Eksperts: Krievijas nosūtīto karavīru daudzums var liecināt par militāras konfrontācijas iespējamību Ukrainā 9
Ņemot vērā karavīru, ieroču un citu sistēmu daudzumu, ko Krievija ir nosūtījusi un turpina nogādāt Ukrainas austrumu robežas tuvumā, var pieļaut militāras konfrontācijas iespējamību, norises pie Ukrainas robežām aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.
Viņš norādīja, ka vairums no Krievijas piegādātās militārās tehnikas ir ar ofensīvu, ne aizsargājošu funkciju, līdz ar to pie noteiktas apstākļu sakritības gan no Ukrainas, gan no Krievijas puses varētu novērot militāro konfrontāciju.
Pētnieka ieskatā, patlaban pieejamā informācija neliecina, ka konfrontāciju varētu īstenot un tam ir vairāki iemesli. Vargulis skaidroja, ka Krievija, pirmkārt, pārbauda Ukrainas potenciālo reakciju, otrkārt, šis jautājums ir jāskata plašākā ģeopolitiskajā un ģeostratēģiskajā kontekstā. Krievijas galvenais vēstījums ar darbībām pie Ukrainas robežas ir dot signālu ASV jaunajai administrācijai, kas pret Krieviju bijusi diezgan agresīva un nospraudusi skaidras līnijas, par ko liecina līdzšinējā ASV piekoptā politika.
Jautāts, vai Ukraina nav patlaban ķīlnieces lomā attiecību kārtošanā starp NATO, Krieviju un ASV, Vargulis akcentēja, ka Krievija sūta signālu ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš sacījis, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu var dēvēt par slepkavu.
“Publiskā komunikācija, vairāki pieņemtie lēmumi, aktivitātes kibervidē liecina, ka Krievija ir stāvējusi vai stāv aiz vairākiem uzbrukumiem pret ASV, piemēram, pret vadošo institūciju tīmekļvietnēm un sistēmām,” pauda eksperts.
Viņš vērsa uzmanību arī uz ASV diezgan skaidro līniju attiecībā uz “Nord Stream 2” gāzes vada tālāku būvniecību, kur ASV plāno arī turpmāk piemērot sankcijas, lai iedragātu šī projekta turpmāku attīstību.
“Tas viss pavisam noteikti ir veicinājis konfrontāciju un saspīlējumu, nevis labas attiecības. Zināmā mērā tas arī ir izsaucis šāda veida Putina un viņa režīma pretreakciju. Arī NATO diezgan skaidri šajā nedēļā pēc Ziemeļatlantijas padomes galotņu sanāksmes paudusi savu nostāju un aicina Krieviju respektēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kas, protams, Krievijas pusei varētu šķist kā nepatīkams signāls,” sacīja Vargulis.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko iepriekš pauda, ka Krievija vēlas atņemt Ukrainai tās suverenitāti un padarīt to par līdzīgu valsti Baltkrievijai, jautāts, kā vērtēt šādu vēstnieka pieņēmumu, LĀI pētnieks norādīja, ka Putina mērķis ir stiprināt savas pozīcijas ne tikai Ukrainā, Baltkrievijā un Baltijas valstīs. Krieviju uzskata postpadomju telpu par savu interešu un ietekmes zonu, turklāt šī politika dažādās valstīs tiek īstenota ar atšķirīgiem līdzekļiem.
“Patlaban šķiet, ka līdzīgs scenārijs kā Baltkrievijā Ukrainā ir ļoti maz ticams. Sabiedrība valsts centrālajā un rietumu daļā ir diezgan saliedēta, skaidri izprotot, kas notiek Ukrainas austrumos un kāda ir Krievijas rīcība,” pauda eksperts.
Vargulis uzsvēra, ka nevar nerēķināties arī ar to Ukrainas sabiedrības daļu, kas joprojām atbalsta Kremļa rīcību un drīzāk nosliektos Austrumu virzienā, nekā uzstātu uz ciešāku valsts integrāciju NATO un Eiropas Savienībā.
“Manuprāt, tas nav patlaban nav darba kārtībā, proti, līdzīgs scenārijs kā Baltkrievijā nebūtu iespējams, lai gan Krievija ar dažāda veida hibrīddarbībām un citiem līdzīgiem līdzekļiem mēģina to panākt,” sacīja LĀI pētnieks.
Jautāts, vai ASV un Krievija varēs panākt kompromisu, vai arīdzan nonākt pie pakāpeniskas tuvināšanās Aukstajam karam, Vargulis uzsvēra, ka viņš šo situāciju nedramatizētu un neraksturotu esošo situāciju kā Aukstā kara situāciju vai priekšvakaru, lai gan konfrontācija starp ASV un Krieviju notiek un saspīlējums ar katru dienu pieaug.
Viņa ieskatā, būs ļoti svarīgi, kā noritēs iespējamais samits starp Baidenu, Putinu un vairākām iesaistītajām ietekmes pusēm, kādi būs darba kārtības jautājumi un kāds varētu būt potenciālais risinājums. Pēc pētnieka paustā, svarīgi, lai šis stratēģiskais dialogs notiktu, mazinot vai pat izslēdzot tālāko divu lielvaru konfrontāciju.
Vargulis atzīmēja, ka Baidens ar saviem pirmajiem lēmumiem, darbībām un publiskajiem paziņojumiem apliecinājis, ka tā politika, ko īstenos ASV būs krasti atšķirīga no tās, ko varēja novērot Donalda Trampa prezidentūras laikā, skaidri identificējot tā sauktās sarkanās līnijas, paužot neapmierinātību tai skaitā ar Krieviju un Ķīnas Tautas Republiku. Eksperts uzsvēra, ka ASV kļūst arvien striktāka, aizstāvot tās vērtības un normas, ko tā ir deklarējusi vairākus gadu desmitus.
