Eksperts izsakās, ko “PNB bankas” slēgšana nozīmēs Latvijas tēlam 4
Lēmums par “PNB bankas” darbības apturēšanu varētu nākt par labu Latvijas banku tēlam, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks un pētnieks Kārlis Bukovskis.
Viņš norādīja, ka lēmums par bankas darbības apturēšanu liecina, ka Latvijas iestādes ir spējīgas nopietni pieiet banku sistēmas un tēlu reformai. Tāpat Bukovskis piebilda, ka Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums liecina par sistēmas sakārtošanu un dažādu trūkumu, kā arī nevajadzīgu, neētisku un nelegālu principu izskaušanu.
Ārpolitikas institūta direktora vietnieks atgādināja, ka pēdēo 30 gadu laikā Latvijas tēls banku sektorā bijis negatīvs, piemēram, problēmas, kuras tika piedzīvotas ar banku “ABLV”. Pēc Bukovska domām, FKTK apzinās, ka nevēlas nonākt “nekādos pelēkos un melnos” sarakstos.
Komentējot FKTK lēmumu apturēt bankas darbību, pētnieks sacīja, ka, iespējams, FKTK neredzēja iespēju bankai pašai nodrošināt nepieciešamos līdzekļus. Tāpat viņš minēja, ka “PNB bankas” darbības modelis nebija “tas labākais” un bija Latvijas banku tēla pilnveidošanai neatbilstošs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta “PNB bankas” darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs, 15.augustā nolēma atzīt “PBN banku” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un lēma par noguldījumu nepieejamību.
Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
Bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 279 miljonus eiro, bet tie klienti, kuriem noguldījumu summa pārsniedz valsts noteiktās garantētās atlīdzības griestus, varēs pretendēt uz naudas atgūšanu kā kreditori, piektdien žurnālistiem sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.
“PNB bankas” klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka “Citadele”. Tās garantēto atlīdzību izmaksu mehānisms jau ir noregulēts, kā arī tika piedāvāti vislabvēlīgākie nosacījumi, norādīja FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva,
Viņa piebilda, ka vienas-divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.
No Noguldījumu garantiju fonda “PNB bankas” klientiem varētu tikt izmaksāti aptuveni 279 miljoni eiro, kurus saņems tie, kuriem noguldījumu apmērs nepārsniedz 100 000 eiro, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi un iestādes ar budžetu līdz 500 000 eiro.
FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale norādīja, ka jau tuvākajās dienās 99,2% bankas klientu tiks izmaksātas garantētās atlīdzības. Pērējiem 0,8% klientu bankā noguldīti kopumā 135 miljoni eiro, un viņi varēs pretendēt uz naudas atgūšanu kā kreditori.
