklis, ka Latvijai no šī pakta rastos kādi papildus pienākumi. Eksperts skaidroja, ka valstij ir pienākumi arī neatkarīgi no tā, ko paredz vai nosaka starptautiskie akti, piemēram, jārūpējas par savu iedzīvotāju drošību, bet tajā pašā laikā jāpilda sava loma starptautiskajā arēnā. Pildot šos pienākumus, Latvijai jāpielāgojas noteiktajā reģionā valdošajiem uzskatiem un dažādām pieņemtajām normām, uzskata docētājs.
“Latvijas gadījumā tas būtu kontinentālās Eiropas tiesību loks un vērtību telpa. Latvija nedrīkst ignorēt tās kopējās vērtības, kas vieno Eiropu – neatkarīgi no to juridiski saistošajām vai nesaistošajām iezīmēm. Protams, ka droša un noregulēta migrācija pieder pie šādām vērtībām. Latvijas Satversme balstās uz starptautisko tiesību atvērtības principu, kas nozīmē, ka Satversme jau sākotnēji vērsta uz harmoniju, nevis pretrunām ar Eiropas vērtībām un principiem,” teica Oļševskis.
Viņš arī uzsvēra, ka cilvēktiesības un humānā attieksme pret visiem, tajā skaitā migrantiem, ir viena no šīm vērtībām, bet konkrētais pakts nav nekas cits kā šo dažādo vērtību apkopojums vai arī ceļš, kas piedāvā versijas mērķu sasniegšanai un kopējās situācijas uzlabošanai.
Mīts esot arī tas, ka pakta parakstīšana būtu pretrunā ar Latvijas tiesību aktiem, jo pakts tikai pastiprinot to, kas jau izriet no Latvijas Satversmes.
Jau ziņots, ka Latvijas Saeima pieņēma rezolūciju, kurā aicināja valdību nepievienoties ANO migrācijas paktam. Paktu ir publiski noraidījušas arī Austrālija, Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovākija, Šveice un Ungārija.
Pakts izraisījis šķelšanos Beļģijas valdībā un satricinājis arī citu Eiropas valstu valdības.
ANO Globālais migrācijas pakts tika pabeigts jūlijā pēc 18 mēnešu ilgām sarunām. To vienbalsīgi atbalstīja 192 valstis. Taču pērnā gada decembrī ASV no pakta atkāpās.
