Eksperts: Laikā, kad samazinās dzimstība un trūkst pedagogu, investīcijas jaunu pirmsskolu būvniecībā ir naudas izšķērdēšana 29
Pirmsskolas “BeBe.lv” direktors, Latvijas Privātās pirmsskolu biedrības pārstāvis Juris Stikāns
Aktuālākie dati vakanču portālos liecina, ka pirmsskolās visā Latvijā aktīvi tiek meklēti pedagogi, pedagogu palīgi, psihologi, speciālie pedagogi u.c. Pēc dažādu avotu datiem pieejamo vakanču skaits svārstās no 200 līdz 400 un daudzas pirmsskolās jau šobrīd ir tukšas vietas un telpas, jo trūkst darbinieku. Lielākā daļa no vakancēm ir tieši pašvaldību pirmsskolās. Tajā pašā laikā valdība pieņem lēmumu par papildus 49 miljonu eiro investīcijām – nevis pedagogu un pedagogu palīgu algām, bet jaunu pirmsskolu ēku būvniecībai. Šāds lēmums ir ne tikai lieka greznība, tas ir ekonomiski neizdevīgi, taču, acīmredzot, Latvijā joprojām ir spēkā princips, ka publisko naudu var tērēt arī neracionāli.
Kas uzturēs un apsaimniekos jaunuzbūvētās ēkas?
Jaunās ēkas neatrisinās nedz demogrāfijas problēmas, nedz pedagogu trūkuma problēmu, tāpēc rodas jautājums – kurš mācīsies un strādās šajos jaunajos bērnudārzos? Kad valstiskā līmenī sāksim investēt cilvēkos, nevis betonā? Mūsu pirmsskolā šobrīd ir 100% nokomplektēts pedagogu un darbinieku sastāvs, taču tikai tāpēc, ka esam ļoti aktīvi pie tā strādājuši. Privātā sektora uzņēmējam ir jādomā par klientu, tāpēc mēs gluži vienkārši nevaram atļauties nonākt situācijā, kad nav personāla, kurš sniedz pakalpojumu. Acīmredzot, pašvaldību pirmsskolās ir cita situācija. Turklāt, ar 49 miljonu eiro investīcijām jau nekas nebeidzas. Šīs ēkas būs jāuztur un jāapsaimnieko, tāpēc rodas jautājums – kas maksās par tukšo ēku uzturēšanu?
Nespēja saredzēt izdevīgumu sadarbībā ar privāto sektoru
Jaunās pirmsskolas plānots būvēt Rīgā, Jelgavā, arī Valmieras, Olaines, Cēsu, Ogres, Ropažu un Siguldas novados. Šajās pašvaldībās pēdējos gados būtiski sarūk jaundzimušo skaits, turklāt, ir situācijas, kad jaunas pirmsskolas tiek būvētas salīdzinoši netālu no jau esošajām privātajām pirmskolām, kurās ir brīvas vietas. Kas kavē pašvaldības sadarboties ar privāto sektoru? Manuprāt, lielā mērā tā ir nespēja saredzēt izdevīgumu. Pašvaldībām būtu vairāk jādomā ilgtermiņā un jārīkojas kā atbildīgiem saimniekiem – ja šodien ir pieejami 49 miljoni eiro ēku būvniecībai, vai šis lēmums būs izdevīgs arī pēc trīs, pieciem un desmit gadiem? Ja privātā sektora uzņēmēji pieņems kļūdainus vai nepārdomātus lēmumus, tad visticamāk bankrotēs, bet, kāpēc nav nekādas atbildības par nelietderīgi iztērētu publisko naudu?
Pērkam lietas, ko nākotnē nevajadzēs
Racionāls līdzekļu izlietojuma princips jau attiecas ne tikai uz uzņēmējdarbību – arī mēs kā privātpersonas, ja neesam ļoti turīgi, bet vēlamies, piemēram, vismaz pamēģināt izbraukt ar ūdens motociklu vai kvadriciklu, mēs to iznomājam, nevis uzņemamies kredītsaistības, lai to nopirktu un vienreiz izbrauktu. Ja neesam droši, ka mums šo inventāru vajadzēs bieži un ilgtermiņā, mēs to nepērkam. Bet šobrīd, runājot analoģijās, pašvaldības pērk šo inventāru, nezinot, vai pēc pāris gadiem to vispār vajadzēs.
Privātās pirmsskolas spēj pielāgoties
Kur slēpjas izdevīgums pašvaldībai sadarbībā ar privāto sektoru? Pirmsskolu jomā privātais sektors vienmēr būs elastīgāks un labāk spēs pielāgoties esošajai situācijai. Ja demogrāfijas rādītāji turpinās samazināties, pašvaldībai vienkārši būs jāmazina pieprasījums pēc pakalpojuma, ko nodrošinātu privātās pirmsskolas. Tas nozīmē, ka būtu pirmsskolas, kas samazinātu darbības apjomus, kāds, iespējams, aizietu no tirgus, ja nespētu konkurēt, bet zaudējumi neattiektos uz nodokļu maksātāju līdzekļiem, kā tas ir gadījumā, kad tiek uzbūvēta jauna ēka, kas vēlāk stāv tukša. Privātās pirmsskolas izmanto arī telpas, kas ir pielāgotas bērnudārzu vajadzībām, kas, savukārt, nozīmē, ka, samazinoties pieprasījumam, daļu no šīm telpām var atkal pielāgot citiem mērķiem. Mūsu pirmsskola Ziepniekkalnā jau aptuveni desmit gadus darbojas ēkā, kurā iepriekš bija dārzeņu un augļu tirdzniecība.
Protams, telpas atbilst visām prasībām, lai tajās varētu būt pirmsskola, tomēr, nepieciešamības gadījumā, tās atkal var izmantot tirdzniecībai vai citiem mērķiem, ar salīdzinoši nelielām investīcijām. Te rodas jautājums – vai pašvaldības ir domājušas par to, vai un kā būs iespējams izmantot pirmsskolu ēkas, ja vairs nebūs pieprasījums pēc vietām bērnudārzā?
Kopumā izvērtējot situāciju, jāuzsver, ka sabiedrībai būtu vairāk jāseko līdzi tam, kā tiek tērēta mūsu nodokļu nauda, mums vairāk jārēķina līdzi un jāapzinās, ka, lai cik skaista būtu jaunas pirmsskolas ēkas atklāšana, ja nav bērnu un skolotāju, tai nav lielas jēgas. Reizēm bezmaksas pakalpojums patiesībā ir neracionāli iztērēti nodokļu līdzekļi. Šobrīd, kad sākas diskusijas par nākamā gada valsts budžets, ir īstais brīdis pievērst uzmanību tam, cik un kam plānots tērēt.
