Eksperts: Kāpēc skolēni nav informēti par labi apmaksāto IT speciālista profesiju? 4
Autors: Sandris Artemjevs, kompānijas “CODELEX” dibinātājs
Tas, ka Latvijā dramatiski trūkst IT speciālistu, mediju telpā jau sen vairs nav jaunums, tāpat kā fakts, ka programmētāju profesija ir viena no vislabāk apmaksātajām profesijām.
Diemžēl potenciālo programmētāju, piemēram, skolēnu, vidū šī informācija nav tik izplatīta.
Tāpat arī vispārējas zināšanas par to, kas vispār ir programmēšana, un vai tad, ja neesi izteikts eksakto priekšmetu cilvēks, šai jomā tev vispār ir kādas izredzes.
Informācijas trūkums ir viens no lielākajiem iemesliem, kādēļ tik maz cilvēku šai jomā darbojas.
Programmētāja profesija, šķiet, ir viena no visvairāk mītiem apvītajām profesijām.
Kad eju runāt ar jaunajiem studentiem, cenšos apgāzt populārākos mītus, kuru dēļ daudzi šo profesiju neizvēlas un nemaz neinteresējas padziļinātāk.
Viens no argumentiem, ar kuriem sastopos, ir, ka esot jābūt “ciparu galvai”, lai kļūtu par programmētāju, taču tā noteikti nav.
Protams, ja skatāmies uz ļoti augsta līmeņa programmētāju, kurš strādā, piemēram “Google” vai “Facebook”, kur ir nepieciešams ļoti spēcīgas tehniskās zināšanas, tad tur bez tā neiztikt.
Taču Latvijā šis līmenis nav tik augsts, īpaši tehniskā ziņā, mums vairāk ir dažādas biznesa lietotnes.
Bankas, kredīti, apdrošināšanas un līdzīgās nozarēs tieši padziļinātas tehniskās zināšanas nav tik ļoti nepieciešamas un pietiek ar labu loģisko domāšanu un biznesa izpratni, lai to darītu.
Ir ļoti daudz pozīcijas, kurās uzdevumi ir labi uztaisīt lapu vai lietotnes – tam nav jāzina algebra uz 9, tas ir ļoti viegli izdarāms patiesībā.
Strādājot šai jomā jau aptuveni 10 gadus – diezgan bieži sastopos ar to, ka jaunieši no “konveijera” tipa kursiem vai universitātēm iznāk nezinot pat pašus programmēšanas pamatus.
Taču viņi atnāk un prasa lielu algu, jo viņiem skolā ir stāstīts, ka, “atsēžot” šeit, tu dabūsi darbu.
Taču darbā nevienam nav intereses mācīt programmēšanas pamatus, turklāt tas uzreiz ir risks, ka vienkārši neizdosies darbiniekam to iemācīt un darba devējam tas arī nemaz nebūtu jādara.
Uzņēmumiem nepieciešams, lai darbinieks nes vērtību, ļoti bieži ir dažādas sistēmas, ar kurām strādājot nav nepieciešama ilgu gadu pieredze, bet pietiek ar pamata izpratni par programmēšanu, tādēļ darba devējs ir gatavs pieņemt cilvēku bez darba pieredzes, taču ne jau ņemt baltu lapu un mācīt programmēšanu, tas ir skolu uzdevums.
Tādēļ arī pats dibināju programmētāju skolu “Codelex” – lai palaistu darba tirgū cilvēkus, kas saprot programmēšanas pamatus un neiet pie darba devējiem ar prasībām, bet bez saprašanas.
Daudziem arī problēmas sagādā darba atrašana, jo tehniskās intervijas ir dažādas un arī šķietami labi speciālisti mēdz saskarties ar grūtībām tajās, bet arī ar to palīdzam saviem kursantiem.
Uzskats, ka “ieviesīsim pamatskolās vai vidusskolās obligāto programmēšanu, tad visi kļūs par programmētājiem”, ir maldīgs.
Ar cilvēku, kurš mācēs uzrakstīt kodu, bet neapzināsies savas iespējas, nebūs pietiekoši, lai palielinātu programmētāju skaitu.
Atceros, ka tad, kad pats mācījos vidusskolā, man ļoti patika ar programmēšanu saistītās lietas, taču es pat iedomāties nevarēju, ka man šis darbs varētu patikt, jo bija radies iespaids, ka darbs ir ļoti garlaicīgs, vienveidīgs.
Nezināju arī, ka atalgojums ir stipri augstāks par vidējo atalgojumu valstī. Jauniešiem noteikti tas radītu interesi un motivāciju, ja parādītu kādas tehniskajiem speciālistiem ir algas tai pašā Eiropā un Amerikā, pastāstītu, ka darba apstākļi ir labi un profesija ir pieprasīta.
Ir svarīgi ieinteresēt nozarē un iepazīstināt ar to, ko šī profesija piedāvā.
Latvijā daudz kaut kur piedalās un reklamējas lielie IT un tuvu stāvošie uzņēmumi, taču bieži vien šie uzņēmumi uz tikšanos ar jauniešiem aizsūta cilvēku uzvalkā, kurš, iespējams, pat nav tuvu stāvējis šai profesijai un kopumā rada iespaidu, ka tikai lielajos uzņēmumos kaut kas notiek.
Tādā birokrātiskā darbā reti kuram rodas interese strādāt. Patiesībā Latvijā ir ļoti daudz mazie un vidējie uzņēmumi, kuri arī veiksmīgi strādā ar pasūtījumiem ar lieliem, pasaulē zināmiem zīmoliem ārpus Latvijas.
Uzskatu, ka tas būtu darbs roku rokā valstij un uzņēmumiem, samazinot šo aklo zonu par programmēšanas iespējām Latvijā un izglītotu un tiešām ieinteresētu cilvēkus šajā profesijā.
Patiesībā programmēšana ir profesija ar daudz plusiem, tai skaitā ar to, ka tajā var strādāt attālināti, kas pēdējo 2-3 gadu laikā arvien biežāk ir sastopams.
Cilvēkiem nepatīk būt ģeogrāfiski piesaistītiem darba vietai, pat ja darba laiks ir noteiktas stundas diennakts laikā – ir interese par iespēju strādāt no mājām vai ceļojot, darbu ņemot līdzi.
Tas atrisina arī problēmas, kuras parasti rodas, pārvācoties uz citu valsti, īpaši, ja tas ir īslaicīgi, jo ir nepieciešams darbs.
IT jomā sfēras ir ļoti daudz un dažādas un tas sniedz iespēju migrēt pa profesijām, diezgan vienkārši pārkvalificējoties, jo zināšanas pa sfērām ir līdzīgas un viegli pārnesamas.
Var pamēģināt savas spējas, programmējot mobilās lietotnes, ja apnīk vai tomēr nepatīk, pārkvalificējies par projektu vadītāju, vai strādā ar datu zinātni, vai ko citu, iespēju ir daudz.
Tas viss paplašina pieredzi, zināšanas un arī darba tirgū tas ir ieguvums.
Uzsākt arī ir diezgan vienkārši, galvenais zināt ko meklēt – visiem ir iespējas pašiem jau kaut kādā līmenī papētīt un vairāk uzzināt par programmēšanu – pašmācības ceļā sākt apgūt kaut kādus starta soļus, saprast, vai tas interesē.
Ja patīk, tad iet un mēģināt piepildīt kādu savu ideju, piemēram, kāda lietotne, ko vienmēr ir gribējis uztaisīt. Galvenais – sākt maziem soļiem kustēties tai virzienā un skatīties kas interesē un kas patīk.
