Eksperts: Krievija ir atzinusi, ka ir viena no Ukrainas konfliktā iesaistītajām pusēm 11
Minskas vienošanās rezultātā Krievija ir pirmo reizi atzinusi, ka ir viena no konfliktā iesaistītajām pusēm, bet situācija Ukrainā izšķirsies jau tuvākajās stundās, sarunā ar aģentūru BNS sacīja ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts.
Kopumā Minskas vienošanās Daukšts vērtēja kā pretrunīgas, kas izsauc daudz pārdomu un strīdu. Viens no galvenajiem jautājumiem šobrīd ir saistīts ar to – kā atrisināsies situācija ar Debaļcevā bloķētajiem Ukrainas karavīriem. “Krievijas un Ukrainas ģenerālštābu pārstāvji ir vienojušies tikties un pētīt, kas tur īsti notiek. Tādējādi Krievija ir atzinusi, ka ir viena no konfliktā iesaistītajām pusēm,” sacīja eksperts.
Daukšts prognozēja, ka situācija Debaļcevā varētu atrisināties tuvāko stundu laikā – prokrieviskie kaujinieki varētu veikt plašu uzbrukumu, lai likvidētu bloķētos Ukrainas karavīrus, bet tie, savukārt, varētu mēģināt organizēt izlaušanos. Aktīva karadarbība ievērojami saasinātu un sarežģītu situāciju.
Savukāt, runājot par Krievijas netiešo atzīšanos, ka tā ir iesaistījusies konfliktā, Daukšts norādīja, ka tā ir slikta ziņa, jo tādējādi apliecina, ka Maskava neplāno apstāties Ukrainas jautājumā.
Kopumā ārpolitikas eksperts pieļāva, ka Minskas vienošanās neatstās lielu iespaidu uz konflikta atrisināšanu. No Ukrainas tiekot prasītas konstitūcijas reformas, kuras valsts augstākā vadība nevēlas. Tāpat neskaidrs ir jautājums par īpašo statusu Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, jo Ukrainas prezidents Petro Porošenko esot jau izteicies, ka nepieļaus valsts teritoriālās izmaiņas. Tāpat abos šajos Austrumukrainas apgabalos būs nepieciešams veikt plašas finanšu investīcijas un sniegt humanitāro palīdzību.
Arī pati ukraiņu nācija ir sašķelta – viena daļa no tās vēlas sarunas un konflikta atrisinājumu, bet otra – uzskata, ka ir aizskartas tās goda jūtas un ir nacionāli noskaņota, kā arī kara laikā nesusi lielus upurus un tādējādi nevarēs pieņemt šādu konflikta atrisinājumu. Tāpat Ukrainai nāksies domāt ko darīt ar brīvprātīgo bataljoniem, kuri cīnījušies frontes pirmajās līnijās. “Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu,” pauda Daukšts.
Savukārt politoloģe Žaneta Ozoliņa norādīja, ka šobrīd ir pāragri spriest par konkrētiem Minskas sarunu rezultātiem. “Ir jāpagaida vismaz dažas dienas, lai varētu izdarīt izvērstākus secinājumus,” teica Ozoliņa. Kopumā Ozoliņa Minskas sarunas vērtēja kā panāktu progresu, kas bija nepieciešams saspringtās situācijas deeskalācijai Austrumukrainā.
Vienlaikus eksperte atturējās spriest par ilgtermiņa rezultātiem no aizvadītajām sarunām, jo līdzīga satura vienošanās jau iepriekš tika panāktas, bet kā zināms, tās ātri tika pārkāptas un vardarbība reģionā atjaunojās. Ozoliņa pieļāva, ka gadījumā, ja tiktu pārtrauktas apšaudes, tad reģionā varētu īstenoties tā saucamā iesaldētā konflikta scenārijs.
Jau ziņots, ka sarunās Minskā, kas turpinājās no trešdienas vakara līdz ceturtdienas rītam, un kurās piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands, tika panākta vienošanās par pamieru starp Ukrainas valdības spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem no svētdienas, kā arī par smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes informācijas un analītikas centra pārstāvis pulkvedis Andrijs Lisenko ceturtdien paziņoja, ka laikā, kad Minskā notika četru valstu līderu samits par Ukrainas konflikta noregulēšanu, no Krievijas Ukrainā iebraukuši 50 tanki, 40 raķešu palaišanas iekārtas un līdzīgs skaits bruņutransportieru.
Arī Putins ceturtdien nāca klajā ar paziņojumu, ka prokrieviskie separātisti ir ielenkuši līdz pat 8000 Ukrainas valdības spēku karavīriem un cer, ka viņi pirms pamiera stāšanās spēkā padosies. Ukrainas armijas ģenerālštāba preses pārstāvis Vladislavs Selezņovs noliedza, ka Ukrainas karavīri pie Debaļcevas ir ielenkti.
