Eksperts komentē, ko patiesi varētu nozīmēt Mūrnieces pārvēlēšana 1
Četru politisko spēku vienošanās par līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) pārvēlēšanu Saeimas spīkeres amatā varētu nozīmēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) palikšanu ārpus koalīcijas, aģentūrai LETA pieļāva Latvijas Universitātes prorektors Jānis Ikstens.
Viņš sprieda, ka par Mūrnieci, visticamāk, nobalsojusi vecā koalīcija un partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, kas liekot domāt, ka “diezgan dabiski sāk iezīmēties viens gravitācijas centrs”.
“Pagaidām partija “KPV LV” mēģina demonstrēt kādu stāju, neesot gataviem tūlītēji mesties [“Attīstībai/Par!” premjerministra amata kandidāta Arta] Pabrika koalīcijā, kas drīzāk ir taktisks gājiens. Sāk izskatīties pēc tā, ka JKP paliek ārpus koalīcijas,” prognozēja Ikstens.
Viņa ieskatā balsojums par Mūrnieci tāpat parāda, ka 13.Saeimā ievēlētās partijas tomēr vēl neesot panākušas galīgu vienošanos par koalīcijas aprisēm, taču vienlaikus politologs uzsvēra, ka “Attīstībai/Par!”, “Jaunās vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK vienošanās balsojumā iezīmē “nopietnu gravitācijas centru” koalīcijas izveidē.
Eksperta ieskatā četriem minētajiem politiskajiem spēkiem būs nepieciešams panākt arī “KPV LV” atbalstu, kas savukārt varētu atkāpties no prasības par Ministru prezidenta amatu, vietā paprasot “KPV LV” svarīgas ministrijas.
Ja JKP paliks 13.Saeimas opozīcijā, pēc Ikstena vārdiem, šis politiskais spēks nopietni kritizēs jauno koalīciju, retorikā izmantojot arī apgalvojumus par “oligarhu ietekmi”, īpaši ņemot vērā apstākli, ja koalīcijā būs pārstāvēta ZZS, pret kuras ņemšanu valdībā JKP iebilda. Taču kopumā JKP palikšana opozīcijā Ikstena ieskatā neradītu būtiskus sarežģījumus 13.Saeimas darbā, jo JKP un “Saskaņai” ideoloģisku atšķirību dēļ būtu grūti vienoties par vienotu pozīciju.
Kā ziņots, balsojumā par 13.Saeimas priekšsēdētāju balsu vairākumu ieguvusi Mūrniece, kura šo amatu ieņēma arī 12.Saeimā. Uz šo amatu ar Mūrnieci konkurēja arī JKP virzītā Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.
Diskusijās par parlamenta spīkera amatu nereti tika piesaukta tradīcija, kas paredz, ka vienas partijas pārziņā nevar būt gan parlamenta priekšsēdētāja, gan Ministru prezidenta amats, tāpēc ar zināmu neizpratni tika vērtēta JKP rīcība, pretendējot uz abiem amatiem.
Ņemot vērā neskaidro spēku sadalījumu, politiķi turpināja neformālās konsultācijas, mēģinot panākt atbalstu saviem kandidātiem. Otrdien pirms balsojuma vairākas partijas bija izvairīgas par savu pozīciju. Kā noskaidroja aģentūra LETA, “Saskaņa” balsojumā neplānoja piedalīties, JKP atbalstīja savu kandidāti spīkera amatam un viņas kandidatūru pirmajā balsojumu kārtā solīja atbalstīt arī “KPV LV”.
Savukārt Mūrnieces kandidatūrai atbalstīt bez nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK solīja arī “vecās koalīcijas” partneri Zaļo un zemnieku savienība un “Jaunā Vienotība”, bet neoficiāla informācija liecināja, ka viņu atbalstīs arī “Attīstībai/Par!”.
