Eksperts: Latvijā lielāks C hepatīta saslimstības līmenis nekā citviet ES 2
Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir lielāks C hepatīta pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotāju, un valdībai būtu jāparedz lielāks finansējums šai jomai, aģentūrai LETA sacīja Antverpenes Universitātes profesors Pjērs van Damme.
Šonedēļ Rīgā notika sanāksme, kurā vairāk nekā 50 speciālistu diskutēja par jautājumiem, kas saistīti ar vīrushepatītu. Tikšanās mērķis bija pārskatīt epidemioloģisko situāciju saistībā ar vīrushepatīta izplatību trijās Baltijas valstīs, pārskatīt Nacionālā hepatīta plāna attīstības progresu, kā arī novērtēt katras Baltijas valsts panākumus cīņā ar hepatīta izplatību. Šādas konferences tiek organizētas katru gadu un notiek dažādās valstīs.
Vērtējot situāciju Baltijas valstīs, van Damme norādīja, ka šeit ir ļoti efektīva zīdaiņu imunizācijas programma pret B hepatītu, kas ir labs paraugs citām Eiropas valstīm. Šī labā prakse ir jāturpina, piebilda eksperts.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka ne visa B un C hepatīta jaunā terapija ir pieejama šajās valstīs. Ja tā ir pieejama, tad ne vienmēr ir par brīvu, kas nav pieļaujami. “Mēs rekomendējam politikas veidotājiem, ministriem paredzēt papildu finansējumu C hepatīta pacientiem,” sacīja van Damme.
Eksperts arī uzsvēra, ka ir ļoti būtiski savlaicīgi sākt terapiju, tāpēc būtu jārīko kampaņas, lai cilvēkus informētu par iespēju pārbaudīties.
Lūgts komentēt C hepatīta pacientu skaitu Latvijā, eksperts sacīja – konferences dalībnieki bija pārsteigti, ka kopumā ir tik liels skaits C hepatīta slimnieku uz 100 000 iedzīvotāju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Parasti ir aptuveni 1% slimnieku, bet Latvijā un citās Baltijas valstīs – starp 2% un 3%, norādīja van Damme.
Eksperts arī piebilda, ka Baltijas valstīs tiek veikts daudz mazu pētījumu, tāpēc ir grūti izdarīt plašus secinājums – nepieciešams veikt arī lielākus pētījumus, salīdzināt datus, sadarboties valstīm.
Arī Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis epidemiologs Antons Mozaļevskis pauda, ka līdz šim Latvija bija gandrīz vai vienīgā valsts ES, kurā B un C hepatīta ārstēšana daudziem cilvēkiem nebija pieejama. Nebija pieejamie jaunie preparāti, kas ir efektīvāki un drošāki, kas saistīts gan ar kompensācijas apmēru, gan arī ar to, ka atsevišķas zāles nebija iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā.
Hepatīta biedrības pārstāvis Kristaps Kaugurs pauda gandarījumu, ka nākamgad C hepatīta ārstēšanai budžetā būs paredzēts papildu finansējums, tomēr pašlaik neesot pārliecības par to, pēc kādiem principiem šie līdzekļi pārdalīti, kā arī par to, vai 1.janvārī būs iespējams sākt šīs pārmaiņas. Tāpēc nākamnedēļ, 27.novembrī, Hepatīta biedrība rīkos diskusiju, kurā plānojot piedalīties arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), tāpēc iecerēts aicināt arī atsevišķus Saeimas deputātus, kuri strādā par šo jautājumu atbildīgajās parlamenta komisijās.
