Eksperts: Kārtējais Latvijas uzņēmums ārvalstnieku rokās: kas notiks ar “Bauskas alu”? 0
Autors: Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
Novembra sākumā par SIA “Bauskas alus” vienīgo īpašnieku kļuvis SIA “Lāčplēša alus”.
Konkurences padome deva zaļo gaismu šim apvienošanās darījumam, ar kuru dzērienu ražotājam SIA “Cido grupa” piederošais uzņēmums “Lāčplēša alus” iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju “Bauskas alus” un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA “Rūta M”.
Apvienošanās rezultātā kārtējais Latvijas uzņēmums tiek nodots ārvalstnieku rokās, pārdodot, kvalitātes ziņā, līdz šim vienu no vadošajām alus darītavām.
Pēc būtības šāda apvienošanās un pārpirkšana notiek katru dienu, lielos apjomos. Tā ir viena no biznesa tendencēm, kas pasaulē eksistē – veids kā paplašināt uzņēmējdarbību, tirgus nišu. Taču šai gadījumā tirgus daļa praktiski nepaplašinās.
Pēc provizoriskām aplēsēm, šī apvienošanās jeb “Bauskas alus” pārpirkšana palielina realizāciju tikai par 1 līdz 4%. Precīzāk šo skaitli šobrīd ir grūti pateikt, kamēr nav veidojusies šīs apvienošanās sinerģija.
Taču ir skaidrs, ka šis ir nebūtisks pieaugums. Ar šobrīd pieejamajiem datiem, summējot tirgus apjoms palielinās tikai par 1% no apgrozījuma.
Apvienošanās gadījumos ir jāveidojas papildus vērtībai, kura šai gadījumā ir pārāk neliela, lai būtu iemesls šim darījumam, tādēļ nav skaidra “Cido grupa” motivācija šim darījumam.
Domājot no pretējās puses – par “Bauskas alus” trīs īpašnieku nolūku pārdot uzņēmumu, no biznesa viedokļa ir tikai viens iemesls – pārdot par labu cenu. Taču darījuma summu iesaistītās puses neatklāj, un visdrīzāk nekad tā arī nebūs zināma.
“Bauskas alus” pēc tirgus nišas pēdējos gados ir strādājis ar 4,5 – 4,7% pieaugumu, savukārt “Lāčplēša alus” realizācijas apjoms ir samazinājies turpat par 4%. Spriežot pēc cipariem, “Cido grupa” un “Lāčplēša alus” ir zināmās problēmās un skatās pēc jauniem pirkumiem.
Šāda pārpirkšana pats par sevi ir viens no galvenajiem biznesa virzieniem pasaulē, jo visi skatās pēc iespējām paplašināties, palielināties.
Nav tālu jāmeklē – tepat ir “Maxima” un “Rimi” – visi šie veikalu tīkli veido tā saucamo horizontālo integrāciju, kad saplūst mazie veikali kopā zem viena jumta un veido vienu sistēmu, kas dod pozitīvu rezultātu, veidojot sinerģiju uz tā saucamajiem virsuzdevumiem, kas ir saistīti ar mārketingu un tamlīdzīgi.
Taču šai alus darītavu gadījumā es neredzu arī šādu ieguvumu. Šeit runa ir par dažādiem sektoriem – “Lāčplēša alus” pēc kvalitātes ir ļoti atšķirīgs, pilnīgi citā segmentā un citā kvalitātē.
“Bauskas alus” vismaz līdz šim ir bijis kvalitatīvajā sektorā, kurā Latvijā vispār ir tikai aptuveni četras alus darītavas.
Šādos gadījumos vienmēr tiek veikta arī optimizācija – bez šaubām katrs “Bauskas alus” un “Rūta M” darbinieks tiks atsevišķi testēts, pārbaudīts un tiks lemts par viņa turpmāko nepieciešamību uzņēmumā.
Skatoties uz pieredzi pasaules līmenī, ir pilnīgi skaidrs, ka alus kvalitāti šī pārpirkšana ietekmēs. Garšas īpašības katram īpašniekam ir atšķirīgas.
Tas bija ļoti skaidri redzams, kad tika pārpirkta “Laima” – ierastās šokolādes īpašības, formula un viss pārējais mainījās atbilstoši citām prasībām.
Šai gadījumā es pieļauju, ka tas kvalitatīvais sektors var tikt zaudēts, jo ir saprotams, ka “Lāčplēša alus” un tiem, kuri ir saistīti ar šo ražotāju grupu, garšas īpašības ir absolūti atšķirīgas, to mēs varam vērtēt pēc šo alu dažādības.
Priekš mums, latviešiem, tā kvalitāte ir pilnīgi atšķirīga – mēs vairāk spēlējam uz emocijām un nacionālo garu. Un tiešām tās garšas īpašības atbilst mūsu garam! Bet jaunajiem investoriem tas absolūti neinteresē. Tai ziņā ja pircēji būtu vietējie, tas noteikti būtu labāk.
Latvijā ir arī pietiekoši daudz piemēru, kur, pārpērkot, uzņēmums vienkārši tiek likvidēts. Grūti vēl spriest, vai šis ir tas gadījums, taču tuvāko gadu laikā tas izkristalizēsies un pirkuma mērķi, kuri šobrīd nav skaidri, kļūs skaidrāki.
Parasti to var saprast pēc aptuveni gada, ja tiek mainītas tehnoloģijas un viss tiek pārstrukturizēts, tad tie var būt 2 – 3 gadi, taču ne vairāk.
Iespēja, ka “Bauskas alus” 1:1 paliks tāds pats, kā bija līdz šim, nepastāv, jo neizbēgami notiks savstarpējā ietekme, pārstrukturizācija, atbilstoši jauno īpašnieku interesēm.
Šobrīd Latvijā ir apmēram 60 dažādas alus darītavas, dažāda lieluma, aptuveni 30 no tām ir izveidotas pēdējos gados un apjomos nav lielas, taču tām ir iespēja darboties ar savu garšas specifiku.
Ieejot lielajos apjomos, lielā uzņēmumā, specifikai un odziņai zūd nozīme – tas aiziet neitrālā gultnē, nevienam vairs neinteresē šī specifika, uzsvars tiek likts uz apjomu un izmaksu samazināšanu.
