Eksperts: Jaunie juristi vairs nav tik rūdīti – izpaliek ieguldījums sevī 0
Autors: Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes docētājs Edgars Oļševskis
Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā.
Šādi iespējams apgūt tiesību zinātnes, un to, cik nozīmīgas šādas izspēles ir topošajiem juristiem, kas spēj sniegt tiem papildus kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot ievērojamu pieredzi nākotnes profesijā.
Noticēt tam, ka nav nekā neiespējama
Atšķirība starp jaunajiem juristiem un jau pieredzējušiem, ilgus gadus praktizējošiem speciālistiem, noteikti ir, tas ir nenoliedzami. Esmu diezgan daudz par to domājis un salīdzinājis. Pirmais, ko redzu – ļoti straujā tehnoloģiju attīstība.
Pat iespējas, kas bija pirms 10 gadiem, ir nesalīdzināmas ar šobrīd pieejamajām. Informācija, kas saistīta ar studiju procesu, agrāk nebija tik viegli pieejama, taču tas vairoja studentu darba spēju attīstību, kad bija nepieciešams sevi motivēt, lai atrastu vajadzīgo.
Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk tu iegūsti.
Iespējams, ka jaunie juristi vairs nav tik rūdīti, kā tie, kas mācījās pirms 10 un 20 gadiem, jo mācību process šobrīd kļuvis pieejamāks – tas nav slikti, bet dažkārt izpaliek ieguldījums sevī pašā. Ļoti daudziem redzami robi vispārējā izglītībā, vispārējās zināšanās un loģiskajā domāšanā brīdī, kad viņi uzsāk studijas.
Mūsdienās daudziem jaunajiem studentiem vairāk jāpiedomā pie motivācijas stiprināšanas un konkrēta mērķa izvirzīšanas. Ir jāspēj noticēt tam, ka nav nekā neiespējama, un jāatceras, ka būt zinošam ir stilīgi un ilgtermiņā arī izdevīgi.
Studenti šobrīd ir aktīvāki un savstarpēji saliedētāki, kas arī skaidrojams ar ļoti ātru informācijas apmaiņas iespējamību. Domu apmaiņa šobrīd notiek zibenīgā ātrumā.
Ja students spēs informācijas pieejamību pavērst savā labā, tad iespējas augt ir neizmērojamas, bet jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs viņiem, ne augstskolu docētājiem. Jo vairāk pieejamo avotu, jo students kļūst izklaidīgāks – dažkārt viņi lielajā plūsmā vienkārši apjūk.
Izspēles sniedz ieguldījumu gan studentu, gan docētāju izaugsmē
Tiesu izspēles, piemēram, Kārļa Dišlera Konstitucionālās tiesas procesa izspēles jaunajiem juristiem noteikti sniedz dažādus ieguvumus. Gan man, gan citiem ir būtiski, lai studenti sevi varētu salīdzināt ar citu augstskolu pārstāvjiem, lai būtu iespēja pārbaudīt savas spējas uz citu fona.
Tas ir ļoti nozīmīgi arī viņiem pašiem, tā ir zināšanu attīstīšana, jo, gatavojoties izspēlēm, studenti lasa, pēta, veido sadarbību ar docētājiem – tas noteikti veido zināšanas attiecīgajā jomā.
Tāpat arī mums – docētājiem, izspēles savā ziņā kalpo kā ieskats tajā, vai darbā ar saviem studentiem visu darām pareizi. Gadiem ejot, atskatāmies atpakaļ un vērtējam, vai ieguldītais darbs spējis sasniegt pašu galveno – studentu.
Varam salīdzināt savu darbu ar citu augstskolu docētājiem, dalīties pārdomās un idejās, vienmēr uzskatu, ka būtiski ir izveidot saikni starp studentu un docētāju, lai lekcijas raisītu viņos interesi. Tādā veidā labi rezultāti sasniedzami ātrāk.
Izspēles noteikti raksturojamas kā komandas darbs, kur tiek veidota sadarbība starp studentu un docētāju.
Reālajai dzīvei gatavi studenti
Dišlera izspēles ir spilgts pasākums. Situācijas, kas paredzētas risināšanai, vienmēr bijušas ļoti pārdomātas. Tās noteikti palīdz veiksmīgāk izprast ar izspēļu tematiem saistītos jautājumus, kā arī labāk orientēties mūsdienu aktualitātēs.
Sacensības rīko profesionāli un pieredzējuši jomas speciālisti, kas pierāda izspēļu kvalitāti.
Lielākā daļa juristu ir praktiķi. Tie, kas piedalās un iesaistās šādās aktivitātēs, noteikti ir konkurētspējīgāki par tiem, kas studiju laikā šādas iespējas nav izmantojuši. Brīdī, kad ar to būs jāsaskaras reālās dzīves situācijās, viņi būs gatavi un kompetenti.
Būtiski ir iegūt sev to apziņu, ka ir jāiesaistās, jādara nedaudz vairāk kā tikai sēdēt skolas solā. Tie, kuriem piemīt šī domāšana, ir soli priekšā citiem!
Iziet no komforta zonas
Arī starptautiskā līmenī notiek šāda veida sacensības, kur piedalās labākie no visas Eiropas, pat pasaules. Tā ir lieliska iespēja, lai pierādītu sevi uz starptautiskās skatuves, reizē nesot Latvijas vārdu pasaulē.
Lai citi redz, ka arī Latvijā aug gudri un spējīgi jaunie speciālisti. Izspēles varam salīdzināt ar cita veida sacensībām, kad notiek cīņa ārpus ierastā laukuma, tā ir kā iziešana no komforta zonas, līdzīgi kā sporta pasākumos un turnīros.
Jau izsenis sacensības bija domātas ne tik daudz pretinieka sagraušanai, kā labākai sevis iepazīšanai, lai spētu sevi nostādīt ekstrēmā situācijā un turpinātu attīstīties.
Diskusiju cīņa augstskolu starpā
Uzskatu, ka studentiem ir jāsniedz iespējas sacensties un salīdzināt sevi ar citiem. Jāmācās gan baudīt uzvaras prieku, gan sajust zaudējuma rūgtumu, bez tā dzīvē un karjerā neiztikt. Dzīvē ir būtiski uzturēt sevi tonusā.
Jāveido tādas izspēles, kur rezultāti ir izrēķināmi, nevis atkarīgi no citu subjektīva viedokļa.
Uzskatu, ka vēl viens aktuāla un ieviešama mācību metode būtu studentu debates, kur situāciju virzītu moderators. Diskusiju cīņa starp augstskolām, kurā studenti aktīvi iesaistās un pārrunā mūsdienu sabiedrībā aktuālus un nozīmīgus jautājumus.
Tas vairotu mūsu studentu zināšanas plašā jomu klāstā un būtu lietderīgi ne tikai juristiem, bet arī citu profesiju pārstāvjiem. Mums ir jādomā par studentiem, kuri ir topošie Latvijas nākotnes veidotāji.
