Eksperts: “Georga lentīte Ukrainā ir terorisma, slepkavību un okupācijas simbols” 5
Vjačeslavs Gusarovs ir Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts un grupas “Informatīvā pretestība” dalībnieks. Viņš ir vairāk nekā 150 analītisku publikāciju autors, arī nesen izdotās grāmatas “Iebrukums Ukrainā. Krievijas agresijas hronika” līdzautors.
– Kad pirms 9. maija krieviskās organizācijas interneta sociālajos tīklos plātījās, ka plāno Latvijas pilsētu ielās iedzīvotājiem dalīt tā sauktās Georga lentītes, kāds komentētājs no Ukrainas retoriski piebilda: “Jā, tieši ar šim lentītēm Donbasā viss arī sākās…” Kā jūs to skaidrotu – vai tiešām šī lentīte ir tik bīstama?
– Ne jau pati lentīte, bet informatīvā simbolika, kuru tai piešķīrusi Krievija. Georga lentīte Ukrainā ir terorisma, slepkavību un okupācijas simbols, jo tā tika izmantota gan Krimas aneksijā, gan karadarbībā Donbasā. Tie, kas atbalstīja šīs Krievijas darbības, piesprauda oranžmelno lenti. Vēlāk tā kļuva arī par atpazīšanas zīmi frontē – separātistiem pie formastērpiem bija oranži melnās krāsas uzšuves, Ukrainas pusē karojošiem – Ukrainas karoga krāsās.
Protams, ka šobrīd Ukrainā valkāt Georga lentīti ir nepopulāri, un, pieminot Otrā pasaules kara upurus, cilvēki piesprauž citu simbolu – sarkanu magoni. Lai gan Krievijā melo, ka “9. maijs Ukrainā ir aizliegts”, tā nav taisnība. Tiesa, galvenā diena, kad Ukraina atzīmē Otrā pasaules kara beigas un uzvaru pār nacismu, ir 8. maijs – tāpat kā citās Eiropas valstīs. Es teiktu, ka tā vairāk ir piemiņas, nevis uzvaras diena, jo cilvēki atceras savus kritušos radiniekus. Taču daļa cilvēku joprojām svin arī 9. maiju, neviens viņiem to neaizliedz, bet tas nav masveidīgi.
– Runājot par Ukrainu, Rietumu politiķi kā pantiņu parasti atkārto: “Jāievēro Minskas vienošanās.” Vai tas tiešām visu atrisinās?
– Patiesībā Minskas vienošanās ir “nulles variants”, mēs tās nevaram izmantot savā labā. Arvien biežāk tiek spriests, ka vajadzētu tomēr jaunas sarunas un vienošanās, jo pašreizējās ved strupceļā. Faktiski Minskas vienošanās atbrīvo rokas Krievijai, jo paredzētā kārtība ir – vispirms sarīkot vēlēšanas Doņeckā un Luhanskā, pēc tam Ukraina varēs atjaunot robežkontroli šajos apgabalos. Bet kā var sarīkot vēlēšanas, ja robeža ir vaļā?
Visu interviju lasiet 19. maija “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.